Navigācijas ceļš

Pieci gadi pēc apvāršņa pavēršanas - 01/05/2009

Uzgleznots koks ar karodziņiem © EC

1. maijā aprit pieci gadi pēc ES visvērienīgākās paplašināšanās kārtas. 2004. gadā šajā vēsturiskajā dienā pievienojās desmit valstis — Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Pēc “lielā sprādziena” English 2004. gadā dalībvalstu skaits palielinājās no 15 līdz 25, iedzīvotāju pulkam pievienojās vēl 73 miljoni cilvēku, bet oficiālo valodu ir par deviņām vairāk. Jaunā ES robeža ir pavirzījusies gandrīz 1000 kilometru tālāk uz austrumiem, apvienojot Eiropu pēc desmitiem gadu ilgušā aukstā kara.

Vēl divas valstis (Bulgārija un Rumānija) pievienojās 2007. gadā, papildinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

Vai ES paplašināšanās bija veiksmīga? Saskaņā ar vienu no pēdējiem ES ziņojumiem English atbilde visādā ziņā ir “jā”.

Gan vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm tā ir sagādājusi jaunas ekonomiskas un politiskas priekšrocības. Jaunajās dalībvalstīs ir ievērojami paaugstinājies dzīves līmenis, noris ekonomikas modernizācija, bet iestādes ir kļuvušas stabilākas.

Vecajām dalībvalstīm ir pavērušās jaunas investīciju un eksporta iespējas. Dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības aktivizēšanās ir pozitīvi ietekmējusi visu ES, un tā ir kļuvusi konkurētspējīgāka.

ES paplašināšanās austrumu virzienā ir arī nostiprinājusi politisko stabilitāti, demokrātiju un tiesiskumu visā Eiropā (arī Balkānu valstīs, kas vēlas pievienoties ES). Turklāt tagad ES ir lielāka ietekme tādu globālu problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas un finanšu krīze.

Tomēr pašreizējās recesijas rezultātā dažviet ir atdzimis protekcionisms, kas apdraud līdz šim sasniegto. “Ekonomikas krīzes laikā daudziem Eiropas iedzīvotājiem rodas jautājumi par paplašināšanos,” paplašināšanās komisārs Olli Rēns nesen izteicās kādā runā. “Tomēr, cīnoties ar ekonomikas lejupslīdi, nedrīkst ES paplašināšanos padarīt par grēkāzi, jo tā nav to nedz pelnījusi, nedz arī ir atbildīga par mūsu sociālajām nepilnībām.”

Gluži pretēji, spēcīgs vienotais tirgus ir garantija Eiropas ekonomikas augšupejai. Jaunajām dalībvalstīm jāturpina īstenot reformas, lai padziļinātu ekonomisko un politisko integrāciju. Šādas reformas ir ārkārtīgi svarīgas, lai ES varētu nākotnē uzņemt jaunas dalībvalstis.

Pašlaik trīs valstis — Horvātija, Turcija un Bijušās Dienvidslāvijas Republika Maķedonija — ir oficiāli atzītas par ES kandidātvalstīm. Piecas citas Rietumbalkānu valstis — Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju un Kosovu — uzskata par potenciālajām kandidātvalstīm.

Plašāk par ES paplašināšanās 5. gadadienu English

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites