Navigācijas ceļš

ES piedāvātās iespējas dzīvot ārzemēs - 02/07/2009

Ceļasoma uz Eiropas kartēm ©EC

Dažās ES dalībvalstīs gādā, lai citu ES dalībvalstu pilsoņiem būtu grūti dabūt uzturēšanās atļaujas.

Apmēram astoņi miljoni eiropiešu, īstenojot savas ES pilsoņa pamattiesības, dzīvo un strādā kādā citā ES valstī, kas nav viņu pašu valsts. Bet ne vienmēr tas ir vienkārši.

Lai samazinātu fiktīvu laulību skaitu un uzturēšanās tiesību ļaunprātīgu izmantojumu, dažas valstis pieņēmušas noteikumus attiecībā uz atļaujām. Tomēr konstatēts, ka tie ir pretrunā ar ES tiesību aktiem.

Ievērojot sūdzības, ka tiesību akti nav pietiekami skaidri, Komisija publicējusi pamatnostādnes English, kurās skaidrotas uzturēšanās tiesības.

Daži no visplašāk izplatītajiem pārkāpumiem skar personas no ārpuskopienas valstīm, kurām ir tiesības dzīvot un brīvi pārvietoties ES, pateicoties laulībām ar eiropiešiem.

Vēl pavisam nesen daudzās valstīs spēkā bija prasība, ka laulātajiem, kas nāk no ārpuskopienas valstīm, jābūt tiesīgiem uzturēties vienā ES dalībvalstī, lai varētu saņemt atļauju uzturēties citā. Līdz ar to valstīm bija vieglāk izsūtīt laulātos, par kuriem bija aizdomas, ka viņi stājušies laulībā ar ES pilsoņiem vienīgi tāpēc, lai ieceļotu ES. Tomēr pērn Eiropas Kopienu Tiesa savā vēsturiskajā spriedumā atzina, ka minētā prasība bija laulāto tiesību pārkāpums.

Ir bijušas arī sūdzības, ka dažas valstis citu ES dalībvalstu pilsoņiem izvirza nepamatotas prasības attiecībā uz dokumentiem, kas ir jāpievieno uzturēšanās atļauju pieprasījumiem.

Jaunajās pamatnostādnēs apstiprināts, ka ES valstis var prasīt no laulātajiem, kas nāk no ārpuskopienas valstīm, lai viņiem būtu vīza. Tomēr tajās arī norādīts, ka valsts iestādēm ir pienākums laulātajiem vīzu piešķirt. ES dalībvalstis var izmeklēt laulības, par kurām ir aizdomas, ka tās ir neīstas, tomēr ievērojot precīzi definētus kritērijus. Tām arī jāgādā, lai katrā atsevišķā gadījumā tiktu izvērtēti visi apstākļi.

Personas var nosūtīt atpakaļ, ja tās apdraud valsts “pamatintereses”. Brīvu pārvietošanos var ierobežot, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Pērn ES izvērtēja, kā dalībvalstīs nodrošināta atbilstība 2004. gada personu brīvas pārvietošanās direktīvai, un konstatēja, ka attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos, ar kuriem transponē minēto direktīvu, ir nopietnas nepilnības. ES tiesību aktu pilnībā, iedarbīgi un precīzi nebija transponējusi neviena valsts.

Personu brīvas pārvietošanās tiesības ES — pamattiesības English

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites