Jaunā kohēzijas politika

Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika un viena no tās konkrētākajām solidaritātes izpausmēm.

 Citi rīki

 

Ziņas

    Žurnāla Panorama vasaras izdevumā, kas pieejams lejupielādei, tiek apsvērtas nākotnes perspektīvas un Eiropas Komisijas ierosinātais budžets 2021.–2027. gada finansēšanas laikposmam. Ievadrakstā izklāstīts, kā ar tajā minētajiem ierosinājumiem varētu reformēt kohēzijas politiku, savukārt ekskluzīvā intervijā ar komisāri Krecu (Creţu) iztirzātas galvenās norises un to pamatojums, kam seko viedokļi, ko sākotnēji izteikušas dažādas ieinteresētās personas visā Eiropā.

    Šoreiz mēs pievēršamies Īrijai, kas patlaban atzīmē ES dalības 45. gadadienu. Intervijā ar valsts budžeta izdevumu ministru Paskālu Donahjū (Paschal Donohoe) un īpaši atlasītu projektu apkopojumā tiek atainots, kā ERAF finansējums palīdzējis Īrijai kļūt inovatīvākai un konkurētspējīgākai.

    Šajā izdevumā noskaidrots šī gada Regiostars konkursa finālam izvirzītais 21 projekts un sniegta sīkāka informācija par nākamo Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu, kas oktobrī norisināsies Briselē, un tās tematiku. Atzīmējot Eiropas Kultūras mantojuma gadu, ir aplūkoti arī dažādi ERAF atbalstītie kultūras mantojuma projekti, un foto stāstu sadaļā attēlotas inovācijas Polijā. Mēs sniedzam atskaiti par nesen notikušo labas pārvaldības konferenci un apsekojam dažādas iniciatīvas, kas palīdz veidot administratīvo spēju visā ES, kā arī turpinām sekot plašsaziņas līdzekļos slavu ieguvušo Eiropas jauniešu jaunākajiem piedzīvojumiem, šķērsojot kontinentu ES projektā “Road Trip Project” (“Izbrauciens”). Projektu sadaļā ir sniegti piemēri no Itālijas, Francijas un Bulgārijas.

    Žurnāla Panorama 65. izdevums. Kohēzijas politika — spēcīgs dzinulis ceļā uz gudrāku nākotni

    Komisija šodien pagarina iniciatīvas “Kāpnes uz izcilību” darbību, lai turpinātu sniegt pielāgotu atbalstu un zinātību tiem reģioniem, kas inovācijas ziņā ir vismazāk attīstīti.

    Iniciatīva palīdzēs reģioniem pirms 2021.–2027. gada budžeta perioda izstrādāt, atjaunināt un pilnveidot savas pārdomātas specializācijas stratēģijas, t. i., reģionālās inovācijas stratēģijas, kas balstās uz konkurētspēju nišas jomās. Tā palīdzēs reģioniem arī apzināt atbilstošus ES resursus inovatīvu projektu finansēšanai un sadarboties ar citiem līdzīgas ievirzes reģioniem, tādējādi veidojot inovāciju kopas.

    Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem par turpmāko kohēzijas politiku un jauno programmu “Apvārsnis Eiropa” un atbilstoši Komisijas atjauninātajai Pētniecības un inovācijas programmai “Kāpnes uz izcilību” ir vēl viens veids, kā Komisija palīdz Eiropas reģioniem sagatavoties nākotnei, proti, ar stabilām inovācijas stratēģijām, ko nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam atbalstīs ar ES fondiem.

    Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu: “Laikposmā pēc 2020. gada pārdomāta specializācija būs vēl svarīgāka nekā līdz šim. Lai šīs stratēģijas nākamajos gados varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, mums ir nepieciešamas divas lietas, proti, vairāk sadarbības un vairāk līdzatbildības, jo īpaši tajos reģionos, kuriem visvairāk nepieciešams panākt pārējos reģionus. Šī iniciatīva palīdzēs sagatavot pamatu stabilām inovācijas stratēģijām laikposmā pēc 2020. gada.”

    Kopīgā pētniecības centra koordinētā iniciatīva nodrošinās reģioniem četrus atbalsta pamatveidus.

    1. Komisija un ārējie eksperti palīdzēs reģioniem saskatīt uzlabojamās jomas to pārdomātas specializācijas stratēģijās, reģionālās inovācijas sistēmās (publiskās pētniecības kvalitāte, efektīva saikne starp zinātni un uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbībai labvēlīga vide) un veidos, kā tie pētniecības un inovācijas jomā sadarbojas ar citiem reģioniem.
    2. Eksperti viņiem palīdzēs arī izmantot visas potenciālās finansējuma plūsmas, piemēram, programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” un kohēzijas politikas fondus, kā arī apvienot tās, izmantojot jaunas sinerģijas iespējas, ko sniedz Komisijas priekšlikumi par ES fondiem 2021.–2027. gadā.
    3. Kopīgais pētniecības centrs palīdzēs apzināt un novērst konkrētus reģionālos trūkumus, kas kavē inovāciju, piemēram, mijiedarbības trūkumu vietējās uzņēmējdarbības un akadēmisko aprindu starpā vai zemu dalību pašreizējā programmā "Apvārsnis 2020”.
    4. Kopīgais pētniecības centrs organizēs reģioniem arī tīklošanas iespējas un darbseminārus, kas būs paredzēti, lai tiktos un apmainītos ar paraugpraksi reģionālo inovācijas stratēģiju veidošanā. Tie veicinās arī partnerību veidošanu starpreģionālām investīcijām inovācijā.

    Turpmākie pasākumi

    Atjauninātā iniciatīva sāks darboties šā gada vasarā, un tā darbosies turpmākos divus gadus. Reģioni var paust savu ieinteresētību un piedalīties, izmantojot Pārdomātas specializācijas platformu.

    Sīkāka informācija

Vairāk ziņu

Reģionālā attīstība un kohēzija pēc 2020. gada: īss pārskats par jauno satvaru

Uzsvars uz piecām investīciju prioritātēm, kurās visvairāk panākt spēj ES

2021.–2027. gadā ES investīcijām būs pieci galvenie mērķi:

Ieguldījumi reģionālajā attīstībā koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

viedāka Eiropa – to panākt palīdzēs inovācija, digitalizācija, ekonomikas pārkārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem;

zaļāka bezoglekļa Eiropa – to veicinās Parīzes nolīguma īstenošana un investēšana enerģētikas pārkārtošanā, atjaunojamos energoresursos un cīņā pret klimata pārmaiņām;

labāk savienota Eiropa ar stratēģiskiem pārvadājumiem un digitālajiem tīkliem;

sociāli taisnīgāka Eiropa, kurā tiks īstenots Eiropas sociālo tiesību pīlārs un kura atbalstīs kvalitatīvu nodarbinātību, izglītību, prasmes, sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;

iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, by supporting locally-led development strategies and sustainable urban development across the EU.

Vairāk individualizēta pieeja reģionālajai attīstībai

Kohēzijas politika turpina ieguldīt visos reģionos, dalot tos 3 kategorijās (mazāk attīstīti, pārejas un vairāk attīstīti reģioni).

Līdzekļu piešķiršanas metode joprojām lielā mērā balstās uz IKP uz iedzīvotāju. Lai labāk atspoguļotu katras vietas reālo situāciju, ir ieviesti jauni kritēriji (jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). Tālākie reģioni turpinās saņemt īpašu ES atbalstu.

Kohēzijas politika vairāk atbalsta vietējā līmenī iniciētas izaugsmes stratēģijas un vietējām iestādēm dod vairāk iespēju fondu pārvaldībā. Tiek stiprināta arī kohēzijas politikas pilsētu dimensija: 6 % ERAF līdzekļu ir paredzēti ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un ir izveidota jauna tīklu un spēju veidošanas programma pilsētu pašvaldībām – Eiropas pilsētu iniciatīva.

Vienkāršošana: īsāki un skaidrāki noteikumi un mazāks to skaits

80 vienkāršošanas pasākumi kohēzijas politikā 2021.–2027. gadam PDF

Uzņēmumiem un uzņēmējiem, kas saņem ES atbalstu, jaunais satvars samazina birokrātiju, ļaujot vienkāršāk pieprasīt maksājumus, vienkāršoti uzrādot izmaksas. Lai atvieglotu sinerģijas veidošanu, vienots noteikumu kopums tagad aptver 7 ES fondus, kas tiek īstenoti partnerībā ar dalībvalstīm (“dalītā pārvaldība”). Komisija arī ierosina mazāk stingru kontroli programmām, kurām ir veiksmīga iepriekšējā pieredze, un vairāk paļaujas uz valstu sistēmām. Lai izvairītos no dubultas pārbaudes, tā paplašina “vienotas revīzijas” principu.

Elastīgāks tiesiskais regulējums

Jaunajā satvarā apvienojas vajadzīgā investīciju plānošanas stabilitāte un pienācīgs budžeta elastības līmenis, un tas ļaus tikt galā ar neparedzētiem notikumiem. Tiks veikta vidusposma pārskatīšana, kas ļaus noteikt, vai finansēšanas perioda pēdējos divos gados būs nepieciešamas izmaiņas. Pārskatīšanā tiks ņemtas vērā jaunās prioritātes, programmu sekmes un jaunākie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

Zināmās robežās resursus būs iespējams programmu ietvaros pārcelt no vienas investīciju prioritātes uz citu bez Komisijas oficiāla apstiprinājuma. Īpašs noteikums par dabas katastrofu gadījumiem atvieglo ES finansējuma piesaistīšanu no katastrofas pirmās dienas.

Stiprāka saikne ar Eiropas pusgadu un savienības ekonomikas pārvaldību

Kohēzijas politika atbalsta reformas investīcijām labvēlīgas vides izveidei, kurā uzplaukt uzņēmējdarbībai. Tiks nodrošināta pilnīga papildināmība un koordinācija ar jauno uzlaboto Reformu atbalsta programmu.

Šajā budžeta periodā konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas formulēti Eiropas pusgada kontekstā, tiks ņemti vērā divreiz: sākumā, kad tiks izstrādātas kohēzijas politikas programmas, un vidusposma pārskatīšanas laikā. Lai turpinātu veidot pareizos apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai, jaunie veicinošie nosacījumi palīdzēs novērst šķēršļus investīcijām. To piemērošana tiks uzraudzīta visā jaunajā finansēšanas periodā.

Vairāk sinerģijas iespēju ES budžeta rīku komplektā

Vienotais noteikumu kopums, kas attiecas uz kohēzijas politikas fondiem un Patvēruma un migrācijas fondu, veicinās migrantu vietējās integrācijas stratēģiju izstrādi, kas tiks atbalstīta ar sinerģijā izmantotiem ES resursiem. Patvēruma un migrācijas fonds pievērsties migrantu īstermiņa vajadzībām pēc ierašanās, savukārt kohēzijas politikas fondi atbalstīs viņu sociālo un profesionālo integrāciju. Ārpus vienotā noteikumu kopuma tiks atvieglota sinerģija ar citiem ES instrumentiem, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “LIFE” vai “Erasmus+”.

Interreg: pārrobežu šķēršļu novēršana un atbalsts starpreģionāliem inovācijas projektiem

Starpreģionālo un pārrobežu sadarbību veicinās jauna iespēja: reģions varēs daļu finansējuma izmantot projektu finansēšanai kopā ar citiem reģioniem jebkurā vietā Eiropā.

Starpreģionālās un pārrobežu sadarbības (“Interreg”) jaunās paaudzes programmas palīdzēs dalībvalstīm novērst pārrobežu šķēršļus un izveidot kopīgus dienestus. Komisija ierosina jaunu instrumentu pierobežu reģionos un dalībvalstīs, kuras vēlas vienveidīgot savu tiesisko regulējumu, – Eiropas pārrobežu mehānismu.

Balstoties uz veiksmīgu izmēģinājuma darbību no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija ierosina izveidot starpreģionālās inovatīvās investīcijas. Reģioniem, kuriem ir saskanīgi pārdomātas specializācijas objekti, tiks sniegts lielāks atbalsts, lai izveidotu Eiropas klasterus prioritārās jomās, tādās kā lielie dati, aprites ekonomika, progresīva ražošana vai kiberdrošība.

Pastiprināti noteikumi ES investīciju lielākai rezultativitātei

Visām programmām joprojām būs snieguma sistēma ar kvantificējamiem mērķiem (izveidoto darbvietu skaits vai papildu piekļuve platjoslai). Jaunajā satvarā tiek ieviesta ikgadēja darbības rezultātu pārskatīšana, kas notiek kā politikas dialogs starp programmas iestādēm un Komisiju. Programmas darbības rezultāti tiks novērtēti arī vidusposma pārskatīšanas laikā. Pārredzamības labad un tāpēc, lai iedzīvotāji varētu sekot padarītajam, dalībvalstīm ik pēc diviem mēnešiem būs jāziņo visi īstenošanas dati; šie dati būs pieejami un tiks atjaunināti Kohēzijas atvērto datu platformā.

Plašāka finanšu instrumentu izmantošana

Būtisko ieguldījumu trūkumu nevar atrisināt ar dotācijām vien. Tās var efektīvi papildināt ar finanšu instrumentiem, kas rada sviras efektu un ir tuvāki tirgum. Dalībvalstis varēs daļu kohēzijas politikas resursu brīvprātīgā kārtā pārnest uz jauno, centralizēti pārvaldīto fondu “InvestEU”, lai varētu piekļūt ES budžeta sniegtajai garantijai. Dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšana ir kļuvusi vienkāršāka, un jaunajā tiesiskajā regulējumā ir iekļauti īpaši noteikumi, kas ļauj piesaistīt vairāk privāto līdzekļu.

Vairāk komunikācijas pasākumu kohēzijas politikas pamanāmības uzlabošanai

Lai Eiropa kļūtu iedzīvotājiem vēl tuvāka, lielāka vērība tiek pievērsta nepieciešamībai labāk popularizēt kohēzijas politikas pozitīvos rezultātus. Dalībvalstis un reģioni ir pastiprinājuši prasības attiecībā uz komunikāciju. Tajās ietilpst ES finansētu projektu atklāšanas pasākumu organizēšana un plānu izstrāde attiecībā uz informācijas izplatīšanu sociālajos medijos.

Vienlaikus, komunikācija par ES finansētiem projektiem ir vienkāršota, jo ir izveidots viens zīmols, kas attiecas uz dažādiem ES fondiem, viens portāls, kurā ir informācija par visu pieejamo finansējumu uzņēmumiem, un vienota projektu datubāze, kuru pārvalda Komisija.

Prezentācijas galvaspilsētās

Komisijas priekšlikumus izklāstīs: