ES galvenā ieguldījumu politika

 Citi rīki

  •  
  •  Samazināt tekstu  
  •  Palielināt tekstu  

Reģionālā politika ir ES galvenā ieguldījumu politika

Reģionālā politika ir vērsta uz visiem Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām, lai  palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Lai īstenotu šos mērķus un nodrošinātu dažādo attīstības vajadzību izpildi visos ES reģionos, kohēzijas politikai 2014.–2020. gadā ir atvēlēti EUR 351,8 miljardi — gandrīz trešdaļa no ES kopējā budžeta. 

Finansējuma piešķiršanas veids

Reģionālā politika tiek īstenota, izmantojot trīs galvenos fondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF).

Kopā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) tie veido Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus.

Thematic Objective 1: Research and innovation by Country for 2014-2020

Reģionālā politika un Komisijas politiskās prioritātes

Reģionālajai politikai ir būtiska ietekme daudzās jomās. Tās ieguldījumi palīdz sasniegt daudzus ES politikas mērķus un papildina ES politikas virzienus, tostarp izglītības, nodarbinātības, enerģētikas, vides, vienotā tirgus, pētniecības un inovācijas jomā.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi tiešā veidā veicina Investīciju plāna un Komisijas prioritāšu īstenošanu .

Reģionālā politika nodrošina vajadzīgo ieguldījumu satvaru, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropas Savienībā.

ES pieci mērķi 2020. gadam ir:

  1. nodarbinātība — vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem 75 % nodarbinātības līmenis;
  2. pētniecība un attīstība — 3 % no ES IKP ieguldīti pētniecībā un attīstībā;
  3. klimata pārmaiņas un enerģētikas ilgstpēja:
    • ES siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājums par 20% salīdzinājumā ar 1990. gadu,
    • 20 % enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem,
    • energoefektivitātes palielinājums par 20 %;
  4. izglītība:
    • priekšlaikus skolu pametušo skaita samazinājums zem 10 %,
    • vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kurus skar vai apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība;
  5. nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana — vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kurus skar vai apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Visas dalībvalsts šajās jomās ir pieņēmušas savus valsts mēroga mērķus.

Reģionālā politika veido Eiropas solidaritātes pamatu

Lielākā daļa kohēzijas politikas finansējuma ir paredzēta mazāk attīstītām Eiropas valstīm un reģioniem, lai palīdzētu uzlabot to attīstības līmeni un samazinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kas joprojām pastāv ES.

Total allocations of Cohesion Policy 2014-2020: Breakdown by spending categories (million €, current prices)

Total allocations of Cohesion Policy 2014-2020: Breakdown by spending categories (current prices)

Reģionālā politika mazināja krīzes smagākās sekas Eiropas reģionos un pilsētās

Atbalstot valsts ieguldījumus un elastīgi izmantojot ES ieguldījumus, piemēram, pārplānojot fondus vai palielinot līdzfinansējuma likmes tādās valstīs kā Kipra, Grieķija, Ungārija, Īrija, Portugāle un Rumānija, reģionālā politika mazināja 2008. gadā sākušās krīzes ietekmi. ES reģionālajai politikai ir bijusi būtiska nozīme arī ilgstošās fiskālās konsolidācijas apstākļos. Bez kohēzijas politikas tik ļoti vajadzīgie valsts ieguldījumi mazāk attīstītajās dalībvalstīs krīzes laikā būtu samazinājušies par papildu 45 %.

Working Paper: The impact of the economic and financial crisis on the reform of Cohesion Policy 2008-2013 pdf en

vispārējā finansiālā ietekme

Kohēzijas politika veicina papildu publiskā un privātā finansējuma piesaistīšanu — ne tikai tāpēc, ka tā nosaka dalībvalstīm pienākumu piešķirt līdzfinansējumu no valsts budžeta, bet arī tāpēc, ka tā veicina ieguldītāju uzticēšanos.

Ņemot vērā valstu ieguldījumus un citus privātos ieguldījumus, sagaidāms, ka kohēzijas politikas ietekme 2014.–2020. gadā būs aptuveni  EUR 450miljardi.