Pētniecība un inovācija

Ekonomikas izaugsmes ilgtspēja arvien vairāk ir atkarīga no reģionālo ekonomiku spējas mainīties un inovēt. Tas nozīmē, ka jāpieliek daudz vairāk pūļu, lai radītu tādu vidi, kas veicinātu pētījumus, izstrādi un inovāciju. Tāpēc inovācijai ir pievērsta liela uzmanība valstu reformu programmās, ko paredz Lisabonas stratēģija, un tā ir viena no pamatprioritātēm jaunajās kohēzijas politikas programmās 2007.–2013. gadam.

Statistiku apstiprina, ka ES dalībvalstīs un reģionos situācija inovācijas un pētniecības un izstrādes jomā ir ļoti atšķirīga un ka ES joprojām atpaliek no saviem galvenajiem konkurentiem globālā līmenī. Eiropai jākļūst novatoriskākai un jāspēj ātrāk reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem tirgū un patērētāju izvēli, tai jākļūst par sabiedrību un ekonomiku, kas sekmē inovāciju. Tomēr šo mērķi var sasniegt tikai ar stratēģisku pieeju, kas paredz partnerattiecības starp attiecīgajām personām, kas nāk no uzņēmēju, pētniecības, izglītības darbinieku aprindām un publiskā sektora. Daudzi pētniecības un inovācijas faktori visefektīvāk regulējumi reģionu līmenī. Tādējādi inovācijas deficīta samazināšana Eiropas reģionos ir kohēzijas politikas galvenais uzdevums. Tālab tā gādā par ieguldījumu četrās svarīgās jomās: pētniecība, izstrāde un inovācija, uzņēmējdarbības gars, IKT izmantojums un cilvēkkapitāla attīstība. Turklāt šajā nolūkā izmantojot kampaņu „Reģioni ekonomiskajām pārmaiņām, kohēzijas politika veicina tīkla veidošanu un savstarpējas mācības, uzzinot par citos reģionos uzkrāto pieredzi, vairojot savas inovācijas spējas, IKT izmantojumu un cilvēkkapitālu vai aktivizējot inovāciju uzņēmumu kopās.

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar ES kohēzijas politiku atvēlēs apmēram EUR 86,4 miljardus (gandrīz 25 % no kopējā budžeta) pētniecībai, izstrādei un inovācijai, tostarp inovatīvu pasākumu integrēšanai un izmēģinājumiem. Uz šo brīdi finansējuma sadalījums ir šāds:

  • EUR 50,5 miljardi atvēlēti pētniecībai, izstrādei un inovācijai šaurā nozīmē, tostarp EUR 10,2 miljardus saņems pētniecības un tehnoloģiskās izstrādes infrastruktūras (PTI) un lietpratības centri, EUR 9 miljardus saņems uzņēmumi, kas tieši saistīti ar pētniecību, EUR 5,8 miljardi atvēlēti PTI darbam pētniecības centros, EUR 5,7 miljardi — PTI atbalstam, jo īpaši MVU, EUR 5,6 miljardi tehnoloģiju nodošanai un tīklu sadarbības uzlabošanai, EUR 4,9 miljardi — cilvēku potenciāla attīstīšanai pētniecības un inovācijas jomā un visbeidzot EUR 2,6 miljardi atvēlēti, lai palīdzētu MVU sekmēt videi draudzīgus izstrādājumus un ražošanas procesus;
  • EUR 8,3 miljardi atvēlēti uzņēmējdarbības gara attīstīšanai, tostarp EUR 5,2 miljardi —progresīviem atbalsta pakalpojumiem uzņēmumiem un EUR 3,2 miljardi —pašnodarbinātības un uzņēmuma izveides atbalstam;
  • EUR 13,2 miljardi atvēlēti novatoriskām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai veicinātu pieprasījumu pēc IKT, tostarp EUR 5,2 miljardi — pilsoņiem domātiem pakalpojumiem un lietojumprogrammām (e-veselība, e-pārvalde, e-mācības, e-integrācija utt.) un EUR 2,1 miljards — maziem un vidējiem uzņēmumiem domātiem pakalpojumiem un lietojumprogrammām (elektroniskā komercija, izglītība un apmācība, tīklu veidošana utt.);
  • EUR 14,5 miljardi atvēlēti cilvēkkapitālam, tostarp EUR 9,7 miljardi — pieaugušo mācību sistēmu un stratēģiju izstrādei uzņēmumos, darba ņēmēju apmācībai un tādiem viņiem domātiem pakalpojumiem, kas palielinātu viņu spējas pielāgoties pārmaiņām, uzņēmējdarbības un pārmaiņu veicināšanai, EUR 2,8 miljardi — īpašu nodarbinātībai paredzētu pakalpojumu izstrādei, apmācībai un atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar restrukturēšanu un tādu sistēmu izstrādi, kas ļautu paredzēt prasmju pieprasījumu nākotnē, un, visbeidzot, EUR 1,9 miljardi — novatorisku un produktīvāku darba organizācijas paņēmienu izstrādei un popularizēšanai.

Šie ieguldījumi vairāk kā trīskārtīgi pārsniedz absolūtos finanšu resursus, kurus inovācijai, pētniecībai un izstrādei atvēlēja iepriekšējā periodā (2000.–2006. gads). Šī summa arī daudzkārt pārsniedz Septītās pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammas budžetu (EUR 50,5 miljardi) un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas budžetu (EUR 3,6 miljardi). Komisija aicina dalībvalstis un reģionus, kā arī uzņēmumus, augstskolas un pētniecības centrus optimizēt sinerģiju starp kohēzijas politikas ieguldījumiem un šīm ES programmām, kuras pārvalda centralizēti, jo īpaši rosinot iepazīties ar ieteikumiem par iespējām saņemt ES finansējumu pētniecībai un inovācijai .

Publikācijas

The regional impact of technological change in 2020

The regional impact of technological change in 2020

This study highlights the great diversity in development pathways and trajectories of innovation across European regions. A regional knowledge-based economy has multidimensional aspects. It includes a variety of knowledge activities and multiple interactions among a range of actors including universities, research institutes, enterprises, knowledge workers and institutions. The spatial patterns and trends for the different aspects of the knowledge-based economy vary significantly across Europe. Most aspects show convergence and generate catching-up processes, while some show divergence between European regions.

Synthesis Report pdf en


All Publications more

Noderīgas saites:

Pēdējo reizi atjaunots: