Navigation path

Additional tools

No A līdz Z

Accession negotiationsAccession partnership
AdditionalityAudit authority
BudgetCategories of expenditure
Certifying authorityCo-financing rate
Cohesion FundCohesion Policy
Cohesion reportCommunity Strategic Guidelines on Cohesion 2007-13
Coordination Committee of the FundsES Solidaritātes fonds
Eiropas Investīciju bankaEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)Eiropas Sociālais fonds (ESF)
Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvaEiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON)
Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI)
Eiropas nodarbinātības stratēģijaEiropas teritoriālās sadarbības grupas
Eiropas teritoriālās sadarbības mērķisEkonomiskā un sociālā kohēzija
Finanšu inženierijaFinanšu korekcijas
INTERACTINTERREG III
INTERREG IVCInformācija un publicitāte
InovācijaInstrument for Pre-Accession Assistance (IPA)
Interregional cooperationIzdevumu atbilstība
JASMINEJASPERS
JEREMIEJESSICA
Kontrole un revīzijaKonverģences mērķis
KrāpšanaLisbon 'targeting'
Lisbon StrategyManaging authority
MonitoringMonitoring committee
Mountain areasN+2, n+3
NUTSNational Strategic Reference Framework (NSRF)
NodarbinātībaNovērtēšana
Operational ProgrammeOutermost regions
PaplašināšanāsPartnership
Paying authorityPayments
Pre-accession aidPre-accession strategy
ProgrammingProporcionalitāte
Pārrobežu sadarbībaRecovery (of funds)
RegioStars awards for innovative projectsRegional Competitiveness and Employment Objective
Regions for Economic ChangeRegulations
Reģionu komitejaRural Development
Saistību atcelšana attiecībā uz finansējumuShared management
State aidStructural Funds
SubsidiaritySustainable development
Technical assistanceTerritorial Cohesion
Trans-European Networks (TENs)Transnational cooperation
TransportURBACT - Urban Development network programme
Urban developmentVide
Visiem vienādas iespējasVispārējas dotācijas
Accession negotiations

Accession negotiations must be concluded before a new Member State can join the European Union.

A Negotiating Framework provides guidelines for the negotiations, which take place via a bilateral Intergovernmental Conference (EU/candidate country). Vairāk

Accession partnership

An accession partnership is an agreement between the Council of Ministers of the European Union and a candidate country. It identifies key priority areas in which progress must be made in order for the candidate country to adapt to Community legislation. It also coordinates the aid provided by the European Union to that country. Financial assistance is conditional upon the candidate country making sufficient progress in the identified priority areas. Vairāk

Additionality

Additionality is one of the principles driving the workings of the Structural Funds. This principle stipulates that contributions from the Structural Funds must not replace public or equivalent structural expenditure by a Member State in the regions concerned by this principle. In other words, the financial allocations from the Structural Funds may not result in a reduction of national structural expenditure in those regions. The principle of additionality is verified for the regions covered by the Convergence Objective. Vairāk

Audit authority

The audit authority is a national, regional or local public authority or body designated for each Operational Programme and responsible for verifying the effective functioning of the management and control system; it also monitors project compliance with national and European regulations. Vairāk

Budget

EU Member States contribute to a common EU budget in order to achieve common objectives.

Member States directly contribute on the basis of their gross national income (GNI). Customs duties and VAT receipts provide additional revenue. The budget ceiling is currently set at 1.24% of EU GNI. Vairāk

Categories of expenditure

Categories of expenditure help to measure the contribution that programmes and projects co-financed by the EU's Structural and Cohesion Funds make towards creating growth and jobs.

The EU's Integrated Guidelines on Growth and Jobs provide the basis for a list of categories in European Commission Regulation 1083/2006, which lays down general funding provisions. As a result, all Operational Programmes co-financed under the Funds must categorise their expenditure according to these headings. Categories range from 'R+TD activity in research centres' through to 'Support for self-employment and business start-ups'. Vairāk

Certifying authority

A certifying authority is responsible for guaranteeing the accuracy and probity of statements of expenditure and requests for payments before they are sent to the European Commission. Management of the European Regional Development Fund, European Social Fund and Cohesion Fund is shared with member countries, regions and other intermediary bodies. A certifying authority is nominated by one or more of the aforementioned groups for each Operational Programme co-financed by these Funds. Vairāk

Co-financing rate

The term 'co-financing rate' refers to the contribution EU funding makes to a programme. Co-financing is usually subject to a maximum threshold, which is defined as a percentage of the total value of the programme, or part thereof. In the specific context of the Structural and Cohesion Funds 2007-13, Annex III of Regulation 1083/2006 lays down the ceilings applicable to co-financing rates. Vairāk

Cohesion Fund

Since 1994, the Cohesion Fund has been used to provide support for the poorer regions of Europe and stabilise their economies with a view to promoting growth, employment and sustainable development. The Fund contributes to financing environmental measures and trans-European transport networks - particularly high-priority projects of European interest - in the 12 Member States that have joined the EU since 2004, as well as in Spain, Greece and Portugal. The Cohesion Fund may also be used to finance the priorities of the EU's environmental protection policy. Vairāk

Cohesion Policy

Cohesion Policy is the European Union's strategy to promote and support the "overall harmonious development" of its Member States and regions.

Enshrined in the Treaty (Art. 158), the EU's Cohesion Policy aims to strengthen economic and social cohesion by reducing disparities in the level of development between regions. The policy focuses on key areas which will help the EU face up to the challenges of the 21st century and remain globally competitive. Vairāk

Cohesion report

A cohesion report is produced by the European Commission every three years to report on progress towards achieving economic and social cohesion across the European Union. Enshrined in Article 159 of the Treaty, the report must be submitted to the European Parliament, Council of Ministers, Economic and Social Committee and Committee of the Regions. Vairāk

Community Strategic Guidelines on Cohesion 2007-13

These Guidelines are an important part of the new Cohesion Policy as they strengthen its strategic dimension. They were prepared by the European Commission and adopted by the Council of the European Union (i.e. all the Member States). The Guidelines define the programming priorities at the European level for a seven-year period. Each Member State then presents a 'National Strategic Reference Framework' in line with the Guidelines. The Guidelines contribute towards achieving results in other Community priorities, e.g. those stemming from the Lisbon Strategy and the Integrated Guidelines for growth and jobs. Examples of the areas covered are investment, jobs, knowledge and innovation. Vairāk

Coordination Committee of the Funds

The Coordination Committee of the Funds (COCOF) is a standing committee of the European Commission. Its function is to discuss issues relating to the implementation of the regulations governing the Structural and Cohesion Funds. The Committee usually meets on a monthly basis and is chaired by the European Commission. Officials from the Member States also attend. Vairāk

ES Solidaritātes fonds

Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izveidoja 2002. gadā, lai varētu ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz dabas katastrofu izraisītām ārkārtas situācijām. Tā līdzekļus lielākoties izmanto tad, ja dabas katastrofā ir ievērojami cietuši cilvēku dzīves apstākļi, vide vai ekonomika vienā vai vairākos kādas dalībvalsts (vai pievienošanās sarunas uzsākušas kandidātvalsts) reģionos. Vairāk

Eiropas Investīciju banka

Eiropas Investīciju banka (EIB), kuru nodibināja 1958. gadā, ir ES kredītiestāde, kas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus. EIB aktīvi darbojas gan ES, gan vēl 140 citās pasaules valstīs, kas noslēgušas sadarbības nolīgumus ar ES. Banka cieši sadarbojas ar ES iestādēm, lai palīdzētu sasniegt galvenos ES mērķus. Vairāk

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) palīdz īstenot Eiropas lauku attīstības politiku. No tā finansē lauku attīstības programmas dalībvalstīs un Eiropas Savienības reģionos. Programmu izstrādē Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, ņemot vērā lauku attīstības politikas stratēģiskās pamatnostādnes, ko pieņēmusi Padome, un valstu stratēģiskajos plānos noteiktās prioritātes. Vairāk

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

ERAF izveidoja 1975. gadā, un no tā sniedz finansiālu atbalstu reģionu ekonomikas attīstībai un strukturālai pielāgošanai, pārmaiņām ekonomikā, konkurētspējas uzlabošanai un teritoriālai sadarbībai visā ES. ERAF ir viens no abiem ES struktūrfondiem (otrs ir Eiropas Sociālais fonds (ESF)). Vairāk

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

ESF, ko izveidoja 1958. gadā, ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem finanšu instrumentiem. No tā atbalsta valstu centienus uzlabot nodarbību un paplašināt nodarbinātības iespējas, uzlabot darba kvalitāti un ražīgumu, kā arī mazināt sociālo izstumtību un reģionālās atšķirības nodarbinātībā. Vairāk

Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva

Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvas (ETAP) pirmsākumi meklējami sešdesmitajos gados. Beigās to pēc karstām diskusijām 1999. gada maijā oficiāli pieņēma 15 dalībvalstu reģionālās plānošanas ministri. ETAP ir politikas ieviržu pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai uzlabotu sadarbību starp tām ES nozaru politikas jomām, kuras var ievērojami ietekmēt telpisko un teritoriālo attīstību. Turklāt tās paredz labāk koordinēt valstu politiku šajā ziņā. ETAP pamatā ir trīs galvenie principi: pirmkārt, sabalansētas un policentriskas pilsētvides veidošana un saiknes atjaunošana starp pilsētām un laukiem, otrkārt, visiem vienādas iespējas piekļūt zināšanu infrastruktūrai, un, treškārt, ilgtspējīga attīstība un atbildīga dabas un kultūras mantojuma pārvaldība un saglabāšana. Vairāk

Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON)

ESPON ir pētniecības programma, kas palīdz formulēt teritoriālās attīstības politiku Eiropā. Šajā programmā sagatavo plaša spektra sistēmiskus datus par teritoriālām tendencēm, kas vērojamas attiecībā uz dažādiem ekonomiskiem, sociāliem un vides aspektiem, lai beigās novērtētu reģionu, pilsētu un plašāku teritoriālu vienību potenciālu un ekonomiskās problēmas, ar ko nākas saskarties. Vairāk

Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)

No Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), kura kopējais budžets 2007.-2013. gada plānošanas periodā ir apmēram 3,8 miljardi eiro (2006. gada cenās), tiek atbalstīta Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras nozare, no zivsaimniecības atkarīgo reģionu attīstība un zveja iekšzemes ūdeņos. No tā finansē darbības programmas, ko dalībvalstis izstrādājušas, konsultējoties ar vietēja un reģionāla līmeņa ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem zivsaimniecības nozarē. Vairāk

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI)

Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķis ir atbalstīt politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas šādās ES kaimiņvalstīs: Alžīrijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Ēģiptē, Gruzijā, Izraēlā, Jordānijā, Libānā, Lībijā, Moldovā, Marokā, Palestīniešu pašpārvaldē, Sīrijā, Tunisijā un Ukrainā. Eiropas kaimiņattiecību politika tiecas nostiprināt labklājību, stabilitāti, drošību, tirgus ekonomiku un ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot pastāvīgu dialogu ar katru partnervalsti. Vairāk

Eiropas nodarbinātības stratēģija

Eiropas nodarbinātības stratēģija palīdz Eiropas Savienībai izveidot vairāk labāku darbavietu. Tās mērķi un prioritātes ir apstiprināti ES līmenī. Valstu valdības savukārt koordinē savus nodarbinātības veicināšanas pasākumus. Vairāk

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu uzdevums ir atvieglot un sekmēt sadarbību starp valstīm un reģioniem Eiropas Savienībā. Tās arī īsteno programmas ar ES līdzfinansējumu, kā arī citus Eiropas pārrobežu sadarbības projektus. Vairāk

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis

Šis mērķis paredz nostiprināt starptautisko, pārrobežu un reģionu sadarbību, kuras pamatā ir līdzšinējā INTERREG iniciatīva un kuru finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Sadarbība galvenokārt noris tādās jomās kā pētniecība, attīstība, informācijas sabiedrība, vides aizsardzība, riska novēršana un integrēta ūdens resursu pārvaldība. Tajā var piedalīties NUTS III līmeņa reģioni, kas atrodas pie ES iekšējām un ārējām sauszemes robežām, kā arī daži reģioni, kas atrodas pie jūras robežām ne vairāk kā 150 km attālumā cits no cita. Vairāk

Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā izpaužas solidaritāte starp ES dalībvalstīm un reģioniem, un tās mērķis ir panākt līdzsvarotu sociālekonomisko attīstību visā ES.

Ekonomisko un sociālo kohēziju īsteno ar ES reģionālās politikas palīdzību. 1992. gadā to ar Māstrihtas līgumu iekļāva EK dibināšanas līgumā. Reģionālā politika mazina strukturālās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm, izmantojot dažnedažādus pasākumus, ko finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda. Vairāk

Finanšu inženierija

2006. gadā sāka izstrādāt finanšu inženierijas iniciatīvas un izveidoja jaunu tehnisko palīdzību, lai uzlabotu ES 2007.-2013. gada kohēzijas politikas efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai veicinātu Lisabonas procesu. Tie ir kopēji instrumenti, kuros finansiāli piedalās Eiropas Komisija un vairākas partneriestādes, piemēram, EIB, EIF, ERAF, Eiropas Padomes Attīstības banka un KfW. To vidū ir: JASPERS (apvienotā palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos) - lai palīdzētu sagatavot vērienīgus projektus, JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem) - lai MVU atvieglotu kredītu saņemšanas iespējas, JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētās) - lai sagādātu ilgtspējīgu finansējumu pilsētu attīstībai, JASMINE (kopīga rīcība mikrofinansēšanas iestāžu atbalstam Eiropā) - lai sniegtu tehnisko palīdzību, tādējādi uzlabojot mikrokredītu saņemšanas iespējas. Vairāk

Finanšu korekcijas

Finanšu korekcijas izpaužas kā līdzekļu piedziņa, ja tie kādā ES projektā izmaksāti nelikumīgi tādu pārkāpumu kā krāpšanas dēļ.

Komisija piedzen līdzekļus, kas iegūti vai izmantoti krāpnieciski, un izmanto visu iespējamo likuma varu, lai izmeklētu šādu maksājumu shēmu. Piemērojot finanšu korekcijas, var atsaukt visu ES ieguldījumu darbības programmā (vai tā daļu). Vairāk

INTERACT

INTERACT 2007-13 offers assistance to stakeholders who are implementing EU-funded programmes under the Cohesion Policy's European Territorial Cooperation Objective.

INTERACT provides advice on management and implementation, supports the organisation of thematic seminars and disseminates examples of good practice. The programme has a total budget of €40 million, of which €34 million comes from the European Regional Development Fund (ERDF). Vairāk

INTERREG III

The INTERREG III initiative was an integral part of the European Union's (EU) Regional Policy 2000-06.

INTERREG III set out to improve economic and social cohesion by supporting cross-border, transnational and interregional cooperation. The goal was to promote balanced development across the EU. Vairāk

INTERREG IVC

The INTERREG IVC interregional cooperation programme covers all EU Member States, plus Norway and Switzerland, under the European Territorial Cooperation Objective co-funded by the European Regional Development Fund (ERDF). Approved for the period 2007-13, its main goal is to improve regional development policies through exchanges of experiences and good practice. It also aims to capitalise on regional know-how and good practices already identified at the European level. Vairāk

Informācija un publicitāte

Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm jāinformē sabiedrība par kohēzijas politiku un no tās finansētajiem projektiem. Tā kā no struktūrfondiem izlieto vairākus miljardus eiro, ir ļoti svarīgi, lai vietējā sabiedrība skaidri zinātu, kāds tai no šiem projektiem labums un kā izlieto ES nodokļu maksātāju naudu. Vairāk

Inovācija

Inovācija var uzņēmumiem palīdzēt uzlabot konkurētspēju, jo tā ir saistīta ar jaunas produkcijas, tehnoloģiju vai organizatorisku mehānismu izstrādi. Eiropas Savienība to lieliski apzinās un tālab ir atzinusi inovāciju par vienu no izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas stūrakmeņiem. Vairāk

Instrument for Pre-Accession Assistance (IPA)

The Instrument for Pre-Accession Assistance (IPA) has been established by the EU to support candidate countries and potential candidate countries.

The IPA covers the period 2007-13 and replaces a number of older EU pre-accession programmes like PHARE, ISPA, SAPARD and CARDS as well as a financial instrument for Turkey. Vairāk

Interregional cooperation

Interregional cooperation is aimed at enhancing EU regional development through transfers of know-how and exchanges of experiences between regions.

The Interregional Cooperation Programme INTERREG IVC forms part of the European Territorial Cooperation Objective under the Cohesion Policy for 2007-13. The programme aims to improve the effectiveness of regional development policies and contribute to economic modernisation and increased competitiveness in Europe. Vairāk

Izdevumu atbilstība

Pēc izdevumu atbilstības kritērijiem pārbauda, vai projekta izdevumus var finansēt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālais fonda (ESF) vai Kohēzijas fonda.

Trijās EK regulās (1080/2006, 1083/2006 un 1828/2006) Eiropas līmenī ir noteikti galvenie kritēriji, pēc kuriem izvērtē izdevumu atbilstību, lai saņemtu ES finansējumu, tādējādi nodrošinot noteikumu konsekventu piemērojumu dalībvalstīs. Valstu līmenī ir paredzēti sīkāki kritēriji. Vairāk

JASMINE

JASMINE stands for 'Joint Action to Support Microfinance Institutions in Europe'. It is one of the four new financial engineering initiatives introduced under the EU Cohesion Policy for 2007-13. With a total budget of €50 million, JASMINE is a pilot initiative which has been jointly developed by the European Commission (EC), the European Investment Bank (EIB) and the European Investment Fund (EIF). Vairāk

JASPERS

JASPERS ('Joint Assistance to Support Projects in the European Regions') is a joint instrument supported by the European Commission, the European Investment Bank (EIB), the European Bank for Reconstruction and Development (ERDB) and, since July 2008, KfW. It is a technical assistance facility available to the twelve Member States that joined the European Union in 2004 and 2007, in order to assist them with preparing major projects which will be supported by EU funds. JASPERS offers a pool of expertise to help the new Member States make the best use of available funding. Assistance can be made available for the project structuring and preparatory stages up until the point when a decision to grant funding is made. JASPERS has been operational since 2006 and is now close to its full complement of 58 expert staff, most of them based close to the beneficiaries in three regional offices in Warsaw, Vienna and Bucharest. Vairāk

JEREMIE

JEREMIE stands for 'Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises'. It is a financial instrument that has been established by the European Commission in partnership with the European Investment Bank (EIB) and European Investment Fund (EIF) to improve access to finance for micro-businesses and small and medium-sized enterprises (SMEs) in regions of the EU. Vairāk

JESSICA

JESSICA ('Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas') is a European Commission initiative that has been developed with the cooperation of the European Investment Bank (EIB) and the Council of Europe Development Bank (CEB). Vairāk

Kontrole un revīzija

Kontrole un revīzija ir princips, kas neizbēgami saistīts ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu pareizu pārvaldību. Ar programmu vadību un īstenošanu galvenokārt nodarbojas dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts vai reģionālā līmenī. Dalībvalstīm jāpierāda Komisijai, ka fondu līdzekļus izmanto pienācīgi un saskaņā ar attiecīgajām regulām. Tām jāgādā par drošām grāmatvedības, pārraudzības un finanšu kontroles sistēmām, kā arī jāieceļ atbildīgās iestādes un jāizstrādā procedūras, lai nodrošinātu darījumu izsekojamību revīzijā. Vairāk

Konverģences mērķis

Šis ir viens no ES kohēzijas politikas trim galvenajiem mērķiem 2007.-2013. gadā. Tas ir cieši saistīts ar kādreizējā 1. mērķa finansējumu. Konverģences mērķis ir palīdzēt mazattīstītām dalībvalstīm un atpalikušākajiem reģioniem, lai tie ātrāk varētu panākt pārējos un sasniegt ES vidējos rādītājus. Tas notiek, radot labākus apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai. Vairāk

Krāpšana

Cīņa pret krāpšanu un korupciju ietilpst vispārīgajos pūliņos apkarot organizēto noziedzību, tomēr tai piemīt vēl viens aspekts: šīs noziedzīgās darbības kaitē Eiropas Savienības finanšu interesēm. Tai ir divi juridiskie pamati: Vairāk

Lisbon 'targeting'

In the 2007-13 programming period, European Cohesion Policy programmes have 'targeted' certain objectives outlined in the EU's Lisbon Strategy for growth and jobs. This targeting involves the earmarking of funds for investments that directly strengthen competitiveness and job creation - in research and innovation, skills, business services, major European infrastructures and greater energy efficiency. Vairāk

Lisbon Strategy

Set out by the Heads of State and of Government at the Lisbon European Council in March 2000, the Lisbon Strategy is an action and development plan for jobs and economic growth in the EU. Policy measures proposed under the Lisbon Strategy cover a wide range of national and Community policies, aiming to support knowledge and innovation, make Europe a more attractive place to invest and work, and create more and better jobs. Vairāk

Managing authority

Under the auspices of the EU's Cohesion Policy for 2007-13, a managing authority is responsible for the efficient management and implementation of an Operational Programme.

A managing authority may be a national ministry, a regional authority, a local council, or another public or private body that has been nominated and approved by a Member State. Managing authorities are expected to conduct their work in line with the principles of sound financial management. Vairāk

Monitoring

EU Structural and Cohesion funding must be spent effectively and in accordance with its defined purpose. For this reason, extensive evaluation and monitoring procedures have been established through Community legislation to check that Operational Programmes using Structural and Cohesion funding are performing properly and delivering results that can be checked against agreed criteria. Vairāk

Monitoring committee

Member States are required to appoint monitoring committees to check that Operational Programmes (OPs) which use Structural and Cohesion funding are being correctly implemented. These committees are chaired by the relevant Member State (or managing authority) and comprise regional, economic and social partners. Vairāk

Mountain areas

A 2004 study for the European Commission showed that the European Union, Norway and Switzerland contain mountain-area conurbations which cover some 1 900 km2 (about 40.6 per cent of total land mass). These mountainous areas are inhabited by 94.3 million people (19.1 per cent of the total population of the countries covered by the study). Vairāk

N+2, n+3

N+2 and n+3 relate to financing rules for the annual allocation of money from the European Union's Structural and Cohesion Funds.

If the funding in question has not been spent by that date, the Commission can 'decommit' future budget allocations. Automatic decommitments are made if funding is not spent, or requests for payments are not made, by the end of the second year (n+2). This deadline is extended to three years (n+3) for the new Member States plus Greece and Portugal until 2010. Vairāk

NUTS

The 'nomenclature of territorial units for statistics' (NUTS) was created by the European Office for Statistics (Eurostat) in order to apply a common statistical standard across the European Union.

NUTS levels are geographical areas used to collect harmonised data in the EU. They have been used in the Structural Funds since 1988 and play an important role in allocating Structural Funds. Vairāk

National Strategic Reference Framework (NSRF)

For the programming period 2007-13 each Member State has produced a National Strategic Reference Framework (NSRF). This is a reference document for programming Structural Funds and Cohesion Fund interventions in a manner consistent with the Strategic Guidelines on Cohesion 2007-13. It defines the strategy chosen by the relevant Member State and presents a list of national and regional Operational Programmes (OPs) which it is seeking to implement, as well as an indicative annual financial allocation for each OP. The NSRF should also be consistent with the Member State's National Reform Programme (NRP) relating to the Lisbon Strategy for growth and jobs. Vairāk

Nodarbinātība

ES ir apņēmusies palīdzēt Eiropai noturēties pasaules ekonomikas avangardā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir radīt labus nosacījumus nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai. 2000. gadā ES pārveidoja savu ekonomikas programmu - tika izstrādāta Lisabonas stratēģija. To savukārt pārskatīja 2005. gadā, lai vēl ciešāk pievērstos izaugsmes veicināšanai un darbavietu radīšanai. Vairāk

Novērtēšana

2007.-2013. gada plānošanas periodam ir paredzēti trīs novērtēšanas veidi: iepriekšējā (ex ante), starpposma un paveiktā (ex post) novērtēšana. Kohēzijas politiku novērtē pēc partnerības principa. Dalībvalstis atbild par iepriekšējo novērtēšanu, taču Eiropas Komisija novērtē paveikto. Vairāk

Operational Programme

Member States submit their Operational Programmes within the common framework of the Strategic Guidelines on Cohesion Policy and on the basis of the National Strategic Reference Framework (NSRF). Each Operational Programme relates to one of the three new objectives and sets out a development strategy with a coherent set of priorities to be carried out with the aid of a single fund or, in the case of the Convergence objective, with the aid of the Cohesion Fund and the European Regional Development Fund. Vairāk

Outermost regions

Seven regions in the European Union are classified as 'outermost': the four French overseas departments (Guadeloupe, French Guyana, Martinique, Réunion); the Spanish Autonomous Community of the Canary Islands; the Portuguese autonomous regions of the Azores and Madeira. Vairāk

Paplašināšanās

Kopš 2007. gada 1. janvāra, kad Eiropas Savienībai pievienojās Bulgārija un Rumānija, tajā pavisam ir 27 dalībvalstis. Runājot par jaunu valstu pievienošanos ES, bieži atsaucas uz paplašināšanās kārtām. Eiropas Kopienu sešām dibinātājvalstīm (Beļģijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Vācijai) līdz šim ir pievienojusies vēl 21 cita valsts: Vairāk

Partnership

Historically the European Union has developed its regional policy activities and distributed Structural and Cohesion funding through a partnership process, which includes significant input from the Member States. Vairāk

Paying authority

Under the new Cohesion Policy for 2007-13, a paying authority is now known as a certifying authority. However, the responsibilities of these bodies remain much as they were during the 2000-06 programming period. Vairāk

Payments

When distributing EU Structural and Cohesion funding to Operational Programmes running between 2007 and 2013, the Commission can make three types of payments:

Vairāk

Pre-accession aid

The European Union provides pre-accession aid to countries that are applying to join the Community. This assistance helps candidate countries to meet the EU's accession conditions, which include bringing their institutions and standards into line with the Community acquis: the body of common rights and obligations which binds all Member States to the EU. Vairāk

Pre-accession strategy

A pre-accession strategy establishes a framework for candidate countries to follow as they bid to become members of the European Union. A strategy lays down the procedures and priorities that all candidates must attend to as they undertake 'structured dialogue' with the EU institutions. Vairāk

Programming

Programming refers to the administrative mechanism used to pursue the objectives of the Structural and Cohesion Funds. Multi-annual programmes - known as Operational Programmes - ensure consistency and continuity over a seven-year period. Programmes relate to specific geographical areas at national or sub-national level, depending on the governance arrangements in place. Programme aims include identifying strategic priorities and indicative actions, outlining financial allocations, and summarising management and control systems. The current programming period runs from 2007 until 2013. Vairāk

Proporcionalitāte

Eiropas Savienība īsteno savas pilnvaras, ievērojot proporcionalitātes principu. Tas darbojas līdzīgi kā subsidiaritātes princips.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ES drīkst darīt tikai to, kas ir vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai, un neko vairāk. Šis princips ir iestrādāts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, kur teikts: "Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Konstitūcijas mērķu sasniegšanai nepieciešamo." Vairāk

Pārrobežu sadarbība

Pavisam ir 52 pārrobežu sadarbības programmas, tās atbilst Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, kurš paredzēts kohēzijas politikā 2007.-2013. gadam.

Pārrobežu sadarbībā starp kaimiņu reģioniem, kas atrodas dažādās valstīs, notiek sociāli un ekonomiski pasākumi, kuru plānošanā izmanto kopēju attīstības stratēģiju. Vairāk

Recovery (of funds)

There are three circumstances in which the European Commission has to ask relevant Member States for a reimbursement (recovery) of structural funding.

Firstly, recovery is due when not all the financial contributions to the relevant Member State have been necessary. The EU's financial rules would require recovery of these amounts of money. Vairāk

RegioStars awards for innovative projects

'RegioStars' forms part of the Commission's 'Regions for Economic Change' initiative, which seeks to promote the exchange of experiences and good practices between Europe's regions as a way of boosting innovation. Vairāk

Regional Competitiveness and Employment Objective

This is one of the three priority objectives under European Cohesion Policy for 2007-13. It aims to strengthen the competitiveness and attractiveness of, and employment in, regions not included in the Convergence Objective (which covers the most disadvantaged regions). It is designed to help pre-empt economic and social changes, promote innovation, entrepreneurship, environmental protection, accessibility, adaptability, and the development of inclusive labour markets. It will be financed by the European Regional Development Fund (ERDF) and the European Social Fund (ESF). Vairāk

Regions for Economic Change

'Regions for Economic Change' is an initiative that complements the Cohesion Policy's Territorial Cooperation Objective 2007-13. Its goal is to promote the exchange of good practices between Europe's regions as a way of boosting innovative activity. The initiative will help Regional Policy to support the EU's strategic goals of boosting growth and jobs across Europe. Vairāk

Regulations

Regulations are the strongest form of Community legislation. They are of general application, binding in their entirety and directly enforceable in all Member States. Legislation relating to EU Cohesion Policy usually takes the form of regulations. Vairāk

Reģionu komiteja

Reģionu komiteja ir konsultatīva struktūra, ar kuras starpniecību ES likumdošanas darbā var piedalīties vietējā un reģionālā līmeņa iestādes.

Tajā ir 344 locekļi - ievēlēti vietējā vai reģionālā līmeņa politiķi, reģionālo pašvaldību vadītāji vai pilsētu mēri. Viņus uz pieciem gadiem ieceļ Padome, pamatojoties uz valstu priekšlikumiem, turklāt katras valsts pārstāvju skaits ir tieši proporcionāls tās iedzīvotāju īpatsvaram ES. Komitejas priekšsēdētāju un Biroju ievēl tās locekļi uz divarpus gadiem. Vairāk

Rural Development

The EU's policy on Rural Development helps rural areas respond to the challenges they face, and is part of a horizontal policy approach to creating growth and jobs in Europe. Strategic EU Guidelines provide an overall policy framework, and general rules are laid down in Council Regulation 1698/2005 establishing the European Agricultural Fund for Rural Development (EAFRD). The Regulation identifies three priority areas or 'axes': Vairāk

Saistību atcelšana attiecībā uz finansējumu

Ja kādai programmai rezervēta summa nav pieprasīta divus gadus pēc programmas pieņemšanas, tad šie atvēlētie, bet neizmaksātie līdzekļi programmai vairs nav pieejami. To sauc par automātisko saistību atcelšanu. Šo mehānismu ieviesa 1999. gadā attiecībā uz 2000.-2006. gada programmām, lai paātrinātu to īstenošanu un labāk uzraudzītu programmas finanšu līdzekļu apriti. Vairāk

Shared management

There are two main types of EU funding: funds which are managed centrally and directly by the European Commission, e.g. for research; and funds whose management is shared between the EU and the Member States, e.g. the Structural Funds and the Cohesion Fund. The EU entrusts management of the latter to the Member States. The bulk of EU spending involves funds which come under shared management by the EU Member States. Vairāk

State aid

European Union rules on state aid were put in place to ensure that state-owned resources are not deployed to distort competition or create unfair advantage in the European single market.

State aid is an advantage given by a government that may provide a company with an unfair competitive edge over its commercial rivals. Such state aid can be delivered in a variety of ways, such as through the allocation of grant subsidies, the provision of interest and tax relief, or the purchasing of goods and services on preferential terms. Vairāk

Structural Funds

For the period 2007-13, Regional Policy is financed by the Structural Funds and the Cohesion Fund.

The Structural Funds have two components: the European Regional Development Fund (ERDF), providing financial support since 1975 for the development and structural adjustment of regional economies, economic change, enhanced competitiveness as well as territorial cooperation throughout the EU; and the European Social Fund (ESF), set up in 1958 and seeking to contribute to the adaptability of workers and enterprises, access to employment and participation in the labour market, social inclusion of disadvantaged people, combating all forms of discrimination, and creating partnerships to manage reforms in employment. Vairāk

Subsidiarity

The subsidiarity principle aims to ensure that decisions are taken as closely as possible to the citizen. Except in cases where the EU has exclusive competence, action at European level should not be taken unless it is more effective than action taken at national, regional or local level. Susbsidiarity is closely bound up with the principles of proportionality and necessity, meaning that any action by the Union should not go beyond what is necessary to achieve the objectives of the Treaty. Vairāk

Sustainable development

The concept of sustainable development refers to a form of development policy which seeks to satisfy society's economic, social and environmental needs in terms of well-being in the short, medium and - above all - long term. It is founded on the assumption that development must meet today's needs without jeopardising the welfare of future generations. In practical terms, this means creating the conditions for long-term economic development whilst ensuring due respect for the environment. Vairāk

Technical assistance

Technical assistance is available to help stakeholders implement Commission-funded programmes and projects. Under the European Union's Cohesion Policy such financial support can be used to pay for preparation, management, evaluation, monitoring, audit and control. Vairāk

Territorial Cohesion

Strengthening economic and social cohesion by reducing disparities between regions in the EU is a clear objective of the Community. The Treaty of Lisbon, signed in 2007 and currently in the process of ratification, introduces a third dimension: Territorial Cohesion. Vairāk

Trans-European Networks (TENs)

Trans-European Networks consist of cross-border transport, energy and telecommunications infrastructures and are referred to in Articles 154, 155 and 156 of the EC Treaty. Their purpose is to support and enhance the functioning of the European single market by facilitating the free movement of goods, people and services. Actions under the TENs must promote the interoperability of national networks and facilitate access to them. Vairāk

Transnational cooperation

Transnational cooperation encourages highly integrated partnerships impacting beyond national boundaries in a transnational cooperation area. Such partnerships span and represent different levels of government and administration, embracing both public and private-sector bodies and different policy areas. Vairāk

Transport

The EU has created a legal framework in the transport sector aimed at facilitating the free movement of persons and goods across the Union. According to the EC Treaty, the measures put in place within this framework include: Vairāk

URBACT - Urban Development network programme

The URBACT II network is financed by the Commission under its Territorial Cooperation Objective and will run from 2007 to 2013. The aim of the network is to stimulate innovation in urban regeneration by encouraging towns and cities to identify, transfer and disseminate good practice. Vairāk

Urban development

Urban development aims to promote sustainable investment, growth and jobs in Europe's urban areas. During 2007-13 the former URBAN programme will no longer exist as a separate initiative and will be integrated into the regional programmes. The new Cohesion Policy regulations provide instruments for strengthening the urban dimension within the new generation of programmes. These instruments highlight the need to involve local and regional authorities in their planning and implementation. The Community Strategic Guidelines on Cohesion outline major types of action specific to urban areas which can benefit from EU regional funds. Vairāk

Vide

Eiropas Savienības vides politikas mērķis ir saglabāt, aizsargāt un sakopt vidi, lai dabu varētu baudīt arī nākamās paaudzes, kā arī gādāt par ilgtspējīgu attīstību.

Vides politikas galvenās prioritātes ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt sugu daudzveidību, mazināt piesārņojumu un tā ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī veicināt dabas resursu taupīgu un racionālu izmantojumu. Vairāk

Visiem vienādas iespējas

Vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem ir viens no galvenajiem principiem ES likumdošanā un politikas veidošanā.

ES ir apņēmusies nodrošināt visiem vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma un aktīvi strādā, lai šis princips tiktu ievērots visur. Šī nostādne attiecas uz visiem ekonomikas, kultūras, sabiedrības un ģimenes dzīves aspektiem. ES īsteno dzimumu līdztiesības politiku, lai nostiprinātu iespēju vienlīdzības principu un cīnītos pret diskrimināciju dzimuma dēļ. Vairāk

Vispārējas dotācijas

Vispārējas dotācijas piešķir no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālā fonda (ERAF) līdzekļiem nelielām nevalstiskām organizācijām, piemēram, brīvprātīgo darba grupām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Vairāk

ES reģionālā politika: Esiet informēts!
Sociālie plašsaziņas līdzekļi