Navigācijas ceļš

Pēc Kopenhāgenas - 21/12/2009

Žozē Manuels Barrozu Kopenhāgenas klimata konferencē © ES

Barrozu aicinājumi panāk pozitīvu sarunu ievirzi, tomēr sasniegtais ne tuvu neatbilst ES iecerēm.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu pēc Kopenhāgenas klimata konferences neslēpa vilšanos par 11 stundu ilgajās sarunās rasto kompromisu, atzīdams to par "pārāk vāju" salīdzinājumā ar ES iecerēto.

Uz nepilnām trijām lappusēm uzrakstītajā paktā trūkst vairāku elementu, ko ES uzskata par ārkārtīgi būtiskiem, piemēram, nav kopējo mērķu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Paktā ne tikvien nav paredzēts, ka globālā vienošanās jānoslēdz 2010. gadā, bet arī nav ne vārda par juridiski saistošas vienošanās nepieciešamību.

Tomēr pat šis kompromiss nebija viegls. Pulkstenim tikšķot, sarunas jau bija nonākušas strupceļā, jo rūpnieciski attīstītās valstis un jaunattīstības valstis nespēja vienoties, kā panākt, lai CO2 emisiju ierobežot apņemtos arī zemes, kur patlaban vērojama strauja rūpniecības izaugsme.

Konferences noslēgums bija paredzēts piektdien, taču tā aizkavējās, pasaules līderiem ķildojoties par to, vai pieņemt vienošanos vai doties mājup tukšā. Sestdien pēc karstās debatēs pavadītas nakts tie nolēma "ņemt vērā" paktu.

"Man grūti slēpt vilšanos," sacīja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu. "Jāteic godīgi, ka latiņa ir pacelta ne tuvu ne tajā līmenī, kā mēs cerējām."

Tomēr viņš atzina, ka "pat šāda vienošanās ir labāka nekā nekāda".

Paktā aicināts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, "tiecoties" globālo sasilšanu apturēt zem 2°C. Tas ir slieksnis, virs kura klimata pārmaiņas var kļūt nekontrolējamas. Rūpnieciski attīstītajām valstīm būtu jāapņemas krietni samazināt savu emisijas līmeni, turklāt jāparūpējas arī par to, lai tas būtu pārbaudāms. Jaunattīstības valstīm savukārt jāķeras pie siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, reizi divos gados ziņojot par rezultātiem un paredzot "starptautiskas apspriedes un analīzes".

Individuālie mērķi ir katras valsts ziņā. 2015. gads būs termiņš, kurā jāizvērtē veiktie pasākumi, taču valstīm savi mērķi jāformulē līdz janvāra beigām.

Konferencē arī nenotika visaptveroša vienošanās par to, kā motivēt valstis saglabāt mežu platības (tām ir būtiska loma klimata pārmaiņu apturēšanā).

Viskonkrētākais rezultāts, iespējams, ir rūpnieciski attīstīto valstu apņemšanās turpmāko triju gadu laikā izlietot 30 miljardus dolāru (21 miljardu eiro), lai finansētu projektus, kuru mērķis ir veicināt ekoloģisku enerģijas ieguvi visnabadzīgākajās valstīs un risināt sausuma, jūras līmeņa paaugstināšanās un citas klimata pārmaiņu radītās problēmas. Līdz 2020. gadam šajā nolūkā paredzēts izdot pavisam 100 miljardus dolāru jeb 70 miljardus eiro. ES ir nolēmusi piešķirt 7,2 miljardus eiro (no paredzētā 21 miljarda), lai mobilizētu sākuma finansējumu. Gaidāms, ka šie līdzekļi būs gan no publiskajiem, gan no privātajiem avotiem.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites