Interreg : European Territorial Co-operation

European Territorial Cooperation (ETC), better known as Interreg,  is one of the two goals of cohesion policy and provides a framework for the implementation of joint actions and policy exchanges between national, regional and local actors from different Member States. The overarching objective of European Territorial Cooperation (ETC) is to promote a harmonious economic, social and territorial development of the Union as a whole. Interreg is built around three strands of cooperation: cross-border (Interreg A), transnational (Interreg B) and interregional (Interreg C).
Five programming periods of Interreg have succeeded each other:
 INTERREG I (1990-1993) -  INTERREG II (1994-1999) - INTERREG III (2000-2006) - INTERREG IV (2007-2013) - INTERREG V (2014-2020)

 Citi rīki

  •  
  •  Samazināt tekstu  
  •  Palielināt tekstu  

Ziņas

    Kohēzijas politika, kas aptver visus reģionus gan spēcīgākos, gan vājākos , ir būtiski svarīga sekmīgai Eiropas Savienības darbībai.

    Eiropas reģioni ir Eiropas Savienības mugurkauls — politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras ziņā. Tādēļ, lai Eiropa varētu gūt panākumus, pastāvīgs un spēcīgs atbalsts reģioniem ir nepieciešams arī pēc 2020. gada. Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ļauj radīt spēcīgu impulsu attīstībai un palielināt investīcijas. Sekmējot sadarbību, tie nodrošina, ka Eiropa tās iedzīvotājiem ir patiesi nozīmīga un pieejama.

    Bavārija jau agrīnā posmā izstrādāja savu nostāju attiecībā uz ESI fondu reformu, kas tiks īstenota pēc 2020. gada. Mūsu galvenās bažas, par kurām esam informējuši arī citus Eiropas reģionus, ir saistītas ar to, vai izdosies saglabāt pienācīgu ESI fondu līdzekļu apjomu visiem Eiropas reģioniem. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem attīstītākiem reģioniem kā Bavārija — ir svarīgi, lai tās spēcīgā reģionālā izcilība arī turpmāk sniegtu labumu mazāk attīstītajiem kaimiņu reģioniem, nodrošinot pieprasījuma pieaugumu un papildu pievienoto vērtību. Vienotai Eiropas atbalsta politikai Eiropa būtu jāsatuvina, nevis jāsadala “līdzekļu devējos” un “līdzekļu saņēmējos”.

    Tādos spēcīgos reģionos kā Bavārija noteikti nav tikai plaukstošas pilsētas un mazpilsētas. Jo īpaši tie apgabali, kas robežojas ar Čehijas Republiku, ir strukturāli vājāka šī reģiona daļa, kas tādēļ ir uzskatāma par prioritāru teritoriju Eiropas Reģionālās attīstības fonda pasākumu īstenošanai.

    ES reģionālā politika mums tik svarīga ir tādēļ, ka tā tiešā veidā ietekmē Bavārijas un citu Eiropas reģionu iedzīvotāju dzīvi. Daudzus projektus Bavārijā ir iespējams īstenot, pateicoties tieši ES fondu līdzekļiem. Pretstatā īstermiņa krīžu pārvaldības mehānismiem ESI fondi nodrošina ilgtermiņa finansējumu visā plānošanas perioda laikā, līdzekļu un resursu apjomu nosakot jau iepriekš. Tas ļauj veikt pamatīgu plānošanas darbu un garantē finansiālu drošību. Tas arī dod iespēju īstenot svarīgus Eiropas mēroga mērķus, kas nesniedz ātrus ieguvumus, bet prasa stingru politisko nostāju ilgākā termiņā. Ilgtermiņa ilgtspējīgos ESI fondus, kuru līdzekļi tiek piešķirti dotāciju veidā, nedrīkst aizstāt ar selektīviem īstermiņa finansēšanas instrumentiem; tā vietā ir jāsaglabā šo fondu stratēģiskā, kopīgā, uz rezultātiem vērstā projektu finansēšanas struktūra.

    Eiropas vadmotīvam laikposmā pēc 2020. gada ir jābūt frāzei “Celsim tiltus, nevis mūrus”. Visām pusēm būtu jāstrādā kopā, izvairoties no nevajadzīgas šķelšanās. Tam ir nepieciešama vēl spēcīgāka pārrobežu sadarbība. Interreg programmas ir sniegušas neapstrīdamu ieguldījumu Eiropas integrācijā. Sadarbība ar kaimiņiem vietējiem iedzīvotājiem parāda pievienoto vērtību, ko sniedz stabila Eiropa — agrākie pierobežas reģioni ir kļuvuši par nākotnes tikšanās vietām.

    Ir jāstiprina arī jaunas politiskās pieejas, piemēram, makroreģionālās stratēģijas, un jāpanāk vēl lielāka starptautisko ES programmu savstarpējā sinerģija. Bavārija, kura patlaban ir ieņēmusi ES stratēģijas Alpu reģionam (EUSALP) priekšsēdētājas posteni, ir apņēmusies stiprināt ES makroreģionālās stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada. Tā ir arī cieši apņēmusies ierobežot finansēšanas politikas radīto birokrātisko slogu, tādējādi stiprinot reģionu pašpaļāvību un vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts reģioniem saglabā savu pievienoto vērtību.

    Eiropas kohēzijas politika ir īstena Eiropas solidaritātes izpausme — spēcīgākie atbalsta vājākos. Bavārija to izprot un atbalsta. Savā ceļā no lauksaimniecības zemes uz inovāciju zemi tā ir pieredzējusi solidaritāti no citu puses. Šodien Bavārijas uzņēmumi sadarbojas ar partneriem visā Eiropā. Tādēļ stratēģiskai Eiropas reģionālajai politikai ir jāaptver visi Eiropas reģioni, tostarp arī attīstītākie reģioni. Tas ir vienīgais veids, kā stiprināt sociālo un ekonomisko kohēziju dalībvalstīs un to starpā, vienlaikus atbalstot visu reģionu ekonomisko izaugsmi. Ja mums izdosies to panākt un ja vietējie iedzīvotāji redzēs konkrētus Eiropas sadarbības sniegtos rezultātus, tad mūsu pilsoņi noteikti izbaudīs savu jauniegūto uzticību ES. 

    BEĀTE MERKA (BEATE MERK)

    Bavārijas Federālās zemes Eiropas lietu un reģionālo attiecību ministre

    Panorama 62: Boosting innovation across the regions

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls-Haincs Lamberts (Karl-Heinz Lambertz) skaidro, kā nesen aizsāktās iniciatīvas #CohesionAlliance (Kohēzijas politikas alianse) ietvaros ir paredzēts uzlabot Eiropas iedzīvotāju informētību par ES galveno investīciju politiku.

     

    Nav šaubu, ka šogad Eiropas Savienībai ir izdevies izvairīties no diviem īpaši bīstamiem populistiska rakstura draudiem tās vienotībai, kas varēja izvērsties Nīderlandē un Francijā. Pierādījumi, kas apliecina Savienības vēlmi veikt reformas ir redzami visaugstākajā līmenī — pārdomu dokumentā par Eiropas nākotni —, lai arī šobrīd tā vēl atrodas krustcelēs.

    Atsevišķi mēģinājumi veikt reformas jau ir bijuši un nereti ir snieguši arī zināmu labumu, taču “vecā” politika — jo īpaši kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika — joprojām rada draudus. Tajā pašā laikā rodas arī jauni izaicinājumi, piemēram, Brexit vai arī nepieciešamība vairāk parūpēties par iedzīvotāju drošību, aizsardzību, migrācijas pārvaldību un bēgļiem, kā arī par ārpolitiku.

    Šādā situācijā nepareizu mērķu izvēle būtu ļoti liela kļūda, un tāpēc Eiropas Reģionu komiteja (RK) aizstāv spēcīgu un efektīvu kohēzijas politiku, kas ir viegli pamanāma arī iedzīvotājiem.

    Lai to varētu labāk aizstāvēt, ir izveidota #CohesionAlliance jeb Kohēzijas politikas alianse. Sabiedrība ir pārāk maz informēta par kohēzijas politiku, lai arī tā ir ES galvenā investīciju politika. Ir vērojama tendence neņemt vērā to, kā Eiropa izskatītos bez šīs politikas.

    Skaitļi izsaka visu

    Kā uzsvērts pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kohēzijas politika nodrošināja finansiālu atbalstu 121 400 jaunuzņēmumiem un aptuveni 400 000 MVU, 94 955 pētniecības projektiem un 33 556 MVU un pētniecības centru savstarpējās sadarbības projektiem, 41 600 jaunām pastāvīgām darbvietām pētniecības jomā, Eiropas transporta tīklā ietilpstošo sliežu ceļu uzlabošanai 1500 km garumā, kā arī 49,7 miljoniem līdzdalības gadījumu pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot cilvēkkapitālu un kuru rezultātā gandrīz pusē gadījumu tika iegūtas jaunas prasmes.

    Kohēzijas politika iemieso Eiropu, kas saviem iedzīvotājiem nodrošina aizsardzību, jo īpaši pret globalizācijas negatīvo ietekmi. Tā nav nekāda nejaušība, ka iedzīvotāju atbalsts šai politikai pastāvīgi pieaug, kā to parāda jaunākais Eirobarometra apsekojums, kas tika veikts 2017. gada jūnijā un kurā 78 % iedzīvotāju norādīja, ka, viņuprāt, ES investīcijas reģionos ir radījušas pozitīvu ietekmi uz viņu pilsētu vai reģionu.

    Šī aizsardzība ir visnotaļ pamanāma — skaitļi runā paši par sevi —, taču kohēzijas politika joprojām ir viena to tām politikas jomām, kurām nākas atvairīt visvairāk uzbrukumu situācijā, kad nākotnē ir paredzama daudzgadu finanšu shēmas (DFS) līdzekļu krasa samazināšanās, jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.

    Mans secinājums ir šāds: RK viena pati nevar aizstāvēt šo politiku un sasniegt vēlamos rezultātus. Ar #CohesionAlliance starpniecību RK ir jākļūst par katalizatoru visām kohēzijas politiku atbalstošajām iniciatīvām, kuru saknes ir meklējamas dalībvalstīs. Šādu iniciatīvu ir daudz un tās ir kvalitatīvas: pilsētas, reģioni, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbības pasaule, asociācijas un tīkli mobilizējas, lai ierosinātu jaunu nākotnes kohēzijas politiku.

    Patiesībā galvenā doma nebūt nav pārņemt esošās kohēzijas politikas nemainīgos principus. Gluži pretēji — pareizais risinājums ir parādīt, ka, lai kohēzijas politikai būtu nākotne, tā ir jāpārveido, balstoties uz tās iedarbīgajiem pamatprincipiem, ko veido teritoriālā kohēzija un privātā sektora mobilizēšana ar piemērotu finanšu instrumentu starpniecību, kā arī iekļaujot šo politiku elastīgākā Stabilitātes un izaugsmes paktā.

    Šis darbības virziens ir uzsvērts RK atzinumā “par spēcīgu un efektīvu Eiropas kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada”: mūsu vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets; uz teritoriālo pieeju balstītas partnerības politikas principa atkārtota apstiprināšana; ievērojama procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli, pamatojoties uz diferenciācijas un proporcionalitātes principiem; spēcīgāka saikne ar strukturālajām reformām, izmantojot ex-ante nosacījumus; jauni līdzekļu piešķiršanas kritēriji un subreģionālo atšķirību pienācīgāka ņemšana vērā; lielāka rezultātu pamanāmība.

    Spēku apvienošana

    Šie ir galvenie principi, kuru vārdā RK un lielākās vietējo pašvaldību apvienības (CPMR, AER, Eurocities, CEMR, AEBR) ir apvienojušās, lai izveidotu šo #CohesionAlliance platformu, kas paredzēta visu no šiem vispārīgajiem principiem izrietošo iniciatīvu atbalstīšanai. Tādējādi RK var kļūt par visu reģionu un iedzīvotāju institucionālo pārstāvi sarunās par nākamo DFS un Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izmantošanas turpmākā regulējuma izstrādes procesā.

    Pēc RK atzinuma pieņemšanas 2017. gada 12. maijā un lieliskās iniciatīvas #CohesionAlliance aizsākšanas 18. maijā šīs platformas politiskais uznāciens ir paredzēts 9. oktobrī, Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas laikā.

    Mans mērķis ir padarīt šo iniciatīvu pēc iespējas konkrētāku un pamanāmāku, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmeņa vēlēto pārstāvju skaitu, un papildus tam arī visas tās personas, kuras ikdienā izjūt kohēzijas politikas sniegto pievienoto vērtību.

    Tieši šī iemesla dēļ alianse būs galvenais diskusiju temats 10. oktobrī paredzētajā Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas un RK Teritoriālās kohēzijas komitejas sanāksmē. Kopā ar komisāri Korinu Krecu (Corina Creţu) 15. novembrī šis svarīgais vēstījums būs jānodod arī Vispārējo lietu padomei, lai sniegtu informāciju par valstīm, kuras gatavojas pieņemt Eiropas nākotnei svarīgus budžeta lēmumus.

    Kopā ar aliansi mēs visu savu enerģiju veltīsim kohēzijas politikas aizstāvēšanai visu eiropiešu interesēs.

    Lai pilnībā izmantotu ekonomisko potenciālu ES pierobežu reģionos, kuros dzīvo 150 miljoni iedzīvotāju, Komisija šodien paziņo par “robežu kontaktpunkta” izveidi. Tas sniedz pielāgotu atbalstu reģioniem, lai tiem palīdzētu likvidēt šķēršļus nodarbinātībai un ieguldījumiem.

    Uzņēmumiem, darba ņēmējiem un studentiem aizvien vēl ir grūti un dārgi orientēties dažādās administratīvajās un tiesību sistēmās. Saskaņā ar priekšsēdētāja Ž. K. Junkera aicinājumu savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā nodrošināt taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū robežu kontaktpunkts ar konkrētu darbību kopumu veicinās ciešāku pierobežas reģionu sadarbību.

    Tas palīdzēs 1) uzlabot piekļuvi darbvietām, 2) pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un sabiedriskajam transportam, un 3) veicināt uzņēmējdarbību pāri robežai.

    Šis priekšlikums ir daļa no plašāka paziņojuma “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” ar jaunu darbību kopumu un pašreizējo iniciatīvu sarakstu, lai sekmētu ES straujāku un arvien ciešāku pierobežas reģionu izaugsmi.

    Par reģionālo politiku atbildīgā Komisijas locekle Korina Krecu: «“Vairāk nekā ceturtdaļu Eiropas bagātību saražo pierobežas reģionos, bet to ekonomiskais potenciāls aizvien netiek izmantots līdz galam. Mūsu priekšā ir iespēju zelta dzīsla, kas to vien gaida, lai tiktu izmantota. Komisija šiem reģioniem turpinās sniegt pielāgotu atbalstu, lai iedzīvotāji gūtu tiešu labumu.”

    Robežu kontaktpunkts sastāvēs no Komisijas ekspertiem pārrobežu jautājumos, kas konsultēs valsts un reģionālās iestādes, ar jauna ES mēroga tiešsaistes tīkla izveides palīdzību vācot un apmainoties ar paraugpraksi.

    Labāka piekļuve darbvietām

    Lai strādātu vai studētu, jau tagad katru dienu vai katru nedēļu robežu šķērso 2 miljoni darbinieku un studentu. Lai palīdzētu cilvēkiem atrast darbu pāri robežai, robežu kontaktpunkts atbalstīs reģionus, kuri vēlas padziļināt sadarbību. Reģioni var saņemt konsultācijas par kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, kopīgām studiju programmām vai apmācības pakalpojumiem uzņēmējiem.

    Robežu kontaktpunktā tiks centralizēta informācija par labu praksi jautājumā par pārrobežu nodarbinātības pakalpojumiem, piemēram, kopīgu tīklu, ko izveidojusi Spānijas Galisija un Portugāles ziemeļu reģions un kuru atbalstījis ES darbvietu mobilitātes portāls EURES.

    To darot, robežu kontaktpunkts var piedalīties turpmākās Eiropas Darba iestādes izveidē, par ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers paziņoja savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā, lai stiprinātu sadarbību starp darba tirgus iestādēm visos līmeņos un labāk pārvaldītu pārrobežu situācijas.

    Labāka piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem

    Lai padarītu pierobežu reģionus pievilcīgākus un iekļaujošākus sabiedrisko pakalpojumu jomā, robežu kontaktpunkts:

    • kartēs esošās pārrobežu veselības aprūpes iestādes, piemēram, pārrobežu veselības aprūpes zonas uz Francijas un Beļģijas robežas;
    • pētīs gar iekšējām robežām iztrūkstošos dzelzceļa savienojumu posmus efektīvākiem pārrobežu sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

    Uzņēmējdarbība pāri robežām

    Robežu kontaktpunkts veicinās dialogu par pārrobežu jautājumiem, izmantojot tiešsaistes tīklu.

    Pēc pieprasījuma robežu kontaktpunkta eksperti sniegs atbalstu, lai labāk saskaņotu noteikumus par uzņēmumu izveidi, apmainītos ar paraugpraksi no citiem pierobežas reģioniem un veicinātu biežāku tiešsaistes procedūru izmantošanu.

    Līdztekus robežu kontaktpunkta izveidei Komisija izraudzīsies līdz 20 projektiem, kuros demonstrēti inovatīvi risinājumi pārrobežu šķēršļu likvidēšanai. Līdz 2017. gada beigām tiks izsludināts uzaicinājums iesniegt projektus.

    Turpmākie pasākumi

    Robežu kontaktpunkts sāks darboties 2018. gada janvārī.

    Notiekošajā pārdomu procesā par ES finanšu nākotni ar robežu kontaktpunkta palīdzību savāktā laba prakse tiks izmantota diskusijā par nākamās paaudzes pārrobežu sadarbības ("interreg") programmām, lai tās varētu labāk risināt juridiskus un administratīvus šķēršļus un palīdzētu izstrādāt efektīvus pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus.

    Papildu informācija

Vairāk ziņu

Introduction

In 1990, Interreg was developed as a Community Initiative in with a budget of just EUR 1 billion covering exclusively cross-border cooperation. Later, Interreg has been extended to transnational and interregional cooperation. For 2014-2020 European territorial cooperation is one of the two goals of Cohesion Policy besides investment for Growth and Job.

Interreg evolution

The 25th anniversary of Interreg has been celebrated in 2015 with a variety of events around Europe. Over the years, Interreg has become the key instrument of the European Union to support cooperation between partners across borders. The aim: to tackle common challenges together and find shared solutions - whether in the field of health, research and education, transport or sustainable energy.

2014-2020 period – Interreg V

In accordance with the new design of the European Cohesion Policy 2014-2020 and the targets set out in Europe 2020, Interreg has significantly been reshaped to achieve greater impact and an even more effective use of the investments. Key elements of the 2014-2020 reform are:
-Concentration
-Simplification
-Results orientation
The fifth period of Interreg is based on 11 investment priorities laid down in the ERDF Regulation contributing to the delivery of the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. At least, 80% of the budget for each cooperation programme has to concentrate on a maximum of 4 thematic objectives among the eleven EU priorities:

11 priorities

The fifth programming period of Interreg has a budget of EUR 10.1 billion invested in over 100 cooperation programmes between regions and territorial, social and economic partners. This budget also includes the ERDF allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument).

Interreg Budget

Interreg and inter-regional cooperation 2014-2020: state of play - video recording of the briefing (07/05/2015)

2007-2013 period – Interreg IV

The forth programming period of Interreg had a total budget of EUR 8.7 billion (2, 5 % of the total 2007-13 allocation for cohesion policy). This budget includes the allocation for Member States to participate in EU external border cooperation programmes supported by other instruments (Instrument for Pre-Accession and European Neighborhood Instrument). The budget was distributed as follows:

  • 60 Cross-border – Interreg IV-A, along 38 internal EU borders. ERDF contribution: EUR 5.6 billion.
  • 13 Transnational – Interreg IV-B, covering larger areas of co-operation such as the Baltic Sea, Alpine and Mediterranean regions. ERDF contribution: EUR 1.8 billion.
  • The interregional co-operation programme (INTERREG IVC) and 3 networking programmes (Urbact II, Interact II and ESPON) cover all 28 Member States of the EU. They provide a framework for exchanging experience between regional and local bodies in different countries. ERDF contribution: EUR 445 million.

The European Grouping of Territorial Cooperation

Meetings & Events

Interreg Annual Meeting April 26-28 2017

Interreg Annual Meeting June 6-7 2016

Interreg Annual Meeting September 15 2015

Interreg Annual Meeting May 19-20 2014

European Territorial Cooperation Annual Meeting 2013

Annual meeting of cross-border programmes 2011

Publications

European Territorial Cooperation: building bridges between people