Interreg : European Territorial Co-operation

European Territorial Cooperation (ETC), better known as Interreg,  is one of the two goals of cohesion policy and provides a framework for the implementation of joint actions and policy exchanges between national, regional and local actors from different Member States. The overarching objective of European Territorial Cooperation (ETC) is to promote a harmonious economic, social and territorial development of the Union as a whole. Interreg is built around three strands of cooperation: cross-border (Interreg A), transnational (Interreg B) and interregional (Interreg C).
Five programming periods of Interreg have succeeded each other:
 INTERREG I (1990-1993) -  INTERREG II (1994-1999) - INTERREG III (2000-2006) - INTERREG IV (2007-2013) - INTERREG V (2014-2020)

 Citi rīki

 

Ziņas

    Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika un viena no tās konkrētākajām solidaritātes izpausmēm.

    ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzību novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās ciešu tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām.

     

    Turpmāk sniegts izklāsts par svarīgāko Komisijas priekšlikumā par modernizētu kohēzijas politiku.

    1. Uzsvars uz galvenajām investīciju prioritātēm, kur lielāku labumu dod tieši ES iesaistīšanās: lielākā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda investīcijām tiks novirzītas inovācijai un mazo uzņēmumu, digitālo tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas atbalstam. Līdzekļi tiks piešķirti arī pārejai uz mazoglekļa aprites ekonomiku un cīņai pret klimata pārmaiņām, īstenojot Parīzes nolīgumu.

    2. Kohēzijas politika, kas palīdz visiem reģioniem un ir vairāk vērsta uz reģionālo attīstību:

    • investīcijas visos reģionos: arī turpmāk apjomīgu ES atbalstu saņems reģioni, kuri atpaliek izaugsmes vai ienākumu līmeņa ziņā. Pārsvarā šie reģioni atrodas Dienvideiropā un Austrumeiropā. Investīcijas joprojām veiks visos reģionos, jo daudzi no tiem visā Eiropā, arī bagātākajās dalībvalstīs, sastopas ar grūtībām rūpniecības restrukturizācijā, bezdarba samazināšanā un savas vietas atrašanā globalizētajā ekonomikā;
    • individuāli pielāgota pieeja: kohēzijas politikā ir saglabāts reģionu dalījums 3 kategorijās: mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Lai samazinātu nevienlīdzību un palīdzētu zema ienākumu un zemas izaugsmes līmeņa reģioniem panākt pārējos, galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai joprojām būs IKP uz vienu iedzīvotāju. Nolūkā labāk atspoguļot reālos apstākļus ir ieviesti papildu kritēriji: jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija;
    • vietēji virzītas darbības: kohēzijas politika 2021.–2027. gada periodā reprezentē Eiropu, kas spēcina un atbalsta vietējo kopienu virzītas attīstības stratēģijas. ES līdzekļu pārvaldībā tiks vairāk iesaistītas vietējās, pilsētu un teritoriālās varas iestādes, savukārt lielāka līdzfinansējuma daļa vairos saimnieka apziņu ES finansētajos projektos reģionos un pilsētās.

    3. Skaidrāki un īsāki noteikumi mazākā skaitā un elastīgāks satvars:

    • vienkāršāka piekļuve fondiem: Komisija rosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā atteikties no sarežģītiem noteikumiem, samazināt birokrātiju un atvieglot procedūras, ar kurām kontrolē uzņēmumus un uzņēmējus, kas saņem ES atbalstu;
    • vienoti noteikumi: turpmāk septiņiem fondiem, ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm (dalītā pārvaldība), būs piemērojams viens noteikumu kopums, kas atvieglos ES finansēto programmu vadītāju darbu. Vienotie noteikumi arī veicinās sinerģiju, piemēram, starp kohēzijas politikas fondiem un Patvēruma un migrācijas fondu vietējās migrantu integrācijas stratēģijas izstrādē. Satvars arī palīdzēs veidot efektīvāku saikni ar citiem ES budžeta fondiem: piem., dalībvalstis daļu no tām iedalītajiem kohēzijas politikas līdzekļiem varēs novirzīt programmai InvestEU;
    • pielāgošanās vajadzībām: jaunā sistēma arī paredz gan stabilitāti, kas vajadzīga ilgtermiņa investīciju plānošanā, gan atbilstošu elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rīkotos neparedzētu notikumu gadījumā. Vidusposma pārskatīšanā noteiks, vai finansējuma perioda pēdējos divos gados programmā ir vajadzīgas izmaiņas, un ir paredzēta iespēja ierobežotā apmērā pārvietot līdzekļus starp ES finansētajām programmām.

    4. Ciešāka saikne ar Eiropas pusgadu nolūkā uzlabot investīciju vidi Eiropā: Komisija ierosina stiprināt saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu, lai Eiropā izveidotu izaugsmei un darījumdarbībai labvēlīgu vidi, kas ļautu pilnā mērā realizēt gan ES, gan valstu investīciju potenciālu. Spēcīgāks kohēzijas politikas atbalsts strukturālajām reformām nodrošinās pilnīgu papildināmību un saskaņotību ar jauno, uzlaboto reformu atbalsta programmu.

    Sīkāka informācija

    Jautājumi un atbildes

    Tiesību akti un faktu lapas

    EEZ un Norvēģijas dotācijas ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finanšu ieguldījumi Eiropas solidaritātē un kohēzijā. 2014.2021. gada plānošanas periodā EUR 2,8 miljardi ir darīti pieejami projektiem, kas veicina ES ieguldījumus Centrāleiropā un Dienvideiropā.

    Islande, Lihtenšteina un Norvēģija cieši sadarbojas ar ES un ir vienotā tirgus dalībnieces saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu. Tas ietver kopīgu mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības visā EEZ.

    Šīs valstis piedalās kopīgā mērķa īstenošanā ar EEZ un Norvēģijas dotācijām. Līdzīgi kā ES kohēzijas fonds, šīs dotācijas atbalsta tās ES dalībvalstis, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 90 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES. To prioritātes atspoguļo ES prioritātes: zaļa, konkurētspējīga un iekļaujoša Eiropa. 

    Atbilstoši ES prioritātēm pašreizējam finansēšanas periodam, EEZ/Norvēģijas dotācijas nesen tika izmantotas reģionālās politikas fondu izveidei, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu un veicinātu pārrobežu sadarbību.

    Ieguvuma palielināšana

    Plānošanas perioda sākumā katra saņēmējvalsts iekļauj priekšlikumus par ieguldījumu prioritātēm divpusējā saprašanās memorandā ar donorvalstīm. Sarunu procesā notiek konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu to, ka finansējums tiek novirzīts mērķiem, kur no tā ir vislielākais ieguvums. Programmām, kas īstenotas, izmantojot dotācijas, ir jāatbilst ES noteikumiem, kā arī standartiem cilvēktiesību, labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības jomās. 

    ES un EEZ finansējums savstarpēji papildina viens otru, un parasti to pārvaldību nodrošina vadošā iestāde valsts līmenī. Viens no tiem var sniegt atbalstu otram, piemēram, palīdzot izveidot pilotprojektu vai finansējot citu aspektu tajā pašā projektā. Lai izvairītos no dublēšanās, ar šīm dotācijām tiek finansēti arī projekti, kuriem ir grūti atrast ES vai valsts finansējumu. Gan ES, gan EEZ finansējums tiek veiksmīgi izmantoti, lai sekmētu līdzekļu piesaisti no citiem publiskā un privātā sektora finansējuma avotiem. 

    Dotāciju galvenais mērķis ir stiprināt divpusējās attiecības starp Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un saņēmējvalstīm. To prioritātes atbilst problēmām, kas Eiropā ir kopīgas un kuru risināšanā gan donorvalstīm, gan saņēmējvalstīm ir pieredze un interese sadarboties. Finansējums tiek atvēlēts tam, lai veicinātu un atbalstītu divpusējās partnerības starp valsts iestādēm, privātiem uzņēmumiem, NVO un pētniecības iestādēm visos līmeņos. Katrā plānošanas periodā tiek atbalstīti tūkstošiem projektu, tajā skaitā sadarbības projekti pētniecības jomā, MVU kopīgie projekti vai vienāda līmeņa speciālistu apmaiņa un personāla apmācība.

    Demokrātijas atbalstīšana

    EEZ dotācijas raksturo tas, ka vismaz 10 % no finansējuma tiek tieši novirzīti pilsoniskās sabiedrības organizācijām katrā saņēmējvalstī. Tas tiek darīts ar mērķi attīstīt pilsoniskās sabiedrības sektora stabilitāti un kapacitāti ilgtermiņā, veicinot demokrātisku līdzdalību, pilsonisko aktivitāti un cilvēktiesību ievērošanu. 

    Eiropas Padome, ESAO un ES Pamattiesību aģentūra ir partneri vairākās programmās un projektos, izmantojot savu pieredzi, lai cīnītos pret diskrimināciju, veicinātu sociālo iekļaušanu, ekonomisko attīstību un labu pārvaldību. Vairākās saņēmējvalstīs dotācijas tiek konkrēti izmantotas, lai sniegtu iespējas neaizsargātām iedzīvotāju grupām un minoritātēm, piemēram, romu tautības iedzīvotājiem.

    EEZ un Norvēģijas dotāciju prioritātes 2014.–2021. gadam

    • Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
    • Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības samazināšana
    • Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
    • Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības
    • Tieslietas un iekšlietas

    Plašāka informācija

    www.eeagrants.com

    Panorama 64: Cohesion Policy: 30 years investing in the future of European Regions

    Pēdējos gados NÖGUS (Lejasaustrijas Veselības aprūpes un sociālais fonds) ar ERAF finansējuma atbalstu veselības aprūpes nozarē ir izveidojis dažādus sadarbības pasākumus un projektus starp Lejasaustriju un kaimiņvalstīm. Šī fonda mērķis ir nodrošināt, ka abās robežas pusēs dzīvojošajiem cilvēkiem ir pieejama medicīniskā aprūpe. Šā ļoti sekmīgā projekta rezultātā visas pārrobežu darbības 2017. gada septembrī apvienoja kopīgā sistēmā, kas pazīstama ar nosaukumu Healthacross.

    “Healthacross” nozīmē veselības aprūpes nodrošināšanu bez robežām. “Healthacross” tagad tiek īstenota ar starptautisku sadarbību un inovatīviem veselības aprūpes projektiem starp pierobežas reģioniem Lejasaustrijā un Čehijas Republikā, kā arī Lejasaustrijā un Slovākijā.

    Sekojot moto “Eiropas idejas iesakņojas pierobežas reģionā”, īpaša speciālistu grupa direktores Elkes Lēdlas (Elke Ledl) vadībā turpina samazināt robežu nozīmi veselības aprūpē: “Mēs gribam, lai mūsu darbs palīdz veidot tiltus starp Lejasaustriju un citām Eiropas valstīm, lai cilvēki abās robežas pusēs gūtu labumu no aprūpes, kas ir tuvu viņu dzīvesvietai.”

    Pārrobežu projektiem ir daudz priekšrocību. Pacienti var paši pieņemt lēmumus, kurā robežas pusē saņemt medicīnisko aprūpi, un viņi arī var izmantot priekšrocības, ko sniedz aprūpes pieejamība viņu tuvumā. Tas ir īpaši svarīgi ārkārtas situācijās un var glābt dzīvības, ja tuvākā slimnīca vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde atrodas otrā robežas pusē. Starptautiski tīkli un sadarbība arī sniedz iespēju Lejasaustrijā izmantot citu valstu speciālās zināšanas.

    Aprūpe, kas sniedzas pāri robežām

    Pacienti no Čehijas apmeklē Gmindes reģionālo slimnīcu

    It īpaši Gmindes (Gmünd) un Česke Velenices (České Velenice) reģionos pārrobežu sadarbība ir atvieglojusi cilvēku ikdienas dzīvi. Valdfīrteles-Gmindes (Waldviertel-Gmünd) reģionālā slimnīca atrodas tieši pie robežas, savukārt tuvākais neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts Čehijā ir vairāk nekā 30 km attālumā, bet līdz tuvākajai slimnīcai ir pat 60 kilometri.

    Projekta rezultātā Čehijas apdrošināšanas sabiedrības apmaksā savu pacientu ārstēšanās izdevumus. Tulki un čehu valodā runājoši darbinieki palīdz pacientiem un slimnīcas personālam saprasties. Pašlaik notiek pārrunas ar dalīborganizācijām Dienvidbohēmijā par to, lai paplašinātu Gmindes slimnīcā pacientiem no Čehijas pieejamos medicīniskos pakalpojumus, papildus ambulatorajai aprūpei sniedzot arī ārstēšanu stacionārā. Tiks arī veidotas ilgtermiņa sadarbības iespējas, izmantojot pārrobežu veselības centrus Gmindē un Česke Velenicē. 

    Staru terapija Znojmo slimnīcā pacientiem no Lejasaustrijas

    Projekta īstenošanas sākotnējā posmā 2018. gadā 15 pacienti no Veinfīrteles (Weinviertel) reģiona klīnikām Mistelbahā (Mistelbach), Hollabrunnā (Hollabrunn) un Kremsā (Krems) saņems staru terapiju Znojmo slimnīcā. 

    Pārrobežu sadarbība glābšanas jomā ar Dienvidmorāviju un Dienvidbohēmiju
    Lejasaustrijas reģions jau ir parakstījis līgumus par neatliekamās palīdzības dienestu sadarbību ar Dienvidmorāvijas un Dienvidbohēmijas reģioniem. Nākamajā posmā īstenojot programmatūras pielāgošanu, tiks padarīta profesionālāka saziņa starp “144” ārkārtas palīdzības izsaukumu centru Lejasaustrijā un ārkārtas palīdzības vadības centriem Dienvidmorāvijā un Dienvidbohēmijā, lai atvieglotu pārrobežu glābšanas operācijas. Tas nodrošinās ātru savstarpēju palīdzību ārkārtas situācijās bez birokrātiskiem sarežģījumiem. 

    Endometriozes centrs Melkas reģionālajā slimnīcā

    Pirmā ES sertificētā endometriozes centra izveides pamatā Lejasaustrijā ir zināšanu apmaiņa starp Melkas (Melk) reģionālo slimnīcu un Znojmo slimnīcu. Znojmo slimnīca darbojas šajā jomā, un tajā jau ir šāds centrs, kur pacienti tagad var saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanu. Endometrioze skar katru desmito sievieti reproduktīvajā vecumā. Šīs hroniskās slimības simptomi ir izteiktas sāpes un nespēja ieņemt bērnus.

    Panorama 63 - The Outermost Regions: joining forces across the EU 

Vairāk ziņu

Introduction

In 1990, Interreg was developed as a Community Initiative in with a budget of just EUR 1 billion covering exclusively cross-border cooperation. Later, Interreg has been extended to transnational and interregional cooperation. For 2014-2020 European territorial cooperation is one of the two goals of Cohesion Policy besides investment for Growth and Job.

Interreg evolution

The 25th anniversary of Interreg has been celebrated in 2015 with a variety of events around Europe. Over the years, Interreg has become the key instrument of the European Union to support cooperation between partners across borders. The aim: to tackle common challenges together and find shared solutions - whether in the field of health, research and education, transport or sustainable energy.

2014-2020 period – Interreg V

In accordance with the new design of the European Cohesion Policy 2014-2020 and the targets set out in Europe 2020, Interreg has significantly been reshaped to achieve greater impact and an even more effective use of the investments. Key elements of the 2014-2020 reform are:
-Concentration
-Simplification
-Results orientation
The fifth period of Interreg is based on 11 investment priorities laid down in the ERDF Regulation contributing to the delivery of the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. At least, 80% of the budget for each cooperation programme has to concentrate on a maximum of 4 thematic objectives among the eleven EU priorities:

11 priorities

The fifth programming period of Interreg has a budget of EUR 10.1 billion invested in over 100 cooperation programmes between regions and territorial, social and economic partners. This budget also includes the ERDF allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument).

  • 60 Cross-border – Interreg V-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 6.6 billion.
  • 15 Transnational – Interreg V-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions, as well as some non-EU countries. ERDF contribution: EUR 2.1 billion.
  • The interregional co-operation programme, INTERREG Europe, and 3 networking programmes (Urbact III, Interact III and ESPON) covering all 28 Member States of the EU, as well as Norway and Switzerland and in case of URBACT also Iceland and Lichtenstein. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 500 million.

Interreg Budget

Interreg and inter-regional cooperation 2014-2020: state of play - video recording of the briefing (07/05/2015)

2007-2013 period – Interreg IV

The forth programming period of Interreg had a total budget of EUR 8.7 billion (2, 5 % of the total 2007-13 allocation for cohesion policy). This budget includes the allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument). The budget was distributed as follows:

  • 60 Cross-border – Interreg IV-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 5.6 billion.
  • 13 Transnational – Interreg IV-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions. ERDF contribution: EUR 1.8 billion.
  • The interregional co-operation programme (INTERREG IVC) and 3 networking programmes (Urbact II, Interact II and ESPON) cover all 28 Member States of the EU. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 445 million.

The European Grouping of Territorial Cooperation

Meetings & Events

Interreg Annual Meeting April 26-28 2017

Interreg Annual Meeting June 6-7 2016

Interreg Annual Meeting September 15 2015

Interreg Annual Meeting May 19-20 2014

European Territorial Cooperation Annual Meeting 2013

Annual meeting of cross-border programmes 2011

Publications

European Territorial Cooperation: building bridges between people