Navigācijas ceļš

ES paplašināšanās — darbs nav apstājies - 05/11/2008

Ekmekcizade Kervansarai, Turcija © EK

Horvātijai ir izredzes kļūt par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti.

Ziņojumā par valstīm, kuras vēlas iestāties ES , teikts, ka Horvātija iestāšanās sarunas varētu pabeigt līdz 2009. gada beigām. Līdz ar to šai bijušajai Dienvidslāvijas republikai ar 4,4 miljoniem iedzīvotāju būtu izredzes 2011. gadā kļūt par ES dalībvalsti.

Turpretim septiņām pārējām valstīm, kuras vēlas iestāties Eiropas Savienībā, vēl ir tāls ceļš ejams. Lai arī šīs valstis jau ir pusceļā uz tirgus ekonomiku, tās tiek mudinātas nostiprināt likuma varu. Gandrīz visos gadījumos, ieskaitot Horvātiju, klupšanas akmens joprojām ir korupcija un organizētā noziedzība.

Valstīm, kas vēlas pievienoties ES, jāatbilst virknei politisku, tiesisku un ekonomisku kritēriju. Komisija, kas ir atbildīga par šo procesu, publicē ikgadējus ziņojumus par šo valstu panākto progresu .

Patlaban par ES kandidātvalstīm oficiāli ir atzītas trīs valstis: Horvātija, Turcija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Piecām citām Rietumbalkānu valstīm — Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei, Serbijai un Kosovai — ir potenciālo kandidātvalstu statuss.

Sarunas par pievienošanos ir sāktas tikai ar Horvātiju un Turciju. Ziņojumā teikts, ka Maķedonija, kam arī ir oficiālas kandidātvalsts statuss, vēl nav izpildījusi visus kritērijus, lai varētu sākt iestāšanās sarunas. Tā nav pabeigusi politiskās reformas un nav nodrošinājusi brīvas un godīgas vēlēšanas. Ziņojumā norādīts, ka pāgājušajā gadā parlamenta vēlēšanu norisē ir bijuši ļoti daudzi trūkumi. Arī korupcijas apkarošanai, civildienesta uzlabošanai un nodarbinātības stimulēšanai jāvelta lielāka uzmanība.

Turcija izpelnījās Komisijas atzinību par to, ka tā vasarā palīdzēja stabilizēt Kaukāza reģionu Gruzijas un Krievijas konflikta laikā. Taču Turcijai esot jāpaātrina reformas. Iestāšanās sarunas ar Turciju sākās 2005. gada oktobrī, vienlaicīgi ar Horvātiju.

Serbija par oficiālu kandidātvalsti varētu kļūt 2009. gadā, tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, cik tālu tā būs tikusi ceļā uz tiesisku valsti un tirgus ekonomiku, un no sadarbības ar ANO kara noziegumu tribunālu.

Daudz ir paveikušas arī Albānija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina, taču arī šajās valstīs nopietna problēma ir korupcija un organizētā noziedzība. It īpaši Albānijai jāraugās, lai parlamenta vēlēšanas nākamgad noritētu bez sarežģījumiem. Melnkalnei jāturpina tiesu reforma.

Politiskā spriedze Bosnijā un Hercegovinā kavē reformas un apdraud līdzšinējos sasniegumus. Kādreizējā Serbijas province Kosova, kas šī gada februārī pasludināja savu neatkarību, ir tikai sākusi ceļu uz dalību ES. Nākamgad Komisija nāks klajā ar pētījumu, kā Kosovai palīdzēt virzīties tālāk.

Vēl par Eiropas paplašināšanos English (en)

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites