Navigācijas ceļš

Ceļā uz jaunu pasaules mēroga nolīgumu par klimata pārmaiņām - 28/01/2009

ES prognozē, ka klimata pārmaiņu ierobežošanā liela nozīme būs tirdzniecībai ar oglekļa dioksīda emisijas kvotām.

Dokumentā, kurā izklāstīta Eiropas Komisijas nostāja English pirms gaidāmajām starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām, norādīts, ka globālās sasilšanas radītās izmaksas tuvākajos gados strauji pieaugs. Līdz 2020. gadam tās sasniegs 175 miljardus eiro gadā visā pasaulē kopumā. Vairāk nekā pusi šīs summas būs spiestas tērēt jaunattīstības valstis, piemēram, Ķīna un Indija.

ES un citām industriāli attīstītām valstīm būtu jāpalīdz segt izdevumus, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu jaunattīstības valstīs.

Komisijas dokumentā sniegti vairāki ierosinājumi, kā palielināt starptautisko finansējumu. Viens no šādiem iespējamiem risinājumiem ir prasība valstīm veikt iemaksas atkarībā no to ienākumiem un emisijas apjoma. Cits risinājums varētu būt izsoles, kurās pārdod daļu no oglekļa dioksīda emisijas kvotām.

Savukārt visām jaunattīstības valstīm (izņemot visnabadzīgākās) būtu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu apjoms, īstenojot attiecīgas attīstības stratēģijas. Viena no šādām stratēģijām varētu būt tropisko mežu izciršanas ierobežošana. Tā ir svarīga tāpēc, ka koki un augi absorbē oglekļa dioksīdu.

Pati ES jau ir veikusi vērienīgus pasākumus DeutschEnglishespañolfrançaisitalianopolski, lai samazinātu emisijas apjomu un ierobežotu klimata pārmaiņas. Tagad tā vēlas šo veiksmīgo pieredzi izmantot sarunās, kas šā gada decembrī notiks Kopenhāgenā. Šo konferenci rīko ANO, lai par klimata pārmaiņu novēršanu noslēgtu jaunu pasaules mēroga nolīgumu ar stingrākiem noteikumiem. Pašreizējais līgums, proti, Kioto protokols, ir spēkā līdz 2012. gada beigām.

Eiropas Savienība aicinās rūpnieciski attīstītās valstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu kopējo apjomu par 30% (salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu līmeni). Saistību apjoms visām valstīm nebūtu vienāds un tiktu noteikts atkarībā no to turīguma, iedzīvotāju skaita, emisijas apjoma un līdzšinējiem pūliņiem samazināt izmešu daudzumu. Būtu jāpanāk un jāuzrauga prasību ievērošana.

Komisija arī uzskata, ka liela nozīme būs emisiju tirdzniecības sistēmai, un mēģinās rosināt globāla emisijas kvotu tirgus izveidi. Aizvien pieaug to valstu skaits, kuras gatavojas ieviest 2005. gadā izveidotajai ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai English līdzīgus risinājumus. Šo valstu vidū ir arī ASV, Jaunzēlande un Austrālija. Minētā sistēma ierobežo oglekļa dioksīda kopējās emisijas apjomu, tomēr ļauj uzņēmumiem savstarpēji tirgoties ar kvotām.

Tā kā zināmas klimata pārmaiņas ir neizbēgamas, Kopenhāgenas nolīgumā būtu jāparedz arī risinājumi, kā tām pielāgoties. Turklāt nolīgumā jāparedz palīdzība nabadzīgām valstīm, kuras varētu apdraudēt ārkārtēji laikapstākļi, piemēram, sausums, vētras un plūdi.

Šā gada 28. janvārī publicētos Komisijas ierosinājumus tuvākajos mēnešos apspriedīs Eiropas līderi un likumdevēji.

Plašāk par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām English.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites