Navigācijas ceļš

Kura būs nākamā ES dalībvalsts? - 14/10/2009

Tradicionāli īslandiešu namiņi Reikjavikas ielā © EK

Gaidāms, ka nākamgad Horvātija pabeigs sarunas par iestāšanos ES.

Komisijas gada ziņojumā par valstīm, kas vēlas pievienoties ES , sacīts, ka Horvātija iekļuvusi pievienošanās sarunu noslēguma posmā. Šai Balkānu valstij izteikts pamudinājums turpināt pūliņus, lai izpildītu ES pievienošanās nosacījumus, īpaši attiecībā uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību.

Horvātija, kurā ir 4,4 miljoni iedzīvotāju, cerēja kļūt par 28. ES dalībvalsti jau 2011. gadā. Tomēr domstarpības robežu jautājumā ar citu ES dalībvalsti — Slovēniju — iedzina sarunas strupceļā ilgāk nekā gadu. Nesen tās atsākās, jo abas valstis vienojās par procedūru, kā šīs domstarpības atrisināt.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada ziņojumu jaunumi ir tādi, ka ES 27 dalībvalstu saimei vēlas piepulcēties vēl trīs valstis — Albānija, Īslande un Melnkalne. Īslande pirmo pārbaudījumu godam izturēja drīz pēc pieteikuma iesniegšanas, kad dalībvalstu ārlietu ministri uzdeva Komisijai izvērtēt šīs Ziemeļrietumatlantijas salas piemērotību dalībai ES.

Albānija un Melnkalne savukārt papildina potenciālo Rietumbalkānu kandidātvalstu loku, kurā bez abām minētajām ir vēl trīs valstis — Bosnija un Hercegovina, Serbija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Neraugoties uz pasaules ekonomikas krīzi, kopumā šajā reģionā vērojami panākumi ceļā uz integrāciju ar ES. Tomēr darāmā vēl atlicis daudz.

Ziņojumā teikts, ka Albānijā un Melnkalnē pēdējās parlamenta vēlēšanas noritējušas atbilstoši demokrātijas standartiem, tomēr abās valstīs vēl jānostiprina tiesiskums. Eiropas Savienībai ieteikts sākt īstenot pagaidu tirdzniecības nolīgumu ar Serbiju, bet Bosnija un Hercegovina saņēmusi mudinājumu paātrināt galvenās reformas.

Lai gan Serbijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Melnkalnei vēl jānoiet pārbaudījumiem bagāts ceļš līdz pilntiesīgai dalībai ES, šo valstu pilsoņi jau janvārī, visticamāk, varēs doties uz ES bez vīzas pasē.

Par Turciju ziņojumā sacīts, ka ES pozitīvi vērtē tās jauno sparu politisko reformu īstenošanā. Turcija arī izpelnījusies atzinību par attiecību risināšanu ar Armēniju pēc gadsimtu ilgā naidīguma un par centieniem pielikt punktu ieilgušajam konfliktam ar Turcijas kurdu minoritāti.

Kosova, kas agrāk bija Serbijas sastāvdaļa, pasludināja neatkarību 2008. gada februārī. Tās attiecības ar ES patlaban ir visai agrīnā attīstības posmā. Atsevišķā dokumentā minētas galvenās politikas jomas, kurām Kosovai būtu jāpievēršas, norādot iespējas, kā ES varētu palīdzēt.

Pašlaik tikai trīs valstis — Horvātija, Turcija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika — ir oficiāli atzītas par ES kandidātvalstīm.

Vairāk par ES paplašināšanos English (en)

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites