Navigācijas ceļš

Jūrlietu politika un ilgspējīga zvejniecības attīstība - 16/10/2009

Krastes apsardze un zvejas inspektori Ziemeļjūrā © EC

Iesniegti priekšlikumi, kā sadarboties jūru uzraudzības jomā un nostiprināt ES ietekmi globālajās jūrlietās un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanā.

Divus gadus pēc vienotās jūrlietu politikas pieņemšanas Komisija nākusi klajā ar pirmo progresa ziņojumu DeutschEnglishfrançais.

Tā izvirzījusi arī jūrlietu prioritātes un iesniegusi priekšlikumus par ciešāku sadarbību starp ES dalībvalstīm jūru uzraudzīšanā DeutschEnglishfrançais un ES ietekmes nostiprināšanu globālajās jūrlietās English.

Lai gan jūrlietu politika pastāv salīdzinoši neilgu laiku “pateicoties tai, jūras resursus Eiropā tagad sāk apsaimniekot citādi”, saka jūrlietu komisārs Džo Borgs.

Eiropai ir 70 000 km gara piekrastes līnija, kas robežojas ar diviem okeāniem un četrām jūrām, kuras ļauj izvērst visdažādāko saimniecisko darbību, sākot ar tirdzniecību un kravas pārvādājumiem un beidzot ar zvejniecību un tūrismu. Tomēr jūrās iespējamas arī kuģu avārijas un piesārņojošu kravu noplūde, nelikumīga un nesankcionēta zveja, pirātisms, organizētā noziedzība, narkotiku tirdzniecība, nelegāla imigrācija un terorisma draudi.

Šobrīd šo problēmu risināšanas pienākumu savā starpā dala dažādas valstu iestādes, kuru ziņā ir, piemēram, robežkontrole, muita, ostu drošība un aizsardzība.

Nākamajos gados ir jāpanāk šo dažādo iestāžu sadarbība. Vēl viens svarīgs mērķis, uz ko ir jātiecas, ir ilgtspējīga izaugsme, kā arī lielāka ES ietekme starptautiskajos pūliņos labāk apsaimniekot jūras. Divos izmēģinājuma projektos, no kuriem vienu īstenos Vidusjūrā un otru Ziemeļjūrā, pārbaudīs uzraudzības pasākumu saskaņotību.

Komisija arī ierosinājusi ieviest 2010. gada nozvejas kvotas, kuru pamatā ir zinātnieku ieteikumi par nozvejas daudzumiem, kas ir pieļaujami un nevar nodarīt neatgriezenisku kaitējumu zivju krājumiem.

Visapdraudētākās zivju sugas ir menca, siļķe un anšovi. Mencu nozveja 2008. gadā bijusi visaugstākā kopš 1999. gada.

“Vienmēr būs kāds, kas nav apmierināts, kam tūlītējs ieguvums ir svarīgāks, kas iestāsies par nedaudz lielāku nozveju tūlīt un ilgtspējas pasākumu atlikšanu uz citu gadu. Mums ir jārīkojas citādi,” skaidro Džo Borgs.

Lasīt vairāk par ES jūrlietu politiku DeutschEnglishfrançais

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites