Svarīgs juridisks paziņojums
 


Newsroom Newsroom Commissioner Debate Issues Directorate General

Terminu vārdnīca | Meklēt | Kontakti | Ziņu abonēšana  
 
 

Īsi par Kohēzijas fondu

I Kas ir Kohēzijas fonds?

Kohēzijas fonds ir kopš 1994. gada izmantojams strukturāls instruments starp ES dalībvalstīm pastāvošo ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanai un ekonomiku stabilizēšanai. Kohēzijas un solidaritātes stiprināšanai ES ietvaros Kohēzijas fonds sedz līdz 85 % izdevumu nozīmīgos vides aizsardzības un transporta infrastruktūras projektos. Kohēzijas fonda līdzekļi ir pieejami mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no ES vidējā rādītāja. No 2004. gada 1. maija tās ir Grieķija, Portugāle, Spānija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.

Kohēzijas fonda ietvaros 2004.-2006. gada plānošanas periodam ir pieejami 15.9 miljardi eiro (rēķinot 2004. gada cenās). Finansējuma lielākā daļa (8,49 miljardi eiro) ir paredzēta jaunajām dalībvalstīm.

Spain : Cerceda waste disposal train

II Kam paredzēti Kohēzijas fonda līdzekļi?

Fonds de Cohésion, pays éligiblesSaskaņā ar Padomes 1994. gada 16. maija Regulu Nr. 1164/94, Kohēzijas fonda finansējums paredzēts dalībvalstīm:

  • kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Kopienas vidējā rādītāja;
  • kuras ir izstrādājušas programmu ekonomiskās konverģences nosacījumu izpildei, ko nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104c. pants par izvairīšanos no pārmērīga valsts deficīta.

Četras dalībvalstis, Spānija, Grieķija, Portugāle un Īrija, Kohēzijas fonda izmantošanas prasībām atbilst no 2000. gada 1. janvāra. Komisijas 2003 . gada vidēja termiņa pārskatā Īrija (ar IKP vidēji 101%) no 2004. gada 1. janvāra tiek atzīta par neatbilstošu Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai. Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, visas jaunās dalībvalstis (Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija) ir atzītas par atbilstošām Kohēzijas fonda izmantošanai.

Kohēzijas fonda piešķirtais finansējums dalībvalstij var tikt uz laiku pārtraukts, ja valsts nepilda savu konverģences programmu par ekonomisko un monetāro savienību (stabilitātes un izaugsmes pakts), t.i., tiek pieļauts pārmērīgs valsts budžeta deficīts (Spānijai, Portugālei un Grieķijai virs 3% apmērā no IKP). Budžeta deficīta apmērs tiek apspriests atsevišķi katrai no desmit jaunajām dalībvalstīm saskaņā ar katras valsts budžeta deficīta līmeni pievienošanās laikā. Līdz brīdim, kamēr budžeta deficīta līmenis atkal tiek pakļauts kontrolei, jaunus projektus neapstiprina.

Kohēzijas fonda nosacījumiem 2004.-2006. gadā atbilstošo ES 25 valstu karte pieejama šeit: Cohesion Fund .

III Kādi projekti tiek atzīti par atbilstošiem?

Par atbilstošiem tiek atzīti:

a) Vides aizsardzības projekti, kuri palīdz sasniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteiktos mērķus, un jo īpaši projekti ar atbilstošiem nozīmīgiem apkārtējās vides un ilgspējīgas attīstības rīcības plāniem, kas ir saskaņā ar piešķirtajām Kopienas apkārtējās vides politikas prioritātēm.

Fonda prioritātes ir dzeramā ūdens apgāde, notekūdeņu attīrīšana un cieto atkritumu apsaimniekošana. Tiek atbalstīti arī apmežošanas, erozijas kontroles un dabas konservācijas pasākumi.

b) Transporta infrastruktūras projekti transporta infrastruktūras veidošanai vai attīstīšanai saskaņā ar Transeiropas transporta tīkla (Trans-European Transport Network) vadlīnijām.

Ir jānodrošina finansējuma līdzsvars starp transporta infrastruktūras un apkārtējās vides aizsardzības projektiem.

Kohēzijas fonda rokasgrāmata 2000-2006 dalībvalstīm pieejama, izmantojot saiti:

EN - English ES - Español FR - Français GR - ελληνικά PT - Português

Principus finansēšanai no Kohēzijas fonda apraksta REGULA 16/2003 :

IV Kā tiek vadīti Kohēzijas fonda finansētie projekti?

Dalībvalstis iesniedz finansējuma pieteikumus Eiropas Komisijai, kura trīs mēnešu laikā lemj par finansējumu kopumā. Priekšlikumiem jāietver svarīgākie elementi, kuri paskaidro, kas un kāpēc tiek ierosināts, tiek pamatota projekta iespējamība un finansējums, projekta priekšlikuma sociālekonomiskā ietekme un ietekme uz apkārtējo vidi. Visiem projektiem jāatbilst Kopienā spēkā esošajai likumdošanai, un jo īpaši konkurences, apkārtējās vides un sabiedriskā iepirkuma nosacījumiem.

Komisija izvērtē visu finansēšanas nosacījumu izpildi, ieskaitot:

  • Ekonomiskos un sociālos labumus, kurus vidējā termiņā rada projekts, kā to atspoguļo izmaksu - ieguvumu analīze,
  • Projekta ieguldījumu Kopienas apkārtējās vides un/vai Transeiropas Transporta tīkla mērķu sasniegšanā,
  • Atbilstību dalībvalstu noteiktajām prioritātēm,
  • Projekta saderību ar citām Kopienas politikām un atbilstību darbībām, ko veic struktūrfondi.

Eiropas Savienības atbalsta kopapjoms nedrīkst pārsniegt 85% no valsts vai ekvivalentajiem izdevumiem un tas ir atkarīgs no veicamās darbības veida. Projektiem, kuri rada ieņēmumus, atbalsta apjoms tiek aprēķināts, ņemot vērā plānotos ieņēmumus. Piesārņotāja maksājumu princips (t.i., par piesārņojumu maksā piesārņotājs) ietekmē piešķiramā atbalsta apjomu. Projektiem, kas realizējami nepilnos divos gados vai kuros Kopienas atbalsts nesasniedz 50 miljonus EUR, saistību uzņemšanās par atbalstu 80% apjomā var notikt pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu piešķirt Kopienas atbalstu. Kombinēts atbalsts no fonda un cits Kopienas atbalsts projektiem nedrīkst pārsniegt 90 % no kopējiem ar šo projektu saistītajiem izdevumiem. Ārkārtas gadījumos Komisijai atļauts finansēt 100% no kopējām izpētes un tehniskā atbalsta pasākumu izmaksām, ņemot vērā ES mēroga tehniskajam atbalstam paredzētā budžeta ierobežojumus.

Dalībvalstis ir atbildīgas par projektu ieviešanu saskaņā ar Komisijas Lēmumu, kas regulē finansējuma vadību, termiņu ievērošanu, atbilstību finansēšanas plānam un finansu kontroles nodrošināšanu pirmajā instancē. Komisija veic regulāras pārbaudes un visi projekti tiek pastāvīgi uzraudzīti. Bez tam, Komisijas Regula Nr. 621/2004 paredz Kohēzijas fonda darbību atspoguļojošo informācijas un publicitātes pasākumu noteikumus, kuriem pakļautas dalībvalstis (plašāku informāciju nodrošinās saite) .

Tiešo piekļuvi pilniem gada pārskatiem nodrošina saite: 

Piekļuvi projektu piemēriem nodrošina saite: 

Madrid Metro

V Valstīm pieejamie fondi

Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam Eiropas Savienība Kohēzijas fondam piešķir vairāk kā 28 212 miljonus EUR (2004. gada cenās). Valstīm ir pieejami naudas līdzekļi šādos apjomos:

Kohēzijas fonds četrām atbilstošajām dalībvalstīm (vidēji gadā) laika posmā no

2000. līdz 2006. gadam ( 1)

Elláda
España
Ireland
Portugal
3 388
12 357
584
3 388

( 1) Īrijai līdz 2003. gada beigām (saistības miljonos EUR 2004. gada cenās)

Kohēzijas fonds desmit jaunajām atbilstošajām dalībvalstīm (vidēji gadā) laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam

Česká Rep.
Eesti
Kypros
Latvija
Lietuva
Magyarország
Malta
Polska
Slovenija
Slovensko
936,05
309,03
53,94
515,43
608,17
1 112,67
21,94
4 178,60
188,71
570,50

(saistības miljonos EUR 2004. gada cenās)

VI Kas mainīsies pēc 2006. gada?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Kohēzijas fonds vairāk tiek orientēts uz struktūrfondu pamatvirziena darbībām (saite uz trešo kohēzijas ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju:  un priekšlikumu par jaunu likumu pakotni).

No vienas puses, normatīvā akta priekšlikums , par Kohēzijas fonda izveidi saglabā atbilstības nosacījumu (90 % IKP slieksni), ar piešķīruma ierobežojumu 85 % apjomā . Spēkā paliek arī Kohēzijas fonda atbalsta nosacījumi.

No otras puses, Komisija piedāvā mainīt atbalstu projektiem pret atbalstu programmām. Komisijas piekrišana tiktu pieprasīta tikai lielo projektu gadījumos (25 miljoni EUR apkārtējās vides un 50 miljoni EUR transporta nozares projektiem). Tāpēc, saskaņā ar noteikumiem “n+2”, Kohēzijas fonda vadība ir palielinājusi atbildību par atlasi, novērtēšanu, piešķīrumu, uzraudzību, vadību un nekavējošu ieviešanu, lai izvairītos no atbalsta zaudēšanas programmas līdzekļu izlietojuma pārkāpumu dēļ.

Atbalsts paredzēts ne vien lielajām transporta un apkārtējās vides aizsardzības infrastruktūrām, bet arī energoefektivitātes palielināšanas, atjaunojamās enerģijas resursu, kā arī kombinētā, pilsētas vai kolektīvā transporta attīstības projektiem.

Komisijas priekšlikums paredz 26 % no kopējā Kohēzijas fonda asignējuma strukturālās politikas instrumentiem, t.i., 63 miljardi EUR.

Izsmeļošāks izklāsts pieejams arī publikācijā Kohēzijas fonds attīstībā”

Portugal Alqueva dam , hydro powerplant

VII Kohēzijas fonda normatīvie akti

Kohēzijas fonda izveidi un ietvaru tā ieviešanai nosaka Regula (EK) Nr. 1164/94 Šī regula tika papildināta ar Regulu (EK) Nr. 1264/99  un (EK) Nr. 1265/99.

Finanšu kontrole un labojumi - REG 1386/2002

Pieejamība – REG 16/2003

Publicitāte - REG 621/2004

Pēc Eiropas savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, Kohēzijas fonda normatīvie akti līdz 2006. gada beigām attiecas ar ī uz 10 jaunajām dalībvalstīm (skat. Pievienošanās dokumenta  II. pielikumu).