Navigācijas ceļš

Budžets vērsts uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu - 27/04/2012

2013. gada budžeta projektā paredzēto maksājumu apjoms ir aptuveni 138 miljardi eiro, kas ir par 6,8 % vairāk nekā 2012. gadā. Šis pieaugums atbilst ES dalībvalstu valdību izteiktajiem aicinājumiem ieguldīt vairāk līdzekļu pasākumos, kas veicina ekonomikas izaugsmi.

Eiropas Komisija ierosina līdzekļus ieguldīt pirmām kārtām tajās jomās, par kurām ir vislielākā pārliecība, ka tās varētu veicināt tautsaimniecības izaugsmi un jaunu darbavietu rašanos.

Piemēram, vairāk naudas saņems tādas nozares kā pētniecība, izglītība, mācības, enerģētikas un transporta tīkli, kā arī ES konkurētspējas uzlabošana. Papildu naudu saņems arī programmas, kas jau tiek īstenotas.

Daudziem no minētajiem projektiem maksāšanas termiņš ir 2013. gadā, piemēram, par tiltiem, dzelzceļiem un autoceļiem, kas savieno Eiropu un vairo tās konkurētspēju. ES valstu valdības šīs saistības uzņēmās iepriekšējos budžetos, un Komisijai ir juridisks pienākums tās ievērot.

Tomēr nākotnē izdevumus šādiem ilgtermiņa projektiem iesaldēs atbilstīgi inflācijai. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm nebūs nākamajos budžetos jāiemaksā vairāk.

Komisija cenšas arī cik vien iespējams ietaupīt, piemēram, atsakoties no nepietiekami rezultatīvām programmām un ES iestāžu darbinieku skaitu samazinot par 1 %.

Lielu daļu 2013. gada budžeta English ieguldīs programmās, kas tiešā veidā palīdz iedzīvotājiem. Piemēram, ierosināts piešķirt vairāk naudas fondam, kas bezdarbniekiem un cilvēkiem, kam ir risks, ka viņi varētu pazaudēt darbu, atvieglo kredīta saņemšanu sava uzņēmuma dibināšanai.

Kā budžets darbojas

Budžets atspoguļo visu ES iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. Mums visiem nāk par labu līdzekļu koncentrēšana nozarēs, kur, rīkojoties kopīgi, var panākt daudz vairāk. Mūsdienu problēmas 27 dalībvalstis risina kopīgi un savstarpēji koordinējot, jo tas ir lētāk un efektīvāk nekā rīkoties katrai atsevišķi un dublēt citai citas pasākumus.

Piemēram, pērn tika izveidotas jaunas ES iestādes, lai dalībvalstu valdībām palīdzētu labāk regulēt finanšu pakalpojumu nozari. Ciešāk sasaistot dažādu valstu enerģētikas tīklus, energoapgādes drošība Eiropā uzlabosies, un iedzīvotājiem izmaksas būs cik vien iespējams zemas.

Apmēram 94 % budžeta paredzēti Eiropas reģioniem un pilsētām, uzņēmumiem, zinātniekiem un iedzīvotājiem (puse šo līdzekļu paredzēta izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai). Atlikušo daļu izmantos ES iestāžu darbības nodrošināšanai.

Kas notiks tālāk

Tagad ES valstu valdībām un Eiropas Parlamentam ir jāvienojas par budžeta projektu DeutschEnglishfrançais .

Vairāk par ES budžetu DeutschEnglishfrançais

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites