Navigācijas ceļš

Valstu panākumi ceļā uz ES - 11/11/2010

Pieņemts 2010. gada ziņojums par paplašināšanās stratēģiju, un izvērtēti panākumi, ko Horvātija, Īslande, Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija un Kosova guvušas ceļā uz dalību ES.

Paplašināšanās joprojām ir viena no politiskajām prioritātēm 27 dalībvalstu veidotās ES darba kārtībā. Eiropa, vēršoties plašumā, nostiprinās drošību, mieru, ekonomikas izaugsmi un politisko autoritāti.

2010. gada ziņojumā par paplašināšanās stratēģiju, kurā izvērtēts Rietumbalkānu valstu, Īslandes un Turcijas progress, ir raksturota pašreizējā situācija un sniegti ieteikumi, kā palīdzēt kandidātvalstīm īstenot reformas, kuras ir priekšnoteikums dalībai ES.

Eiropas Savienība 2007.-2013. gadam ir atvēlējusi 11,6 miljardus eiro, lai atbalstītu sagatavošanās procesu. Kandidātvalstīm jau tagad ir brīvi pieejams ES vienotais tirgus, kurā tās var laist savas eksportpreces, — tā ir nenovērtējama iespēja valstīm, kas cenšas atgūties no pasaules ekonomikas krīzes.

Tomēr dažas būtiskas jomas vēl jāsakārto — jāuzlabo juridiskā bāze un valsts pārvalde, jāgādā par vārda brīvību un sociāli atstumto sabiedrības grupu dzīves apstākļiem.

Valstīm, kuras izveidojās pēc Dienvidslāvijas sairuma, jānovērš arī agrāko konfliktu izraisītās problēmas.

Komisija iesaka Padomei piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu. Sarunām par iestāšanos ES būtu jāsākas, kolīdz šī valsts būs nodrošinājusi pietiekamu atbilstību dalības kritērijiem. Melnkalnei šajā ziņā vēl jāīsteno vairākas svarīgas prioritātes.

Komisija uzskata, ka arī sarunām ar Albāniju par iestāšanos ES būtu jāsākas, kolīdz šī valsts būs nodrošinājusi pietiekamu atbilstību dalības kritērijiem. Arī Albānijai šajā ziņā vēl jāīsteno vairākas svarīgas prioritātes.

Horvātija ir iekļuvusi pievienošanās sarunu finiša taisnē, tomēr tai vēl jāizpilda prasības par tiesu varas neatkarību un pamattiesībām.

Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai vēl jāgaida lēmums no ES dalībvalstīm par to, vai sākt pievienošanās sarunas.

Serbija 2009. gada decembrī iesniedza pieteikumu dalībai ES. Dalībvalstis pagājušmēnes pieprasīja Komisijai sniegt par to atzinumu.

Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu Komisija pauda bažas, ka šī valsts lēni īsteno daudzās reformas, kas vajadzīgas, lai tā varētu iestāties ES. Komisija arī norādīja, ka Kosovai ir izredzes pievienoties ES, un uzsvēra savu gatavību palīdzēt tai risināt daudzās gan tehniskās, gan juridiskās problēmas, kas šai teritorijai joprojām ir.

Turcijai tika pateikts, ka pievienošanās sarunas, kas pašlaik norit gausi, paātrinātos, ja Turcija pildītu savas saistības, kas izriet no šīs valsts muitas savienības Englishfrançais ar ES, tostarp atvērtu savas ostas un lidostas satiksmei no Kipras Republikas.

Īslandei, kura šogad sāka pievienošanās sarunas ar ES, jau ir zināmas priekšrocības, jo šī valsts ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas pilntiesīga dalībniece.

Vairāk par ES paplašināšanos

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites