Navigācijas ceļš

Jaunattīstības valstis galējā trūkumā - 07/04/2009

Afrikānis ietinies ES karogā kā apmetnī © EC

Finanšu krīze īpaši smagi skar valstis ar zemu ienākumu līmeni.

Pērn, neraugoties uz ekonomikas krīzes sākšanos, ES par 8% palielināja savu palīdzību attīstības jomā.

Lai nāktu talkā pasaules nabadzīgākajām valstīm, dalībvalstis kopumā atvēlēja 49 miljardus eiro — aptuveni 0,4% no bloka kopienākuma. Šo naudu izmanto visdažādākajiem projektiem — skolām, slimnīcām un arī jauniem ceļiem.

Komisija izteica gandarījumu par šo skaitļu pieaugumu, mudinot ES dalībvalstis šos izdevumus nesamazināt, aizbildinoties ar krīzi.

“Ar recesiju nedrīkst un nevar attaisnot atsacīšanos no mūsu solījumiem palielināt palīdzību,” paziņoja Barrozu.

Jaunattīstības valstis jau novājinājis pārtikas un degvielas cenu pieaugums pēdējos divos gados. Tagad tās cieš no pamatproduktu cenu krituma, ārvalstu tiešo ieguldījumu samazināšanās, turklāt pastāv iespēja, ka būtiski samazināsies arī naudas pārskaitījumi, kurus veic migrējošie darba ņēmēji.

Tāpēc ir jo svarīgāk, lai donorvalstis pildītu savas saistības, neskatoties uz grūtībām pašu tautsaimniecībās.

ES dalībvalstis 2005. gadā apņēmās līdz 2010. gadam palielināt palīdzību līdz 0,56% no kopienākuma. Lai sasniegtu šo mērķi, tām būtu jāatvēl aptuveni 69 miljardi eiro. Tomēr ir bažas, ka dažas valstis varētu nepildīt saistības, tāpēc ka samazinās nodokļu ieņēmumi un pieaug budžeta deficīts.

Nesenajā sammitā English pasaules 20 galveno ekonomisko lielvaru līderi vēlreiz apstiprināja savu gatavību palielināt palīdzību saskaņā ar attīstības mērķiem Englishespañolfrançais, kurus ANO dalībvalstis pieņēma 2001. gadā.

ES ātrāk izmaksās 4 miljardus eiro, kas piešķirti šim gadam atbalsta jomā. No tiem 500 miljoni eiro paredzēti, lai gādātu par labklājību valstīs, kurās samazinājušies ieņēmumi, bet 1 miljards eiro — lai palīdzētu valstīm, kurās ir augstas pārtikas produktu cenas.

Lai maksimāli izmantotu šos līdzekļus attīstības sekmēšanai, Komisija iesaka šīs palīdzības izmantojumu plānot tā, lai piesaistītu privātos ieguldījumus. Palīdzība ir arī jāpaātrina un jāpārorientē, ņemot vērā krīzi.

Attīstības palīdzību efektīvāku darītu arī ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Šobrīd Komisijas pārziņā ir aptuveni 20% ES palīdzības. Atlikumu tieši sniedz ES dalībvalstis.

Lasīt vairāk par ES attīstības palīdzību Englishfrançais

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites