Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš
Ceļš uz Kopenhāgenu - 30/11/2009
Kāda ir ES nostāja pēc sarunām Bangkokā un Barselonā?
ANO klimata pārmaiņu konferencē Kopenhāgenā ES vēlas panākt vērienīgu vienošanos starp pasaules valstīm, lai apturētu globālo sasilšanu, kas nule sasniegusi kritisko robežu.
Eiropas valstu vadītāji novembrī vienojās atvēlēt līdzekļus fondam, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām, tomēr precīza summa netika minēta.
Komisijas priekšsēdētājs Barrozu izteicās, ka ES ir gatava iemaksāt “adekvātu daļu” kopējā kasē, kas 2020. gadā sasniegs 100 miljardus eiro gadā. Komisija, vēlēdamās paātrināt šo procesu, ierosina, lai Eiropas Savienība līdz 2012. gadam šim nolūkam piešķirtu 5 līdz 7 miljardus eiro gadā.
Kopenhāgenā decembrī tiksies pasaules valstu vadītāji, lai kopīgi vienotos par jaunu plānu, kas aizstātu Kioto protokolu, kuru 1997. gadā pieņēma attīstītās valstis. Toreiz protokola parakstītājas valstis apņēmās par 5 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem).
Gatavojoties šai sanāksmei, ir notikušas vairākas sarunu kārtas — gan Bonnā, gan Bangkokā, gan Barselonā. Pozitīvi noskaņotas ir arī tās valstis, kas līdz šim bija salīdzinoši lielākās piesārņotājas, piemēram, Ķīna un ASV. Tāpēc ES uzskata, ka ir labas izredzes Kopenhāgenā noslēgt galīgo vienošanos.
ES jau ir apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Tā ir gatava šo latiņu pacelt līdz 30 % robežai, ja šādu apņemšanos paustu arī pārējās valstis.
Nesen Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, tiekoties ar lielāko uzņēmumu pārstāvjiem, aicināja viņus negaidīt jauna līguma noslēgšanu: “Mēs varam to izdarīt jau tagad, jo klimata pārmaiņas negaida.”
ES darbs, gatavojoties Kopenhāgenas konferencei 
Sarunas par Kopenhāgenas konferenci (Zviedrijas prezidentūras tīmekļa vietne) 
