Navigācijas ceļš

ES apņēmusies piešķirt 7,2 miljardus eiro, lai palīdzētu nabadzīgām valstīm, kas cieš no klimata pārmaiņām - 11/12/2009

ES un Zviedrijas karogi un logotipi ©EK

Eiropadomes sanāksmē apspriež klimata pārmaiņu ierobežošanas finansējumu un finanšu sistēmas reformu

ES dalībvalstu līderi apņēmušies turpmākajos trijos gados piešķirt kopumā 7,2 miljardus eiro, lai nabadzīgajām valstīm palīdzētu risināt ar globālo sasilšanu saistītās problēmas. ES cer, ka šis žests palīdzēs panākt vienošanos Kopenhāgenas konferencē.

Dānijas galvaspilsētā sarīkotajā ANO konferencē sarunas norit smagi, jo delegātiem ir grūti vienoties par siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežojumiem. Vienprātības nav arī par to, kam jāfinansē ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie projekti jaunattīstības valstīs.

ES sammitā, kas notika oktobrī, ES vadītāji bija vienisprātis, ka līdz 2013. gadam ik gadu nepieciešams 5-7 miljardus eiro liels starptautisks finansējums un ka vēlāk vajadzēs vēl vairāk līdzekļu. Viņi arī vienojās, ka tad, ja citas valstis sekos ES piemēram, tā liks savu daļu kopējā katlā.

Sarunas par šodien pausto apņemšanos notika visu iepriekšējo nakti. Tā kā ES ir izteikusi šādu solījumu, pieaug spiediens uz pārējām rūpnieciski attīstītajām valstīm. Šādi tās tiek mudinātas nākt klajā ar līdzīgiem piedāvājumiem uzņemties saistības. Šie palīdzībai paredzētie līdzekļi tiktu tērēti piekrastes zonu aizsardzībai, mežu saglabāšanai, graudaugu šķirņu modificēšanai un pārejai no fosilā kurināmā uz tādiem enerģijas avotiem, kas rada maz oglekļa dioksīda izmešu.

“Priecājos, ka mums ir izdevies vienoties par ievērojamu summu. Tas ir ātri pieejams finansējums, kura apjoms ir lielāks par to, ko no Eiropas Savienības bija gaidījuši”, teica Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

“Ceru, ka citi neatpaliks un būs gatavi sniegt tikpat vērienīgu palīdzību. Šo darījumu nevar noslēgt bez pienācīga finansējuma.”

ES līderi arī nolēma izveidot trīs ES iestādes, kas uzraudzīs bankas, apdrošinātājus un biržas. Šīs jaunās sistēmas mērķis ir nepieļaut finanšu krīzes atkārtošanos. Lai sistēma varētu stāties spēkā, vēl jāsaņem apstiprinājums no Eiropas Parlamenta.

Sammita dalībnieki pieņēma lēmumu par vienotu pieeju banķieru atalgojuma jautājumā. ES vadītāji arī vienojās, kādas izmaiņas jāveic ES noteikumos par to, cik daudz skaidras naudas un citu likvīdu aktīvu jābūt banku rīcībā. Mērķis ir panākt, lai bankām būtu pietiekamas rezerves gadījumam, ja tās nonāk grūtībās, un ierobežot pārmērīgu riskēšanu, kas izraisīja pašreizējo finanšu krīzi.

Padome arī pieņēma jaunu programmu tiesiskuma un sabiedriskās kārtības jomā. Tā paredzēta turpmākajiem pieciem gadiem. Šī tā saucamā Stokholmas programma padziļinās dalībvalstu sadarbību patvēruma piešķiršanas un robežkontroles jomās, kā arī dažādu valstu policijas sadarbību. Tā aizstās pašreizējo Hāgas programmu English , kuras darbības termiņš beidzas decembrī.

Šajā sanāksmē, kas bija pirmā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, apsprieda arī ekonomikas atveseļošanas plānus, stāvokli Afganistānā un domstarpības ar Irānu, kas radušās šās valsts kodolprogrammas dēļ.

ES līderi pauda “nopietnas bažas” un aicināja Irānu nekavējoties izpildīt prasības, kas izvirzītas ANO Drošības padomes un ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras rezolūcijās.

Eiropadomes sanāksmes secinājumi

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites