Navigācijas ceļš

Finansējums klimata aizsardzībai - 10/09/2009

Kopenhāgenas konferences logotips © cop15.dk

Pirms klimata konferences Kopenhāgenā Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, kā finansēt klimata pāmaiņu iegrožošanu.

Mēģinot rast izeju no strupceļa, kurā nokļuvušas starptautiskās sarunas par klimatu, Eiropas Komisija ir publicējusi plānu, kā finansēt jaunattīstības valstu cīņu pret globālo sasilšanu English. Tā ierosina līdz 2020. gadam ES finansējuma daļu palielināt līdz 2-15 miljardiem eiro gadā.

Šis plāns ir izejas punkts diskusijai ES Parlamentā un Padomē par to, kādai jābūt ES nostājai vienā no sarežģītākajiem jautājumiem, ko izskatīs ANO konferencē par klimatu, kura decembrī notiks Kopenhāgenā.

Līdz konferencei atlikuši vairs trīs mēneši, bet starptautiskās sarunas, kas norit, gatavojoties konferencei, ir iestrēgušas jautājumā par to, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm pielāgoties globālajai sasilšanai un iegrožot to.

ES un citas ekonomikas lielvaras ir vienādos uzskatos, ka jāpalīdz segt izmaksas, kas rodas, samazinot jaunattīstības valstu radītās siltumnīcefekta gāzes. Taču vienprātības nav attiecībā uz to, cik lielas ir šīs izmaksas un kāda daļa jāsedz jaunattīstības valstīm pašām.

Sagaidāms, ka globālās sasilšanas iegrožošanas izmaksas turpmākajos gados pieaugs. ES lēš, ka no 2020. gada jaunattīstības valstīm jau būs nepieciešami 100 miljardi eiro gadā, lai planētas temperatūra nepaaugstinātos par vairāk nekā 2°C. Tas ir ļoti svarīgi, citādi mēs riskēsim ar to, ka var sākties bīstamas un nevaldāmas klimata pārmaiņas.

Komisija aprēķinājusi, ka būs vajadzīgi 22-50 miljardi eiro starptautiskā publiskā finansējuma, un katras valsts daļa tajā būtu atkarīga no tā, cik daudz emisiju attiecīgā valsts rada un cik daudz tā spēj maksāt. Eiropas Savienības finansējamā daļa līdz 2020. gadam varētu sasniegt 2-15 miljardus gadā. Pārējais finansējums tiktu iegūts no citām rūpnieciski attīstītajām valstīm un progresīvām jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Indijas.

Priekšlikumā arī aicināts no 2010. līdz 2012. gadam nodrošināt no 500 miljoniem līdz 2,1 miljardiem eiro lielu ES ieguldījumu, bet, ņemot vērā steidzamas rīcības nepieciešamību, Komisija iesaka atvēlēt lielāku summu.

Decembra konferences mērķis ir panākt, lai pasaule no jauna, bet ar lielāku sparu apņemtos risināt klimata pārmaiņu jautājumu. Pašreiz spēkā esošais līgums, Kioto protokols, beidz darboties 2012. gada nogalē.

Tas neizvirza nekādas prasības jaunattīstības valstīm, bet tagad rūpnieciski attīstītās valstis vēlas, lai cīņā iesaistās un emisijas samazina arī plaukstošās ekonomikas lielvaras, kā Indija un Ķīna.

Šī mēneša otrajā pusē ANO rīko pasaules sammitu, lai apspriestos par klimata pārmaiņām.

Klimata aizsardzība Eiropas Savienībā

ANO klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā danskEnglishespañolfrançais

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites