Navigācijas ceļš

Steidzami jārisina enerģētikas problēmas - 13/11/2008

Pieņemts jauns enerģētikas plāns, kura mērķis ir samazināt ES atkarību no importētas dabasgāzes un naftas.

Pagājušajā gadā energoresursu cenas ES pieauga vidēji par 15%. Vairāk nekā 50% ES patērēto energoresursu importē no trešām valstīm, kas nav ES sastāvā, un šis īpatsvars palielinās.

Tas viss liecina, ka ES ir rūpīgāk jāuzrauga savi dabasgāzes un naftas krājumi un labāk jāsagatavojas ārkārtas situācijām energoapgādes jomā. Jauna enerģētikas pakete ES palīdzēs sasniegt ar klimata pārmaiņu English novēršanu saistītos mērķus un samazināt dabasgāzes un naftas importa apjomu.

Gadu desmitiem ES dalībvalstis ir uzturējušas naftas rezerves ārkārtas gadījumiem. Tagad Komisija vēlas panākt, lai tās būtu pieejamākas, kā arī precizēt, kad un kā šīs rezerves drīkst izmantot. Komisija arī vēlas, lai sabiedrībai tiktu sniegta plašāka informācija par pārdošanai paredzētajiem naftas krājumiem.

Uzreiz pēc naftas otrs svarīgākais enerģijas avots ES ir dabasgāze. Kaut arī 60% no dabasgāzes kopējā patēriņa importē no trešām valstīm, ES joprojām nav ārkārtas situācijām paredzēta plāna. Komisija atbilstīgi savai enerģētikas stratēģijai English (en) ar ES dalībvalstīm uzsāk konsultācijas par šāda plāna izstrādi.

Vēl viena svarīga prioritāte ir gāzes transporta dienvidu koridora English izveide. Tas ir cauruļvadu tīkls, pa kuru dabasgāzi varētu transportēt no Kaspijas jūras reģiona cauri Turcijai. Gaidāms, ka būvniecība sāksies 2010. gadā.

ES ir apņēmusies arī uzlabot energoapgādes tīklus — elektropārvades līnijas un cauruļvadus, pa kuriem elektrību, dabasgāzi un naftu piegādā mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Eiropas Savienība vēlas šos tīklus pielāgot neizsīkstošiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja enerģijai. Tiek pētīta iespēja izveidot vēja ģeneratoru parku Ziemeļjūrā.

Stratēģijā aicināts arī turpmāk vairot energoefektivitāti, piemēram, uzlabot dzīvojamo māju un uzņēmējdarbībā izmantotu ēku siltumizolāciju. Izteikts arī priekšlikums no 2012. gada ieviest autoriepu energoefektivitātes marķējumu.

Uzmanība pievērsta arī kodolenerģijai, tās drošumam un kodolatkritumu glabāšanai. Pašlaik atomspēkstacijas saražo apmēram trešdaļu ES patērētās elektroenerģijas, un vairāk nekā divpadsmit ES dalībvalstis iecerējušas celt jaunas atomspēkstacijas.

ES enerģētikas politika English (en) .

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites