ESI fondu maksimāli efektīva izmantošana

Nākamnedēļ norisināsies Kohēzijas forums, kas būs svarīgs atskaites punkts diskusijās par kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada. Šis raksts ir iekļauts žurnāla “Panorama” īpašajā izdevumā, kurš publicēts šo diskusiju kontekstā.

Panorama saruna ar ESAO ģenerālsekretāra vietnieci Mari Kiviniemi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija skaidro, cik liela nozīme investīciju un to ietekmes palielināšanā vietējā, valstu un reģionālā līmenī visā ES teritorijā ir konkrētai vietai pielāgotām iniciatīvām un Eiropas finansēšanas instrumentu efektīvai koordinēšanai un piemērošanai.

• Kāds ir ESAO vispārējais uzskats par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem?

Eiropas strukturālie un investīciju fondi veido svarīgu, konkrētai vietai pielāgotu ES politikas instrumentu dimensiju. Ņemot vērā šo fondu koncentrēšanos uz ekonomikas izaugsmes galvenajiem virzītājiem, tostarp uz infrastruktūru, inovāciju un prasmēm, pēdējo gadu laikā tie pakāpeniski ir iekļauti struktūrpolitikas kopumā. ESI fondu darbībai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz šo izaugsmi veicinošo mērķu sasniegšanu un jāpretojas spiedienam šos līdzekļus novirzīt citām vajadzībām. Taču šī politika ir jāpapildina ar vairākiem svarīgiem apsvērumiem. Pirmais no tiem ir nepieciešamība dažādos reģionos izmantot dažādus fondus, lai nodrošinātu, ka par prioritāti tiek noteiktas katrai vietai vissvarīgākās vajadzības. Otrais apsvērums ir nepieciešamība ES reģionālajā politikā nodrošināt papildināmību, lai garantētu, ka fondi papildina, nevis aizstāj valstu izdevumus un ka līdzekļi tiek tērēti lietderīgi. Un trešais tikpat svarīgs apsvērums ir nepieciešamība nodrošināt labu fondu darbības koordināciju visos pārvaldes līmeņos un saskaņošanu ar investīciju lēmumiem visās valsts, reģionālā un vietējā līmeņa jomās, tādējādi uzlabojot investīciju efektivitāti.

• Kādai būtu jābūt šo fondu nozīmei ES budžetā un — vispārīgāk raugoties — ekonomikas politikas mērķu sasniegšanā?

Salīdzinot ar ESAO standartiem, ES uz rezultātiem vērsta budžeta veidošanas sistēma ir viena no visprogresīvākajām šādām budžeta veidošanas sistēmām. Saskaņā ar ESAO analīzi, kura patlaban ir izstrādes noslēguma posmā, ES budžeta veidošanas prakse ietver daudzus efektīvus un inovatīvus aspektus, kas var kalpot par paraugu valstu valdībām, kad tās apsver iespēju īstenot uz rezultātiem vērsta budžeta reformu programmas. Par īpaši vērtīgu ir uzskatāma ES iniciatīva “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, kuras mērķis ir stiprināt saikni starp iztērēto naudu un tās radīto ietekmi. ESAO saredz iespējas turpināt uzlabot ES budžeta veidošanas praksi, nosakot skaidrus un precīzus ekonomikas politikas un citu politikas jomu ex ante un ex post mērķus un rezultātus, tādējādi palīdzot Parlamentam un Padomei pilnvērtīgāk iesaistīties ES budžeta politikas veidošanā.

Saskaņā ar ESAO iekļaujošas izaugsmes programmu no ES budžeta tiek finansēti pasākumi mērķu sasniegšanai gan izaugsmes, gan kohēzijas jomā. Tā kā fondu darbība ir vērsta uz investīcijām, tiem būtu jāpalielina produktivitātes pieaugums Eiropas valstu ekonomikā. Šie fondi ir arī viens no nedaudziem ES valstu savstarpējās solidaritātes instrumentiem, kas ir īpaši svarīgs eurozonas valstīm, starp kurām netiek veikti starpvaldību budžeta pārskaitījumi. Taču pastāv būtiski jautājumi par veikto investīciju veidu, jo Eiropas pievienotā vērtība nereti nav skaidri nosakāma, jo īpaši tad, ja resursus izmanto īstermiņa palīdzības sniegšanai.

• Kādi ir galvenie priekšnosacījumi fondu ietekmes palielināšanai un to efektīvai īstenošanai?

Ir svarīgi, lai ESI fondu investīcijas būtu izaugsmi veicinošas, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz valsts finanšu struktūru un lietderību. Ja tiek izmantotas kolektīvās finansēšanas iespējas, piesaistot publiskos līdzekļus un privātos ieguldījumus, tad šie fondi var sekmēt lielākas investīcijas un produktivitāti. Lai maksimāli palielinātu fondu ietekmi valstu un vietējā līmenī, ir svarīgi nodrošināt labas pārvaldības sistēmas, kas labāk spēj koordinēt investīcijas dažādos pārvaldes līmeņos un uzlabot to administratīvās spējas. Lai palīdzētu pārvarēt šo savstarpējo atkarību no publiskām investīcijām, ESAO ir izstrādājusi 12 principus attiecībā uz Lietderīgām publiskajām investīcijām visos pārvaldes līmeņos, kurus apstiprināja arī ES Reģionu komiteja. Šajās pamatnostādnēs ir norādīts, kā pārvarēt problēmas saistībā ar vertikālo koordināciju, nodrošināt horizontālo koordināciju starp dažādām jurisdikcijām, lai veiktu pienācīga mēroga investīcijas, kā arī ir aprakstītas lietderīgu publisko investīciju veikšanai vajadzīgās vietējā līmeņa spējas un priekšnosacījumi.

ESAO ieteikumā ir uzsvērts, ka šīs koordinācijas, kura nebūt nenotiek spontāni, nodrošināšanai ir nepieciešami pārvaldības instrumenti. Šādi instrumenti ir, piemēram, dialoga platformas, līdzfinansēšanas shēmas un finansiāli stimuli koordinācijas veicināšanai. Attiecīgos apstākļos šie nosacījumi var sekmēt arī labāku publisko investīciju pārvaldību. Ex-ante nosacījumi, kas ieviesti 2014.–2020. gada finanšu periodā, nodrošina tiešu saikni starp ESI fondu līdzfinansētajām investīcijām un ES līmeņa politiku un palīdz aizsākt politikas reformas, lai sekmētu labāku fondu līdzekļu izlietošanu.

• Kā jūs vērtējat Eiropas kohēzijas politiku un kohēzijas fondus salīdzinājumā ar ārpussavienības valstīs īstenoto teritoriālo politiku?

Ir ārkārtīgi grūti novērtēt politikas ietekmi uz vienas noteiktas valsts, reģiona vai vietējā līmeņa ekonomikas darbību. ESI fondu gadījumā daudzas valstis, kurās ar šo fondu līdzekļiem ir atbalstīts konverģences process, finanšu krīzes dēļ pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojušas arī fiskālo konsolidāciju un budžeta ierobežojumus, kā rezultātā publisko investīciju apjoms Eiropā ir strauji samazinājies. Taču šie fondi ir bijuši viens no nedaudziem stabilajiem finansējuma avotiem, kas šajā laikposmā atbalstīja investīcijas, jo īpaši vietējo pašvaldību līmenī.

ESI fondu unikālā iezīme ir ilgāks noteikto saistību izpildes termiņš, kas pārsniedz septiņus gadus, salīdzinājumā ar īsākiem teritoriālās politikas īstenošanas termiņiem valstīs ārpus Eiropas. Tāpēc ESI fondi nodrošina ilgtermiņa strukturālās pielāgošanās politikas instrumentu, lai reģionu ekonomikām palīdzētu prognozēt pārmaiņas un tām pielāgoties, lai ikviens iedzīvotājs varētu atrast ilgtspējīgas attīstības iespējas. Mūsu pētījumi, kas veikti dažādās ESAO dalībvalstīs, liecina, ka sekmīgas teritoriālās politikas izstrādei ir būtiski divi faktori. Pirmais ir nepieciešamība izveidot efektīvu saikni starp pilsētām un lauku teritorijām tādās jomās kā infrastruktūras attīstības politika, teritoriālā plānošana, integrācija darba tirgū un pārvaldības pasākumi. Otrais faktors ir starptautiski tirgojamu, t. i., starptautisku konkurenci izjūtošu, preču un pakalpojumu nozares svarīgums atpalikušo reģionu ekonomikas iedzīšanas procesā. Mūsu pētījumi liecina, ka reģioni, kuri savā attīstībā cenšas panākt pārējos, parasti vairāk specializējas šādu starptautiski tirgojamu preču un pakalpojumu jomā.