Navigācijas ceļš

Lisabonas līgums — jauns sākums Eiropas Savienībai - 01/12/2009

Lisabonas līguma eksemplārs ar ES karogu fonā ©EC

Uguņošana par godu jaunajam ES līgumam pilsētā, kur viss sākās.

Ceļš līdz Lisabonas līguma pieņemšanai nebija vienkāršs. Tomēr šodien Lisabonas līgums beidzot ir stājies spēkā, līdzi nesot radikālas institucionālas izmaiņas, kas paredzētas, lai racionalizētu lēmumu pieņemšanu un nostiprinātu ES statusu starptautiskajā arēnā.

Pieņemot šo līgumu, kas tiek sveikts kā demokrātiskākas, efektīvākas un caurskatāmākas savienības bāze, panākumiem ir vainagojušies ilgie mēģinājumi grozīt ES iekšējos noteikumus, kas ir jo īpaši svarīgi kopš 10 jaunu valstu pievienošanās 2004. gadā.

“Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas projekta centrā ir iedzīvotāji”, paziņoja priekšsēdētājs Barrozu. “Esmu gandarīts, ka tagad mums ir stabilitātes periods un atbilstošas institūcijas, kas ļauj mums rīkoties.”

Šo vēsturisko notikumu atzīmēja ar ceremoniju Lisabonā, kur pirms diviem gadiem līgumu parakstīja.

Lai dokuments varētu stāties spēkā, visām ES dalībvalstīm tas bija jāratificē. Ratificēšanas procesu pabeidza vēl pavisam nesen. Oktobrī Īrijas balsotāji vēlreiz devās pie balsošanas urnām un šoreiz apstiprināja līgumu. Tad Čehijas prezidents atteicās no saviem iebildumiem, tādējādi novēršot pēdējo šķērsli.

Gatavojoties lielajai dienai, ES līderi pagājušajā mēnesī pulcējās sanāksmē, lai izraudzītos personas, kas ieņems divus jaunos amatus, ko paredz līgums. Viņi izraudzīja Beļģijas premjerministru Hermanu van Rompeju par pirmo ES prezidentu un komisāri Ketrīnu Eštoni par ES ārpolitikas pārstāvi.

Barrozu kungam līdz ar līguma spēkā stāšanos ir jāturpina jaunās Komisijas izveide. Komisijas kandidāti tika nosaukti pagājušonedēļ. Tāpat 18 Eiropas Parlamenta deputāti, kurus saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem ievēlēja jūnijā, var pretendēt uz savām vietām Eiropas Parlamentā.

Tas ir tikai sākums.

Ir arī daudz citu izmaiņu. Līgums pārdala dalībvalstu balsu skaitu un atceļ dalībvalstu veto tiesības daudzās jomās. Tas paplašina Komisijas pilnvaras un Parlamanta līdzdalību likumdošanas procesā.

Pateicoties jaunam petīciju procesam, iedzīvotājiem būs iespēja tieši ietekmēt ES politiku. Cilvēktiesību harta tagad ir juridiski saistoša.

Lisabonas līgums groza Romas un Māstrihtas līgumus, ieviešot jaunu tiesisko regulējumu un instrumentus, kas ļaus pārvarēt izaicinājumus pasaulē, kas kļūst arvien savstarpēji saistītāka.

Īsumā par līgumu

Eiropas Parlaments un Lisabonas līgums

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites