Inspiring non-EU countries

 Citi rīki

 

Ziņas

    Vecākais eksperts ārlietu jomā un bijušais Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD galvenais padomnieks Ronalds Hals (Ronald Hall) dalās personiskajā viedoklī par ES Starptautisko pilsētsadarbības programmu.

    Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju mūsdienās dzīvo pilsētās. Pilsētu centri ir izaugsmes un attīstības avots. Tāpēc tie piesaista lauku iedzīvotājus, kas meklē iespējas gūt lielākus ienākumus, piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, un vēlas nodrošināt saviem bērniem labāku nākotni.

    Šī pāreja no zemākas produktivitātes darbības veidiem lauku apvidos, kas galvenokārt saistīti ar tradicionālo lauksaimniecību, uz aktivitātēm pilsētu teritorijās, kurām ir lielāka pievienotā vērtība, proti uz darbību ražošanā un daudzās pakalpojumu nozarēs, ir būtisks faktors ekonomikas izaugsmei. Tas ir ceļš, kuru vēsturiski gājušas visas pasaules attīstītākās valstis, un šo modeli faktiski pieņem jaunietekmes valstis visā pasaulē.

    Taču par urbanizācijas radītajām priekšrocībām, kas it īpaši izriet no tāda resursu izmantošanas ziņā intensīva pilsētu attīstības modeļa, kurš raksturīgs rūpniecisko valstu izaugsmei 20. gadsimtā, ir dārgi jāmaksā. Tā ir izraisījusi dabas resursu, tostarp pašas dabas, noplicināšanu, gaisa, upju un okeānu piesārņošanu, kas tagad apdraud dzīves kvalitāti attīstītās pasaules metropolēs.

    Jaunattīstības un jaunietekmes valstīm, kurās urbanizācija iet roku rokā ar ekonomikas izaugsmi, ir svarīgi pilnībā izprast mācību, kas gūta no rūpnieciskās pasaules. Tādējādi jaunietekmes valstu pilsētpolitikā iespējams ņemt vērā valstu un pilsētu iestāžu pēdējās desmitgadēs īstenoto labo praksi un vēsturiski pieļautās kļūdas.

    Kā sasniegt stāvokli, kad uzvarētāji ir visi

    Šādas sadarbības rezultātā rodas situācijas, kurās uzvarētāji ir visi. Kaut arī rūpnieciskajām valstīm pēc gadsimtu vai vairāk ilgušas urbanizācijas ir daudz, ko parādīt, taisnība arī tā, ka jaunietekmes valstīs, kas varbūt ir mazāk ietekmējušās no tradīcijām, ir daudz novatorisku risinājumu, kuros dalīties ar rūpnieciski attīstītajām valstīm. Patiešām, vairāki no pasaulē lielākajiem pilsētu centriem ir meklējami tādās jaunietekmes valstīs kā Ķīna un Indija, kā arī Latīņamerikā.

    Bet, iespējams, milzīgā nepieciešamība pēc sadarbības un zināšanu apmaiņas izriet no valstu un kontinentu kopīgās ieinteresētības saglabāt pašu planētu. Steidzami ir kopīgiem spēkiem jāizstrādā pilsētattīstības modelis, kas būtu ilgtspējīgs, saglabātu dabu un dabas resursus, kā arī samazinātu emisijas, kuras piesārņo mūsu pilsētas, kaitē mūsu bērnu veselībai un veicina globālo sasilšanu. Tas ir iemesls, kāpēc ilgtspējīga pilsētattīstība ir galvenais no ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kurus apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija un kuri savukārt cita starpā ir palīdzējuši sagatavot Jauno pilsētattīstības programmu (NUA), ko 2016. gadā Kito, Ekvadorā apstiprināja vairāk nekā 170 valstis.

    Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts ir oficiāli atklājis 14 dialogus par reģionālo politiku un pilsētpolitiku, kuros piedalās 6 ES “stratēģiskie partneri” (Ķīna, Krievija, Brazīlija, Meksika, Japāna un Indija), kā arī Austrumu partnerības valstis (Ukraina, Moldova, Gruzija) un Latīņamerikas valstis (Argentīna, Čīle, Peru, Kolumbija), un Centrālamerikas Integrācijas sistēma (SICA). Pat ja šādu nolīgumu nav, ir izveidojusies sadarbība arī ar citiem stratēģiskiem partneriem, piemēram, Kanādu un Dienvidāfriku, un reģionālām grupām, piemēram, CARICOM (Karību valstu kopiena), ASEAN (Āzija), SACOU (Dienvidāfrika) un UEMOA (Rietumāfrika).

    ES ļoti nopietni izturas pret problēmām, kas saistītas ar ilgtspējīgu pilsētpolitiku. Reģionālās politikas komisāre Korīna Krecu (Corina Creţu), 2016. gadā Kito pārstāvot Eiropas Savienību, pauda ES apņēmību veltīt zināšanas un līdzekļus NUA īstenošanai. Eiropas Savienībā pilsētattīstībai ir gan iekšējā dimensija, kuras ietvaros tā ir izstrādājusi ES Pilsētattīstības programmu, kā pārvaldīt pilsētu attīstības programmas 28 dalībvalstīs, gan turpmāk aprakstītā ārējā dimensija — tās diplomātiskās attiecības ar trešām valstīm.

    Spēks ilgtspējīgas pilsētu attīstības nodrošināšanai

    Galvenais instruments ārējās dimensijas īstenošanai mūsdienās ir Starptautiskā pilsētsadarbības programma (IUC) (2017.–2019. g.), kas ir būtisks elements, ar kuru tiek atbalstītas ES un trešo valstu pilsētu iestādes to kopējā darbā, kas saistīts ar pilsētu ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. IUC pamatā ir piecu gadu izmēģinājuma pasākumi it īpaši saskaņā ar ES Pasaules pilsētu projektu un URBELAC projektu.   

    Pasaules pilsētu projekta (2015.–2018. g.) ietvaros ES pilsētas ir sadarbojušās pāros ar sadraudzības pilsētām Kanādā, Ķīnā, Indijā, Japānā, Dienvidkorejā, Indonēzijā, Vjetnamā, Austrālijā un Dienvidāfrikā. Sadraudzības pilsētas ir apmainījušās ar pieredzi par tādiem jautājumiem kā gudra pilsētas attīstība, energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana, ilgtspējīga mobilitāte u. c. URBELAC projekta (2011.–2019. g.), kura ceturtais posms ir sācies šobrīd, ietvaros Eiropas Komisija un Amerikas Attīstības banka ir atbalstījušas gan ES pilsētas, gan pilsētas Latīņamerikas un Karību jūras reģionā (LAC). Projekta ietvaros ir izveidots ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona tīkls, veicinot pieredzes apmaiņu, salīdzinošo novērtēšanu un rīcības plānu sagatavošanu. Gan Pasaules pilsētu projekts, gan URBELAC projekts ir taustāms rezultāts Eiropas Parlamenta atbalstam starptautiskajai diplomātijai pilsētu līmenī.

    IUC ietvaros tiek veidotas sadarbības platformas ar Ķīnu, Indiju, Japānu, Latīņameriku un Ziemeļameriku. Tās programma iezīmē ES politikas brieduma pakāpi pilsētu starptautiskās sadarbības veicināšanā. Pilsētām tieši sadarbojoties IUC ietvaros, apmēram 70 pilsētu, kas piedalās no katras puses, noslēdz tiešās sadarbības nolīgumus par ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Šīs sadarbības ietvaros tiek sagatavoti vietēja mēroga rīcības plāni iekļaujošai pilsētu attīstībai. Pamatā šajos plānos prioritāte ir sadarbībai ES Pilsētprogrammas un NUA jomās.

    Balstoties uz Pasaules pilsētu projekta pieredzi, pilsētās tiek izmantota daudzu ieinteresēto personu piesaistes pieeja, piemērojot valsts iestāžu, uzņēmumu, pētniecības aprindu un pilsoniskās sabiedrības zināšanas un pieredzi. Eiropas Savienības URBACT programma pilsētu tīklu veidošanai tiek izmantota kā galvenais zināšanu un pieredzes avots vietēja mēroga rīcības plānu atbalstam.

    IUC pilsētu tiešās sadarbības programma ir palīdzējusi izstrādāt kopīgus pilotprojektus, bet abu pušu valsts iestādes, pētniecības aģentūras un uzņēmumu pārstāvji ir parakstījuši saprašanās memorandus, kas nodrošina to ilgtermiņa nākotni.

    Laba piemēra rādīšana

    Piemēram, IUC ietvaros Parmas pilsēta (Itālija) ieguva sadraudzības pilsētu Frederiktonu (Kanāda). Kanādas pilsētas Kultūras mantojuma un pilsētplānošanas, izaugsmes un sabiedrisko pakalpojumu departaments sadarbojas ar Parmas Vienlīdzīgu iespēju biroju un Eiropas projektu biroju. Nolūkā veicināt vietēja mēroga demokrātiju abas puses strādā pie tā, lai noteiktu šķēršļus, kas kavē atstumto grupu politisko līdzdalību un galvenos cēloņus, kāpēc tādas grupas veidojas, un pie iespējamajiem politikas virzieniem un mehānismiem, lai šos šķēršļus novērstu un radītu iekļaujošāku pilsētvidi.

    Itālijas pilsēta Boloņa sadarbojas ar Ostinu (ASV) dažādos jautājumos, sākot no veselīgākas vietējās pārtikas sistēmas izstrādes un resursu efektivitātes uzlabošanas, līdz noturības pret klimata pārmaiņām veicināšanai. Darba kārtībā svarīgu vietu ir ieņēmuši pilsētpārvaldības jautājumi, un, piemēram, Ostina ir izdarījusi secinājumu, ka tās Ilgtspējības nodrošināšanas birojam un Ekonomikas attīstības birojam ir labāk jāsaskaņo sava darbība.

    Roterdama (Nīderlande) sadarbojas ar Sūratu (Indija). Šīs pilsētas galveno uzmanību pievērš tādiem ūdens apsaimniekošanas jautājumiem kā dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšana, rūpniecisko notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšana, aizsardzība pret plūdiem un notekūdeņu efektīva attīrīšana. Sūrata Roterdamas personā ir atradusi zinošu partneri ar bagātīgu pieredzi ūdens apsaimniekošanā. Roterdama Sūratas personā ir atradusi pilsētu, kas risina jautājumus daudz plašākā mērogā un kas Nīderlandes pilsētu jau ir iedvesmojusi uz izaicinājumiem, ar kuriem tā saskaras, raudzīties no cita redzespunkta.

    PLAŠĀKA INFORMĀCIJA

Vairāk ziņu

International Affairs

In the international relations arena, the Directorate General for Regional and Urban Policy acts in support of, and in cooperation with the External Relations family of Directorates General (European External action Service EEAS and DEVCO) and with DG TRADE. There is a growing interest in different parts of world in the process of European integration, not just from an institutional point of view but also in terms of the policies that promote European cohesiveness. First and foremost among the latter is European regional policy which seeks to ensure that the benefits of the single market in Europe based on the free movement of goods and services, labour and capital, are as widely spread as possible.

Principal among the features of EU regional policy that are of interest to third countries such as China, Russia and Brazil, as well as to international organisations such as MERCOSUR and ASEAN, are the financial dimension and the geographical targeting of resources between Member States and regions; the geographical and strategic objectives; and the different dimensions of the implementation system. So far as countries in the European Neighbourhood are concerned the EU wishes to promote key concepts of EU regional policy such as open markets, respect for the environment, participative democracy and partnership in the conception and implementation of development policy.

This interest comes at a time when the policy has undergone substantial changes. In effect, EU regional policy today is a means of delivering the Union's policy priorities across its territory. It does so by co-financing integrated, national or regional investment programmes, where the Union's contribution to the programmes is greatest in the least prosperous areas.

Today therefore, EU regional policy is an integral part of economic policy, but with the unique feature that it is delivered with the consent and involvement of the grassroots through a multi-level governance system where each level - European, national, regional and local - has a role to play. The involvement of the grassroots, for example, in devising regional and local strategies and selecting projects creates a sense of ownership of European policy and in that way contributes to territorial integration. It is these features that have inspired interest in large countries with major territorial imbalances that are seeking to combine the pursuit of a more even pattern of growth with governance systems that contribute to transparent public policies and that help to further integration through decentralisation.

As well as projecting notions of inter-regional solidarity and good governance, cooperation in the field of regional policy also provides the opportunity to project other values such as respect for the free market through competition, state aid and public procurement rules, for environmental rules and policies and for equal opportunities and minority rights. These create the framework conditions under which EU financial support is granted and provide positive incentives to achieving high standards in public policy.

Regional Policy Dialogues

The Commission, DG REGIO, has concluded formal agreements on regional policy cooperation with China PDF EN zh, Russia PDF EN EN, Brazil PDF EN EN, and Ukraine PDF EN Ukrainian, Georgia PDF EN, Moldova PDF EN, Chile PDF EN es, Peru PDF EN es, Argentina PDF en es, Japan PDF EN, Mexico PDF EN es, Sistema de Integracion de Centro-America (SICA) PDF EN es, Colombia PDF EN es. These countries are confronted with wide regional disparities as well as major challenges in terms of coordinating the different levels of government, and ensuring that decentralization can be achieved without compromising efficiency.

Brochure : European Regional Policy, an inspiration for Countries outside the EU?

November 2009 - PDF en es fr hy ka mo pt Russian Ukrainian Chinese

Posters: PDF en