Navigācijas ceļš

Zviedrija pie stūres - 01/07/2009

Zviedrijas prezidentūras logotips © se2009.eu

Pienākusi Zviedrijas kārta uz sešiem mēnešiem kļūt par Eiropas Savienības prezidentvalsti. Darba kārtībā — ekonomikas atveseļošana un klimata pārmaiņas.

Zviedrija 1. jūlijā pārņēma Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras stafeti, cerot blokam palīdzēt izķepuroties no krīzes un sagatavot labvēlīgu augsni starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām.

Viena no Zviedrijas prioritātēm būs koordinēt valstu politiku attiecībā uz budžeta deficītu, kas dalībvalstīs sazēlis sen nepieredzētos apmēros pēc tam, kad tās ieguldīja ievērojamus līdzekļus izaugsmes veicināšanā un banku glābšanā.

Palielinoties bezdarbam, Zviedrija vēlas ielikt pamatus jaunai izaugsmes un darbavietu izveides stratēģijai, kas nestu augļus turpmākajos desmit gados. Pašreizējā stratēģija, ko pieņēma 2000. gadā, nākamgad beigs darboties.

ES valstu līderi jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas priekšlikumus nostiprināt finanšu nozares uzraudzību. Zviedrija cer, ka turpmākajos sešos mēnešos izdosies pieņemt attiecīgos tiesību aktus. Zviedrijas valdība arī sagatavos ES nostāju G-20 valstu sanāksmē, kas notiks septembrī.

Tomēr par galveno uzdevumu Zviedrija atzīst vērienīgo nolīgumu par klimata pārmaiņu novēršanu, kuru varētu parakstīt ANO Kopenhāgenas sammitā decembrī. Premjerministrs Fredriks Reinfelds norādīja, ka reakcijai uz klimata pārmaiņām jāseko visā pasaulē. “Lai nodrošinātu globālu risinājumu, mums jāpalīdz ES rast vienotu nostāju un jāuzņemas iniciatīva.”

Gatavojoties šai konferencei, Zviedrija sarunās uzsvērs ES precedentu, kad izdevies ievērojami samazināt oglekļa dioksīda emisiju. Tā mēģinās atrast kompromisu arī par to, kā finansēt cīņu pret globālo sasilšanu, it īpaši jaunattīstības valstīs.

Zviedrija prezidentvalsts pienākumus uzņemas institucionālu pārmaiņu un nenoteiktības brīdī. Pēc jūnija vēlēšanām darbu sāks jaunais Eiropas Parlaments, kas iecels jauno Komisijas sastāvu. Rudenī Īrijā otrreiz notiks referendums par Lisabonas līgumu . Pagājušajā vasarā īru vēlētāji to noraidīja, tādējādi ieliekot sprunguli riteņos procesam, kurā centās racionalizēt lēmumpieņemšanu ES. Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām dalībvalstīm.

Turpmāko sešu mēnešu laikā Zviedrija vēlas saliedēt ES centienus mazināt piesārņojumu Baltijas jūrā English un iedvest jaunu sparu šā reģiona ekonomikas attīstībā, ko smagi skārusi finanšu krīze. Zviedrija arīdzan plāno veicināt kopēju patvēruma politiku un izvērst ES valstu sadarbību imigrācijas jomā.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites