Priekšvēsture

1957 - 1988        1989 - 1993        1994 - 1999        2000 - 2006        2007 - 2013

A more comprehensive publication, can be found in here and a power-point presentation is available here.

1957-1988: The origins of EU Cohesion and Regional Policy

“We believe there is still a great deal to do in the Community in the field of regional policy. The possibilities have perhaps not been properly realised or acted on. In particular, we need to give a fresh impetus to regional policy formulated at the same level of the Community and, I should point out, with regular cooperation by Member States’ governments, which is essential if it is to succeed.”

Jean Rey, President of the European Commission 1967-1970

Financial instruments and initiatives to address economics and social imbalances at Community level did exist since the beginning of European integration but only in 1986 legal foundations introduced by the Single European Act paved the way for an integrated cohesion policy. During the period 1957-1988, the European Social Fund (ESF, since 1958), the European Agricultural Guidance and Guarantee Fund (EAGGF, since 1962), and the European Regional Development Fund (ERDF, since 1975) co-financed projects which had been selected beforehand by Member States

As regards European Regional Policy, a first Communication was adopted by the European Commission in 1965, followed by the creation of the Directorate-General for Regional Policy in 1968. In 1972, the Heads of State and Government adopted conclusions in Paris which described Regional Policy as “an essential factor in strengthening the Community”. The “Thompson Report”, published by the European Commission in 1973, concluded that “although the objective of continuous expansion set in the Treaty has been achieved, its balanced and harmonious nature has not been achieved”.

The ERDF was set up in 1975 for a three-year period with a budget of €1,300 million with the objectives of correcting regional imbalances due to predominance of agriculture, industrial change and structural unemployment. In that period the ERDF could finance three actions, eligible for up to 50% of public expenditure, preferably to be carried out in national state aid areas:

  • investments in small enterprises creating at least 10 new jobs;
  • investments in infrastructure related to point 1, and
  • infrastructure investments in mountainous areas, which had to be eligible under the agriculture guidance fund, too.

Finally in 1986, the Single European Act laid the basis for a genuine cohesion policy designed to offset the burden of the single market for the less-favoured regions of the Community.

Listen to Giuseppe Caron, Vice-President of the Commission of the European Communities, about regional disparities (1962, in Italian)

 

 

 

Listen to George Thompson, Commissioner for Regional Policy, on why regional policy is necessary (1973, in English)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

The beginnings of the ERDF: building an aqueduct in Sicily (Italy) in the late 1970s
The beginnings of the ERDF: building an aqueduct in Sicily (Italy) in the late 1970s.

1957
Romas Līguma parakstītājvalstis preambulā min nepieciešamību "nostiprināt ekonomiku vienotību un nodrošināt to harmonisku attīstību, mazinot atšķirības, kas pastāv starp dažādiem reģioniem, un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību".
1958
Eiropas Sociālā fonda (ESF) izveide.
1962
Eiropas Lauksaimniecības garantiju un vadības fonda (ELGVF) izveide.
1975
Gads, kad tika izveidots Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas paredz daļu dalībvalstu finanšu iemaksu pārdalīt par labu reģioniem, kur apstākļi ir mazāk labvēlīgi.
1986
Vienotais Eiropas akts pamato reālu kohēzijas politiku, kuras uzdevums ir Dienvidu valstīm un citiem nelabvēlīgajiem reģioniem kompensēt vienotā tirgus ierobežojumus.
1989-1993
Briseles Eiropadome (1988. gada februārī) pārkārto solidaritātes fondus, sauktus par "struktūrfondiem", un pieņem lēmumu tiem piešķirt 68 miljardus ekiju (1997. gada cenas).
1992
Līgums par Eiropas Savienību, kas stājas spēkā 1993. gadā, izvirza kohēziju par vienu Eiropas Savienības pamatmērķiem līdzās ekonomikas un monetārās savienības un vienotā tirgus mērķiem. Tas izveido Kohēzijas fondu, kas atbalsta projektus par labu vides aizsardzībai un transportam dalībvalstīs, kur labklājības līmenis ir salīdzinoši zemāks.
1994-1999
Edinburgas Eiropadome (1993. decembrī) nāk klajā ar lēmumu turpat 200 miljardus ekiju (1997. gada cenas), t.i., trešo daļu Kopienas budžeta, atvēlēt kohēzijas politikai. Struktūrfondus papildina jauns finanšu instruments - Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI).
2000-2006
Berlīnes Eiropadome (1999. gada martā) vēlreiz lemj par struktūrfondu pārkārtošanu un 213 miljardu eiro piešķiršanu 7 gadu laikposmam. Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments (ISPA) un īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai (Sapard), kas paredz Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu attīstības sekmēšanu, papildina Phare programmu, kas pastāv no 1989. gada.
2000-2001
Lisabonas Eiropadome (2000. gada martā) pieņem stratēģiju, kas pievēršas nodarbinātībai un kuras uzdevums panākt to, ka Eiropas Savienība kļūst par "pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku laikā līdz 2010. gadam". Gēteburgas Padome (2001. gada jūnijā) papildina šo stratēģiju, to sasaistot ar ilgtspējīgu attīstību.
2002
Kopenhāgenas Eiropadome (2002. gada decembrī) panāk vienošanos par nosacījumiem, ar kādiem desmit jaunas valstis var pievienoties Eiropas Savienībai.
2004
Pirmajā maijā Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija pievienojas Eiropas Savienībai.
2005
Eiropadome panāk kompromisu attiecībā uz budžetu laikposmam 2007.-2013. gads. Kohēzijas politikai tiek atvēlēti 347,410 miljardi eiro (pašreizējās cenās).
2006
Padome, Parlaments un Komisija 17. maijā paraksta nolīgumu par budžetu laikposmam 2007.-2013. gads. Pirmajā augustā stājas spēkā noteikumi, kas piemērojami struktūrfondiem laikposmā 2007.-2013. gads.
2006
Padome 6. oktobrī pieņem "Kopienas stratēģiskās nostādnes kohēzijas jomā", kas kalpo par bāzi jaunajai politikai, kas definē principus un prioritātes laikposmam 2007. -2013. gads.