Gudra lauksaimniecības prakse Baltijas jūrai

Projekts „Baltic Deal” apvieno lauksaimnieku konsultatīvās organizācijas, kas atrodas valstīs ap Baltijas jūru, ar mērķi paaugstināt kompetences līmeni agrovides praksē un pasākumos. Atbalsta struktūra palīdz lauksaimniekiem samazināt barības vielu zudumus saimniecībās un palielināt ražošanas apjomu un konkurētspēju reģionā.

 Citi rīki

 

Tādi projekti kā šis palīdz ES līdz 2020. gadam izveidot par gudru, ilgtspējīgu un ietverošu ekonomiku, kā tas noteikts ES izaugsmes stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam. ES saskaras ar vairākām nopietnām problēmām, kuru vidū ir iedzīvotāju novecošana, nepietiekami kvalificēts darbaspēks, vajadzība pēc lielākām inovācijām, līdzsvara panākšana starp ekonomikas izaugsmi un vides degradāciju un drošu, tīru energoresursu piegādes nodrošināšana. Reģionālās politikas projektiem visā ES ir liela loma šo un daudzu citu problēmu risināšanā, jo tiek realizēti tādi projekti, kuru mērķis ir darbavietu radīšana, mācību sekmju paaugstināšana, atjaunojamās enerģijas avotu attīstīšana, ražīguma palielināšana un iespēju nodrošināšana visiem iedzīvotājiem. Projektiem un reģioniem ir izšķiroša nozīme šajā ziņā, jo tie rada reālus rezultātus, kas palīdz sasniegt stratēģijas pamatmērķus.

Šīs sešas iesaistītās valstis veido daļu no vairāk nekā 100 saimniecību tīkla, kurās demonstrē, dokumentē un izplata paraugprakses un pasākumus un kuras visas vēlas panākt ilgtspējīgāku lauksaimniecību reģionā.

Ilgtspējīga izaugsme, veicot barības vielu apsaimniekošanu

Neskatoties uz samazinātajiem barības vielu apjomiem pēdējās desmitgadēs, eitrofikācijas stāvoklis Baltijas jūrā joprojām saglabājas neapmierinošs. Problēmu saistībā ar no lauku saimniecībām nākušo barības vielu noplūdēm Baltijas jūrā atzīst lauksaimnieku federācijas visās valstīs ap Baltijas jūru. Par galveno mērķi uzskatot ilgtspējīgu izaugsmi, projekta „Baltic Deal” ietvaros konsultatīvās organizācijas jau tiek informētas par uzlabotām, rentablām metodēm un rīkiem. Šim daudzvalstu projektam, kurā piedalās Latvija, Zviedrija, Somija, Lietuva, Polija un Dānija, ir vairāk nekā 30 asociēto partneru visās deviņās ap Baltijas jūru esošajās valstīs, ieskaitot Krieviju.

Gudra resursu novirzīšana

Projekta ietvaros Sāremā, Hījumā, Ālandu, Gotlandes, Olandes un Bornholmas salās notika apmēram 30 intervijas, lai iegūtu pārskatu par lauksaimnieku attieksmi pret vides aizsardzības pasākumiem un arī pret lauksaimniecības nākotni. Pamatojoties uz šiem un citiem informācijas avotiem, projekta partneri veido sākotnējos pētījumus, kopēju stratēģiju, lai sagatavotu agrovides konsultāciju pakalpojumus, rīku kopumu konsultantiem, kopīgu interneta platformu un IKT risinājumus, lokāla rakstura vīziju par ilgtspējīgu attīstību, kvalitatīvu demonstrāciju saimniecību tīklu un rokasgrāmatas.

Citi rezultāti ietver kopīgu stratēģiju ar izvēlētām pieejām, kas tiek pārbaudītas, novērtētas un pieskaņotas izvēlētajos izmēģinājuma reģionos, piemēram, B7 salās — septiņās lielākajās Baltijas jūras salās, palīdzot samazināt Baltijas jūras eitrofikāciju. Starp pārbaudītajiem pasākumiem jāmin uzlabotas mēslošanas metodes, kūtsmēslu apsaimniekošana un notekūdeņu apstrāde.


Uzmetuma datums

17/08/2011