Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika un viena no tās konkrētākajām solidaritātes izpausmēm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē
- 29 May 2018
Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika un viena no tās konkrētākajām solidaritātes izpausmēm.
ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzību novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās ciešu tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām.
Turpmāk sniegts izklāsts par svarīgāko Komisijas priekšlikumā par modernizētu kohēzijas politiku.
1. Uzsvars uz galvenajām investīciju prioritātēm, kur lielāku labumu dod tieši ES iesaistīšanās: lielākā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda investīcijām tiks novirzītas inovācijai un mazo uzņēmumu, digitālo tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas atbalstam. Līdzekļi tiks piešķirti arī pārejai uz mazoglekļa aprites ekonomiku un cīņai pret klimata pārmaiņām, īstenojot Parīzes nolīgumu.
2. Kohēzijas politika, kas palīdz visiem reģioniem un ir vairāk vērsta uz reģionālo attīstību:
- investīcijas visos reģionos: arī turpmāk apjomīgu ES atbalstu saņems reģioni, kuri atpaliek izaugsmes vai ienākumu līmeņa ziņā. Pārsvarā šie reģioni atrodas Dienvideiropā un Austrumeiropā. Investīcijas joprojām veiks visos reģionos, jo daudzi no tiem visā Eiropā, arī bagātākajās dalībvalstīs, sastopas ar grūtībām rūpniecības restrukturizācijā, bezdarba samazināšanā un savas vietas atrašanā globalizētajā ekonomikā;
- individuāli pielāgota pieeja: kohēzijas politikā ir saglabāts reģionu dalījums 3 kategorijās: mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Lai samazinātu nevienlīdzību un palīdzētu zema ienākumu un zemas izaugsmes līmeņa reģioniem panākt pārējos, galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai joprojām būs IKP uz vienu iedzīvotāju. Nolūkā labāk atspoguļot reālos apstākļus ir ieviesti papildu kritēriji: jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija;
- vietēji virzītas darbības: kohēzijas politika 2021.–2027. gada periodā reprezentē Eiropu, kas spēcina un atbalsta vietējo kopienu virzītas attīstības stratēģijas. ES līdzekļu pārvaldībā tiks vairāk iesaistītas vietējās, pilsētu un teritoriālās varas iestādes, savukārt lielāka līdzfinansējuma daļa vairos saimnieka apziņu ES finansētajos projektos reģionos un pilsētās.
3. Skaidrāki un īsāki noteikumi mazākā skaitā un elastīgāks satvars:
- vienkāršāka piekļuve fondiem: Komisija rosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā atteikties no sarežģītiem noteikumiem, samazināt birokrātiju un atvieglot procedūras, ar kurām kontrolē uzņēmumus un uzņēmējus, kas saņem ES atbalstu;
- vienoti noteikumi: turpmāk septiņiem fondiem, ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm (dalītā pārvaldība), būs piemērojams viens noteikumu kopums, kas atvieglos ES finansēto programmu vadītāju darbu. Vienotie noteikumi arī veicinās sinerģiju, piemēram, starp kohēzijas politikas fondiem un Patvēruma un migrācijas fondu vietējās migrantu integrācijas stratēģijas izstrādē. Satvars arī palīdzēs veidot efektīvāku saikni ar citiem ES budžeta fondiem: piem., dalībvalstis daļu no tām iedalītajiem kohēzijas politikas līdzekļiem varēs novirzīt programmai InvestEU;
- pielāgošanās vajadzībām: jaunā sistēma arī paredz gan stabilitāti, kas vajadzīga ilgtermiņa investīciju plānošanā, gan atbilstošu elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rīkotos neparedzētu notikumu gadījumā. Vidusposma pārskatīšanā noteiks, vai finansējuma perioda pēdējos divos gados programmā ir vajadzīgas izmaiņas, un ir paredzēta iespēja ierobežotā apmērā pārvietot līdzekļus starp ES finansētajām programmām.
4. Ciešāka saikne ar Eiropas pusgadu nolūkā uzlabot investīciju vidi Eiropā: Komisija ierosina stiprināt saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu, lai Eiropā izveidotu izaugsmei un darījumdarbībai labvēlīgu vidi, kas ļautu pilnā mērā realizēt gan ES, gan valstu investīciju potenciālu. Spēcīgāks kohēzijas politikas atbalsts strukturālajām reformām nodrošinās pilnīgu papildināmību un saskaņotību ar jauno, uzlaboto reformu atbalsta programmu.