Kohēzijas politikas ietekme un rezultāti

Strauji pieaugoši ienākumi nabadzīgākajos reģionos: iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju vismazāk attīstītajos ES reģionos (tā dēvētajos 1. mērķa reģionos) pieauga no 66 % ES-25 vidējā rādītāja 2000. gadā līdz 71 % 2006. gadā.

Papildu darbavietas: aplēses liecina, ka tika izveidoti aptuveni 2,2 miljoni darbavietu, no kurām aptuveni 1 miljons — uzņēmumos.

Palīdzība reģionālo atšķirību samazināšanā : ilgstošs un augsts izaugsmes līmenis mazāk attīstītajos reģionos nodrošināja, ka attīstītāko un vismazāk attīstīto reģionu attīstības līmeņu atšķirība samazinājās aptuveni par sestdaļu.

Vides uzlabojumi : kohēzijas politika devusi būtisku ieguldījumu, lai palīdzētu reģioniem panākt atbilstību ES vides standartiem. Piemēram, vēl 20 miljoniem cilvēku ir pieslēgtas modernas ūdensapgādes sistēmas un vēl 23 miljoniem cilvēku ir nodrošināta notekūdeņu attīrīšana.

Ilgtspējīgākas programmas: puse dalībvalstu savās kohēzijas programmās laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam iekļāva indikatorus un mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Transporta sakaru modernizēšana : kohēzijas politika finansēja 2700 km automaģistrāļu un 1200 km ātrgaitas dzelzceļa izbūvi.

Tā rezultātā automaģistrāļu blīvums Spānijā, Grieķijā, Īrijā un Portugālē 2006. gadā palielinājās līdz 111 % no ES-15 vidējā rādītāja salīdzinājumā ar 90 % 2000. gadā. Šis jautājums joprojām ir aktuāls ES-10 valstīs, kur automaģistrāļu blīvums ir tikai 35 % no ES-15 vidējā rādītāja.

Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai : 230 000 MVU saņēma finansiālu atbalstu (galvenokārt dotāciju veidā, kaut gan netrūka arī aizdevumu un riska kapitāla), turklāt vēl 1,1 miljons MVU guva padomus un atbalstu sadarbības tīklu veidošanai.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijās : gandrīz 46000 pētniecības un izstrādes projektu saņēma atbalstu, nodrošinot vairāk nekā 20 000 jaunu ilgtermiņa darbavietu pētniecības jomā.