Navigācijas ceļš

Cilvēktiesību aktīvistu aizsardzība - 07/10/2008

Saritināta un ar sarkanu lentu pārsieta cilvēktiesību deklarācija

ES atzīmē ANO Cilvēktiesību deklarācijas gadadienu, godinot disidentus.

Tunisiešu žurnāliste Sūhaira Belhasena English vairāk nekā trīsdesmit gadus ir bijusi cilvēktiesību aizsardzības aktīviste. Šajā laikā viņai vairākkārt uzbrukuši civilās drēbēs pārģērbušies policisti. Viņas telefona sarunas noklausījās, vēstules pārtvēra, bet viņas izdoto iknedēļas žurnālu slēdza. Reiz viņu pat izraidīja no dzimtenes.

Lai cik tas briesmīgi neizklausītos, tunisiešu žurnālistes liktenis nav nekas neparasts. Visā pasaulē disidenti bieži uzņemas lielu risku, lai aizstāvētu cilvēktiesības. Daudzi no viņiem par to samaksā ar dzīvību.

Atzīmējot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas English 60. gadadienu, ES godina cilvēktiesību aizstāvjus no visas pasaules. Starptautiskās cilvēktiesību apvienības pašreizējā priekšsēdētāja Belhasena ir viena no tiem 27 ievērojamiem cilvēktiesību aktīvistiem, kas uzaicināti 7.-8. oktobrī piedalīties Eiropas Parlamenta rīkotā konferencē English. Lielākā daļa eiropiešu ir dzirdējuši par Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tomēr daudzi nezina, ka 2008. gadā tiek atzīmēta vēl viena svarīga cilvēktiesību aizsardzības dokumenta, proti, ANO Deklarācijas par cilvēktiesību aizstāvjiem English gadadiena. Šī deklarācija pieņemta 1998. gadā. Tajā atzīta cilvēktiesību aizsardzības aktīvistu darba nozīmība un leģitimitāte, kā arī tas, ka viņi ir efektīvāk jāaizsargā. ES sekoja ANO piemēram 2004. gadā, pieņemot vairākas pamatnostādnes English, kurās ES dalībvalstis rosinātas aktīvāk atbalstīt apdraudētus aktīvistus.

Pasaule joprojām atguvās no otrā pasaules kara šausmām, kad 1948. gada 10. decembrī tika parakstīta Vispārējā cilvēktiesību aizsardzības deklarācija. Pirmo reizi pasaules vēsturē dažādas valstis vienojās par taisnīguma, vienlīdzības un līdztiesības pamatprincipiem.

Deklarāciju jau no parakstīšanas brīža uzskatīja par lielu uzvaru, jo tajā panākts kompromiss starp ļoti atšķirīgām un pat konfliktā esošām politiskām sistēmām, reliģijām un kultūras tradīcijām. Sešdesmit gadus vēlāk tā ir kļuvusi par starptautisko cilvēktiesību normu pamatu, un ir bijusi paraugs daudziem līgumiem un deklarācijām, tostarp Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (1950) un ES Pamattiesību hartai (2000). Kaut arī cilvēktiesību principu universālumu bieži mēģina apšaubīt, visas valstis ir parakstījušas Vispārējo cilvēktiesību aizsardzības deklarāciju, un dažas ir to iekļāvušas savā konstitūcijā un likumos.

Skatieties Briselē notiekošo konferenci tiešraidē (7. oktobrī, 9.00 – 18.30)

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites