Interreg : European Territorial Co-operation

European Territorial Cooperation (ETC), better known as Interreg,  is one of the two goals of cohesion policy and provides a framework for the implementation of joint actions and policy exchanges between national, regional and local actors from different Member States. The overarching objective of European Territorial Cooperation (ETC) is to promote a harmonious economic, social and territorial development of the Union as a whole. Interreg is built around three strands of cooperation: cross-border (Interreg A), transnational (Interreg B) and interregional (Interreg C).
Five programming periods of Interreg have succeeded each other:
 INTERREG I (1990-1993) -  INTERREG II (1994-1999) - INTERREG III (2000-2006) - INTERREG IV (2007-2013) - INTERREG V (2014-2020)

 Citi rīki

  •  
  •  Samazināt tekstu  
  •  Palielināt tekstu  

Ziņas

    Šodien Eiropas Komisija pieņēma pirmo atsevišķo ziņojumu par četru pašreizējo Eiropas Savienības (ES) makroreģionālo stratēģiju īstenošanu: ES stratēģija Baltijas jūras reģionamES stratēģija Donavas reģionamES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam un ES stratēģija Alpu reģionam. Ziņojumā ir izvērtēts pašreizējo stratēģiju īstenošanas stāvoklis un pārskatīti līdz šim sasniegtie galvenie rezultāti. Tajā ir izdarīti secinājumi no līdzšinējās pieredzes un sniegti vairāki ieteikumi par stratēģiju un to rīcības plānu iespējamu turpmāku attīstību, ņemot vērā arī turpmāko kohēzijas politiku.

    Ziņojumā ir apskatīti kopīgi starpnozaru jautājumi, kas būtiski visām četrām stratēģijām neatkarīgi no to īstenošanas pakāpes (piemēram, politikas veidošana un plānošana, pārvaldība, uzraudzība un novērtēšana, finansēšana un komunikācija). Atsevišķās sadaļās ir sniegts pārskats par katras makroreģionālās stratēģijas svarīgākajiem rezultātiem un problēmām.

    Kopumā, īstenojot četras ES makroreģionālās stratēģijas, kas aptver 19 ES dalībvalstis un 8 ārpussavienības valstis, ir radīta lielāka interese un izpratne par Eiropas teritoriālo sadarbību un teritoriālo kohēziju, kā arī to pievienoto vērtību. Stratēģijas ir uzlabojušas koordināciju un stiprinājušas sadarbību noteiktās jomās (piemēram, kuģošanas iespējas, enerģētika, klimata pārmaiņas) un starp attiecīgajām valstīm, kā arī pastiprinājušas sadarbību ar ārpussavienības valstīm, tuvinot tās ES. Stratēģijas ir arī veicinājušas politikas veidošanu, esošo tiesību aktu īstenošanu un padziļinātu dialogu starp dažādām pusēm.

    Tomēr stratēģiju potenciāls vēl nav pilnvērtīgi izmantots un joprojām jāpārvar noteiktas problēmas. Dalībvalstīm, kuras aizsākušas šīs stratēģijas, jāturpina uzņemties lielāka atbildība, ir jāuzlabo pārvaldības sistēmu efektivitāte un labāk jākoordinē attiecīgie pašreizējie finansējuma avoti (ES, reģionālie un valsts). Ziņojumā ir arī uzsvērta administratīvo resursu nozīme un spēja sasniegt noteiktos mērķus.

    Ir izvirzīti vairāki jautājumi saistībā ar turpmāko kohēzijas politiku. Jo īpaši tie ir saistīti ar ES makroreģionālo stratēģiju un ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstīto programmu sinerģijām un papildināmību, kā arī stratēģiju saskaņošanu ar Interreg starptautiskajām programmām un pārvaldības sistēmas turpmāku uzlabošanu.

    Ziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā atrodama plašāka informācija par katras makroreģionālās stratēģijas īstenošanas stāvokli un sniegti konkrēti ieteikumi.

    Šis ziņojums ļauj gūt visaptverošu izpratni par to, kā darbojas četras ES makroreģionālās stratēģijas, iekļaujot konkrētus piemērus, kas īstenoti attiecīgajās jomās. Katrs no projektiem ir radījis noteiktu pievienoto vērtību, piemēram:

    • pateicoties tādu projektu kā PRESTO vai IWAMA — interaktīva ūdens pārvaldība īstenošanai, uzlabojas Baltijas jūras ūdens kvalitāte un samazinās barības vielu ieplūde;
    • novatoriskus un ilgtspējīgus jūras resursu izmantošanas veidus un sadarbību starp attiecīgajiem dalībniekiem un iniciatīvām Baltijas jūras reģionā šajā jomā turpina aktīvi veicināt SUBMARINER tīkls;
    • Donavas upes baseinā ir ievērojami samazināts plūdu radīto postījumu risks, īstenojot koordinētus ūdens resursu pārvaldības un riska vadības pasākumus ar tādiem projektiem kā SEERISK;
    • pateicoties tādiem projektiem kā FAIRWAY un DARIF, tiek likvidēti kuģojamības šķēršļi Donavā un uzlabota navigācijas drošība;
    • sadarbība ar ES valstīm saistībā ar konkrētiem kopēju interešu jautājumiem, īstenojot ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, palīdz dalībvalstīm no Rietumbalkāniem virzībā uz pievienošanos ES;
    • ar mērķi panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas nekaitē videi, ir noteikti “zaļie” un “zilie” transporta koridori, kas savieno sauszemi un jūru Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kur jāveicina stratēģisku projektu ieviešana;
    • ar tādiem projektiem kā mountErasmus tiek veidota pārrobežu izglītības vide paralēlām profesionālās izglītības iespējām Alpu reģionā;
    • pakalpojumu AlpInfoNet attīstot par pārrobežu informācijas sistēmu, tiek uzlaboti pasažieru pārvadājumu pārrobežu savienojumi Alpu reģionā.

    Plašāka informācija

    1. gada septembrī Komisija sākaPārrobežu reģionu sadarbības analīzi, lai izpētītu šķēršļus, ar kuriem joprojām saskaras cilvēki pierobežas reģionos. Šī analīze ietvēra ES mēroga sabiedrisku apspriešanu, kuras rezultāti tika šodien publicēti.

    Respondenti ne vien skaidri identificēja atlikušās pārrobežu problēmas, bet arī sniedza konkrētas idejas šo problēmu risināšanai, kas ir apkopotas šajā ziņojumā.

    Respondenti minēja šādus piecus galvenos šķēršļus:

    1. juridiski un administratīvi šķēršļi (nepietiekama kvalifikāciju atzīšana, sociālā nodrošinājuma, pensiju un nodokļu sistēmu atšķirības);
    2. valodas barjera;
    3. fiziski šķēršļi (infrastruktūras un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu trūkums);
    4. sadarbības trūkums starp valsts iestādēm saistībā ar pārrobežu jautājumiem;
    5. ekonomiskās atšķirības (darba tirgus un algu atšķirības, kas rada asimetriskas plūsmas).

    2014.–2020. gada periodā pārrobežu sadarbības veicināšanā tiks ieguldīti vairāk nekā EUR 10 miljardi no ESI fondiem.

    Plašāka informācija

    Žurnāla Panorama 2016. gada pavasara izdevums tagad ir pieejams tiešsaistē, un tajā iekļauti vairāki raksti, kuros aprakstīti dažādi veidi, kādos Eiropas Komisija sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās maksimāli pilnvērtīgi izmantotu kohēzijas politikas finansējumu un novērstu īstenošanas problēmas. 

    Izdevumā ir apskatīti apsekojuma “Šķēršļu pārvarēšana pierobežas reģionos” rezultāti un galvenie secinājumi, kas gūti nesen publicētā apsekojumā par dzīves kvalitātes vērtējumu Eiropas pilsētās. Citos rakstos esam izskaidrojuši sinerģijas starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kā arī aprakstījuši IQ-NET tīkla darba profilu. Sadaļā “Vienkāršiem vārdiem” ir iekļauti raksti no Grieķijas, Francijas un Apvienotās Karalistes. 

    Žurnālā arī atradīsiet jau ierasto jaunumu sadaļu un projektu aprakstus no visas ES.

    Žurnāls Panorama 56: koordinēti centieni finansējuma nodrošināšanai

    Raksti tiešsaistē

Vairāk ziņu

Introduction

In 1990, Interreg was developed as a Community Initiative in with a budget of just EUR 1 billion covering exclusively cross-border cooperation. Later, Interreg has been extended to transnational and interregional cooperation. For 2014-2020 European territorial cooperation is one of the two goals of Cohesion Policy besides investment for Growth and Job.

Interreg evolution

The 25th anniversary of Interreg has been celebrated in 2015 with a variety of events around Europe. Over the years, Interreg has become the key instrument of the European Union to support cooperation between partners across borders. The aim: to tackle common challenges together and find shared solutions - whether in the field of health, research and education, transport or sustainable energy.

2014-2020 period – Interreg V

In accordance with the new design of the European Cohesion Policy 2014-2020 and the targets set out in Europe 2020, Interreg has significantly been reshaped to achieve greater impact and an even more effective use of the investments. Key elements of the 2014-2020 reform are:
-Concentration
-Simplification
-Results orientation
The fifth period of Interreg is based on 11 investment priorities laid down in the ERDF Regulation contributing to the delivery of the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. At least, 80% of the budget for each cooperation programme has to concentrate on a maximum of 4 thematic objectives among the eleven EU priorities:

11 priorities

The fifth programming period of Interreg has a budget of EUR 10.1 billion invested in over 100 cooperation programmes between regions and territorial, social and economic partners. This budget also includes the ERDF allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument).

Interreg Budget

Interreg and inter-regional cooperation 2014-2020: state of play - video recording of the briefing (07/05/2015)

2007-2013 period – Interreg IV

The forth programming period of Interreg had a total budget of EUR 8.7 billion (2, 5 % of the total 2007-13 allocation for cohesion policy). This budget includes the allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument). The budget was distributed as follows:

  • 60 Cross-border – Interreg IV-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 5.6 billion.
  • 13 Transnational – Interreg IV-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions. ERDF contribution: EUR 1.8 billion.
  • The interregional co-operation programme (INTERREG IVC) and 3 networking programmes (Urbact II, Interact II and ESPON) cover all 28 Member States of the EU. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 445 million.

The European Grouping of Territorial Cooperation

Meetings & Events

Interreg Annual Meeting April 26-28 2017

Interreg Annual Meeting June 6-7 2016

Interreg Annual Meeting September 15 2015

Interreg Annual Meeting May 19-20 2014

European Territorial Cooperation Annual Meeting 2013

Annual meeting of cross-border programmes 2011

Publications

European Territorial Cooperation: building bridges between people