Navigācijas ceļš

ES līderi vēlas atdzīvināt ekonomiku - 07/12/2011

Ēka "Justus Lipsius", kurā notiek ES vadītāju sanāksmes (Briselē, Beļģijā) © ES

Svarīgākie jautājumi, kurus apspriedīs ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē (Briselē, 8.-9. decembrī), būs stingrāka ekonomikas pārvaldība eirozonā, enerģētika un valstu iespējas pievienoties ES.

ES līderi spriedīs par ekonomikas vispārējo stāvokli Eiropā un par pasākumiem, kas varētu stimulēt izaugsmi un darbavietu rašanos.

Viņi izskatīs priekšlikumus uzraudzīt visu eirozonas valstu budžeta projektus un samazināt to budžeta deficītu English un vēl stingrāk uzraudzīt to valstu ekonomiku un budžetu English , kuru finansēs valda nopietna nestabilitāte vai kurām vajadzīga finansiāla palīdzība.

Izmaiņas līgumā

Augstās amatpersonas arī spriedīs par to, kāds labums varētu būt no eirozonas obligācijām, piemēram, vai tās palīdzētu samazināt un stabilizēt procentu likmes tām valstīm, kurām nepieciešams aizņemties naudu.

Eiropas Komisija ir iesniegusi trīs ierosinājumus, kādas varētu būt tā sauktās stabilitātes obligācijas English . Komisija iesniegusi arī analīzi, kādas varētu būt finansiālās un juridiskās sekas. Iespējams, ka nāksies izdarīt izmaiņas vienā no svarīgākajiem ES līgumiem — Lisabonas līgumā, kas regulē ES darbību.

Plāns enerģētikas nozarē

Droša, ilgtspējīga un ne pārāk dārga enerģija ir vēl viens prioritārs jautājums Eiropadomes darba kārtībā.

Vadītāji apspriedīs ierosinājumu veikt energoefektivitāti veicinošus pasākumus English , kas ES dalībvalstīm uzliktu juridiskas saistības uzlabot energoefektivitāti it visos posmos: ražošanā, sadalē un patērēšanā.

Tas varētu dot ievērojamu finansiālu, ekonomisku un ar nodarbinātību saistītu pienesumu, kā arī samazināt patērētāju izdevumus par enerģiju.

ES vadītāji jau ir aicinājuši līdz 2014. gadam izveidot vienoto enerģijas tirgu, kurā enerģiju būtu vieglāk pirkt un pārdot pāri valstu robežām. Šāds atvērts tirgus, kura infrastruktūra ir vieda un integrēta, būtu daudz konkurētspējīgāks.

Jaunas ES dalībvalstis

Vēl diskutēs par iespējām uzņemt jaunas ES dalībvalstis. ES paplašināšanās atbilst tās stratēģiskajām interesēm, veicina drošību un labklājību. Komisija ir ieteikusi sākt sarunas ar Melnkalni. Tā ir arī ierosinājusi Serbijai piešķirt kandidātvalsts statusu, kas ir pirmais solis ceļā uz iestāšanos ES.

Savukārt Horvātijas ceļš uz tapšanu par ES 28. dalībvalsti tuvojas finiša taisnei. ES un Horvātijas sarunas tika pabeigtas jūnijā, tādējādi viss ir sagatavots pievienošanās līguma parakstīšanai 9. decembrī.

Horvātija drīz sarīkos referendumu par to, vai pievienoties Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā.

ES paplašināšanās — pozitīvs stimuls Eiropai

Eiropadomes sanāksmes (8.-9. dec.) darba kārtība

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites