ES vēlas visiem eiropiešiem noteikt juridiskas tiesības uz vienkāršu bankas kontu jebkurā ES valstī un ļaut vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus.

Paredzams, ka ekonomikas izaugsme atsāksies 2013. gada otrajā pusē. Tomēr gaidāma gada IKP samazināšanās par 0,1 % ES un par 0,4 % eirozonā.

Dažām valstīm jāpasteidzina reformas, lai efektīvāk tiktu atrisinātas civillietas un komercstrīdi. Tiesu sistēmas efektivitāte ir svarīgs faktors, kas veicina investīcijas un uzņēmējdarbību.

Izvirzīti sākotnējie priekšlikumi, kas veidos satvaru ES ekonomiskās un monetārās politikas ciešākai integrācijai.

Pēdējā Komisijas prognozē atzīts, ka atveseļošanās norit lēnāk nekā gaidīts, lai arī kopš 2012. gada vasaras ES finanšu tirgus stāvoklis ir ievērojami uzlabojies.

Finanšu darījumu nodokli iecerēts ieviest Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Vācijā.

Eiropā jāsaskaņo attīstības un darbavietu radīšanas pasākumi, lai palīdzētu tiem, kurus krīze skārusi vissmagāk, un lai mazinātu augošo sociālo nevienlīdzību.

Tiekoties ierastajā gada beigu sanāksmē Briselē 13. decembrī, ES valstu prezidenti un premjerministri eirozonas valstis pietuvināja banku savienībai.

ES priekšsēdētāji un premjerministri ikgadējā sanāksmē 13. un 14. decembrī Briselē apspriedīs Eiropas Komisijas projektu attiecībā uz ciešāku ekonomisko, monetāro un banku savienību.

Nodokļu nemaksāšana katru gadu Eiropas Savienībā rada zaudējumus viena triljona eiro apmērā. ES ar jaunu rīcības plānu mudina ES dalībvalstis uz sadarbību, lai tās kopīgiem spēkiem vērstos pret uzņēmumiem un personām, kuras nemaksā savu nodokļu daļu.

Plānā ieskicēts ceļš uz ekonomikas, monetāro lietu, budžeta un politikas pilnīgu integrāciju.

ES, izsakot atzinību dažām izcilākajām iniciatīvām, veicina programmas, kas palīdz vecākiem ļaudīm saglabāt aktīvu dzīvesveidu un piedalīties sabiedrības dzīvē.

ES ekonomikas un eirozonas situācija tuvākajā nākotnē joprojām būs nestabila. Sagaidāms, ka IKP 2013. gadā atkal pakāpeniski pieaugs, un šī attīstības tendence nostiprināsies 2014. gadā.

Jauni priekšlikumi ES valstu turpmākai ekonomiskai integrācijai dos labumumu patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

Jaunajos priekšlikumos ierosināts, ka investoriem, kas iegādājas finanšu produktus, jāsaņem kvalitatīvāka informācija un viņus vairāk jāaizsargā.

Pasākumu pakete uzlabos pakalpojumu pieejamību patērētājiem citās ES valstīs un līdz ar to vairos izaugsmi un nodarbinātību.

Ar saskaņotu ES pieeju paredzēts ieviest kopējus noteikumus, kā noritēs iejaukšanās, kad banka nonākusi uz finansiālu grūtību sliekšņa. Šādi tiktu novērstas situācijas, kad nodokļu maksātājiem jāsedz bankas glābšanas izmaksas.

Ieteikumi katrai no 27 ES valstīm un eirozonas valstīm par 2012.-2013. gada valsts budžetu un ekonomikas politiku.

Ziņojumā prognozēts, ka 2060. gadā no pavisam 517 miljoniem ES iedzīvotāju teju vai katram trešajam eiropietim būs vismaz 65 gadi.

ES ekonomikā pašlaik vērojama viegla recesija. Toties otrajā pusgadā gaidāma lēna atveseļošanās.

Ja esat dzimis 1992. gadā, variet atsūtīt videoklipus, fotoattēlus, komiksus, esejas vai viedtālruņu lietojumprogrammas par to, ko Eiropas vienotais tirgus nozīmē jūsu paaudzei. Termiņš ir 9. septembris.

Ierosināts ieviest standartizētus ES noteikumus par transportlīdzekļu reģistrāciju. Ja tos pieņems, tad būs daudz vieglāk un lētāk transportlīdzekļus pārvietot uz citām ES valstīm.

Jauns tiesību akts nodrošinās, lai Eiropas Savienības uzņēmumi varētu izmantot pasaules tirgu, tāpat kā viņu konkurenti izmanto Eiropas tirgu.

Aizņēmējiem šādi kredīti var šķist laba alternatīva tradicionālajiem banku pakalpojumiem, savukārt citi, iespējams, uzskata, ka tie apdraud finanšu stabilitāti. Komisija vēlas uzzināt jūsu viedokli par tā saukto paralēlo banku sistēmu.

ES sniedz praktiskus padomus, lai Grieķijai palīdzētu panākt ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ES ekonomika stagnēs, savukārt eirozonai paredzama neliela recesija. Gada otrajā pusē paredzama pieticīgas izaugsmes atgriešanās.

ES vēlas uzzināt jūsu viedokli, kā vislabāk palīdzēt darba ņēmējiem, pārstrukturējot uzņēmumus.

Mums ir vajadzīgs jūsu viedoklis par to, kā sekmējot konkurenci elektronisko maksājumu tirgū, īpaši internetā sniegt ES pircējiem lielāku izvēli attiecībā uz bezskaidras naudas maksājumiem.

Priekšlikumi veicināt e-komerciju atvieglos iepirkšanos internetā visā ES un sekmēs ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Vienošanās, ko vairums ES valstu valdību pārstāvju panākuši par ciešāku ekonomikas integrāciju, jāpapildina ar pasākumiem, kas atjauno izaugsmi un palīdz radīt darbavietas, norādīja Ž. M. Barrozu.

Ieteikumos par ekonomiku un budžetu izvirzītas prioritātes 2012. gadam un ierosinājumi veikt jaunus pasākumus, kas nostiprinātu eirozonas finansiālo pārvaldību un vairotu stabilitāti tajā.

Eirozonas valdībām vajadzētu pasteigties, lai sniegtu atbalstu kopējai valūtai, pieliktu punktu parādu krīzei un padziļinātu ekonomikas savienību, saka Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu, iepazīstinādams ar jaunajiem priekšlikumiem.

Pašlaik notiekošo finanšu tirgu reformu kontekstā ES vēlas panākt, lai kredītreitinga aģentūras tiktu uzraudzītas stingrāk.

2012. gadā ES joprojām nav gaidāma tikpat kā nekāda izaugsme, tā gausi atgriezīsies 2013. gadā. Bezdarba līmenis joprojām būs augsts.

ES līderi vienojas par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sniegtu lielāku atbalstu valstīm, kurās ir parādu problēmas, un lai Eiropā atjaunotu finansiālo stabilitāti.

Komisijas rīcības plāns nosaka dienas kārtību ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē par ekonomikas jautājumiem (23. oktobris).

Sagaidāms, ka ES izaugsme 2011. gada beigās praktiski apstāsies, un tam par iemeslu ir valstu parādu un finanšu tirgus krīze.

Visā Eiropā ģimenēs plāno, kā tērējama ģimenes budžeta nauda. Cilvēki atsakās no dažām pārmērībām un ieguldot domā par nākotni.

Katrai no 27 ES dalībvalstīm sniegti ieteikumi attiecībā uz 2011.-2012. gada budžetu un ekonomikas politiku.

ES ekonomika turpinās pakāpeniski atveseļoties, un 2011. gadā tā pieaugs par 1,75 %.

ES pievērsīsies 12 prioritātēm, lai vienotā tirgus darbība dotu labākus rezultātus patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu joprojām izdodas ievērot termiņus, kas noteikti vienotā tirgus noteikumu pārņemšanai to likumos, līdz ar to tiek veicināta arī tautsaimniecības izaugsme un darbavietu radīšana.

Pateicoties vienotiem nodokļu noteikumiem, uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās ES dalībvalstīs, būs vieglāk un lētāk darboties vienotajā tirgū.

Ar ES atbalstu izlaidīs projektu obligācijas, lai veicinātu stratēģiskos ieguldījumus transporta, enerģētikas, interneta un telekomunikāciju tīklos.

Ziņojumā noteiktas 10 prioritāras jomas, kurās jārisina bloka būtiskākās problēmas ekonomikā. Ar šo pētījumu sākas arī pirmais "Eiropas pusgads".

Igauņi sāks lietot eiro 2011. gada 1. janvārī. Pārdomātai plānošanai un iedzīvotāju informēšanai būtu jāsekmē netraucēta pāriešana no kronas uz eiro.

Pateicoties jauniem tiesību aktiem, uzņēmumiem būs ērtāk un lētāk tiesās risināt pārrobežu strīdus, turklāt samazināsies formalitātes cilvēkiem, kas dzīvo, strādā un ceļo citās ES valstīs.

Divas sabiedriskās apspriešanas par finanšu instrumentu tirgus direktīvu un sankcijām finanšu pakalpojumu jomā.

Gaidāms, ka 2010.-2012. gadā turpināsies ES ekonomikas atkopšanās un ka jau nākamgad nedaudz samazināsies bezdarbs.

Jauni noteikumi par ES vienoto tirgu atvieglos dzīvi un uzņēmējdarbību visā Eiropā.

Jauns ES noteikumu kopums par krīzes vadību finanšu nozarē paredz, ka problēmas jārisina, iekams tās kļuvušas nevadāmas.

Pasaules un ES mēroga nodokļi finanšu sektorā palīdzētu starptautisku mērķu finansēšanā, piemēram, attīstības un klimata pārmaiņu iegrožošanas mērķu finansēšanā, kā arī globālās ekonomikas krīzes seku novēršanā.

Komisija, reaģējot uz finanšu krīzi, nākusi klajā ar likumdošanas priekšlikumiem, kuru mērķis ir nostiprināt un papildināt ES jau pieejamos ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanas instrumentus.

ES regulējumā ierosināts izdarīt izmaiņas, lai īsās pozīcijas pārdošanu un atvasinājumu ārpusbiržas tirdzniecību padarītu drošāku un pārredzamāku

Turpmākajos mēnešos tiks nopietni pārbaudīta finanšu reformas programma.

Pēc tam, kad Parlaments, Centrālā banka un citas ES iestādes devušas zaļo gaismu, šī Baltijas valsts saņēmusi finanšu ministru apstiprinājumu.

Eiropas Komisija izstrādājusi priekšlikumus, kā uzlabot bankas kontu turētāju un privāto ieguldītāju aizsardzību un kā izveidot līdzīgas sistēmas apdrošināšanas polisēm.

Eiropas Statistikas birojs nule publicējis ziņojumu, kur teikts, ka krīzes ietekmē vietām kritušies nodokļi.

20 ekonomiski visattīstītāko valstu vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku prezidenti 26. un 27. jūnijā pulcēsies Toronto, kur spriedīs par izkļūšanu no pasaules finanšu krīzes.

Eiropas līderi tiecas atgūt uzticēšanos Eiropas finanšu tirgu stabilitātei un uzlabot ekonomikas pārvaldību.

Divpadsmit valstis ir veikušas efektīvus pasākumus, lai sakārtotu savu budžetu.

Jauna likumdošana par kredītreitinga aģentūru uzraudzību visā Eiropā un sabiedriska diskusija par finanšu iestāžu vadību.

Komisija ierosina bankas aplikt ar nodokli, lai segtu maksātnespējas izmaksas.

Pārējās astoņas valstis vēl nav gatavas pievienoties eirozonai.

Gaidāms, ka Eiropā pakāpeniski atsāksies IKP pieaugums, tomēr ekonomikas atveseļošanās nebūs tik strauja kā nule piedzīvotā lejupslīde.

ES līderi vienojas intensīvāk sadarboties ekonomikas politikas izstrādē, īstenojot izaugsmes veicināšanas stratēģiju nākamajā desmitgadē.

Komisija nāk klajā ar nākamajai desmitgadei paredzētu stratēģiju, kā iedvest sparu Eiropas ekonomikā, tiecoties uz "gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu" izaugsmi, kas sakņotos uzlabotā valstu un ES līmeņa politikas koordinēšanā.

Komisija prognozē, ka ka Eiropas Savienībā IKP atkal pamazām pieaugs līdz tam līmenim, kāds bija pirms krīzes. Tomēr ekonomikas izaugsmi joprojām traucē stiprs “pretvējš”.

Pieņemti ieteikumi, kā samazināt budžeta deficītu Grieķijā un uzlabot tās ekonomikas konkurētspēju.

Lietuvai un Maltai dota atelpa budžeta deficīta samazināšanā. Ungārija un Latvija spēs ievērot nolikto termiņu.

Ekonomiskās krīzes dēļ daudzās dalībvalstīs budžeta deficīts krietni pārsniedz 3% robežu. Komisija ierosina termiņu izdevumu un ieņēmumu neatbilstības mazināšanai.

Tagad Eiropas iedzīvotāji var piesaistīt tiešā debeta operācijas savam mītnes valsts kontam, lai automātiski apmaksātu jebkurā ES valstī izrakstītus rēķinus.

Mēs piedzīvojam pakāpenisku atveseļošanos, bet izaugsme nākamajā gadā būs niecīga.

Plānā paredzēta paradigmas maiņa attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem

Ziņojumā teikts, ka no procentu likmju un valūtas kursa nevaldāmas paaugstināšanās mūs pasargāja eiro.

Dodot zīmi šīs nedēļas G20 valstu sammitam, ierosināti jauni ES tiesību akti, kā ciešāk uzraudzīt finanšu pakalpojumu nozari.

Gaidāms, ka 2009. gada otrajā pusē atsāksies ekonomikas izaugsme. Prognozes joprojām nav pilnīgi skaidras, tomēr bažas par smagu un ilgstošu recesiju mazinās.

ES vēlas ieviest jaunus tautsaimniecības stāvokli raksturojošus rādītājus, kuri vairāk uzmanības pievērš sociālajiem un ar vides aizsardzības aspektiem.

Komisija izstrādājusi plānu, kā stingrāk uzraudzīt bankas Eiropas līmenī.

ES pašlaik piedzīvo vissmagāko recesiju kopš Otrā pasaules kara beigām. Inflācija gan ir piebremzējusi, bet nodarbinātība un publiskās finanses ir piedzīvojušas smagu triecienu. Stāvoklim vajadzētu stabilizēties 2010. gadā.

Komisija nāk klajā ar priekšlikumu pieņemt pirmo ES likumu par augsta riska ieguldījumu fondiem un izdod vadlīnijas par samaksas sistēmu bankās.

Domājot par globālās ekonomikas atdzīvināšanu, G20 vienojas piešķirt 1,1 triljonu dolāru (832 miljardi eiro) Starptautiskajam valūtas fondam un citām institūcijām un pieņemt stingrāku finanšu tirgu regulējumu.

Uzņēmumiem būs jāmaksā krietni mazāk par ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis iegrožot budžeta deficītu

Sammitā ekonomiskās krīzes jautājumus risina visās frontēs: finanšu tirgus regulējums, ekonomikas stimulācijas pasākumi, nodarbinātības drošība

Komisija aicina ES līderus pēc iespējas ātrāk atjaunot uzticību finanšu tirgos un publicē priekšlikumu par finanšu sistēmas visaptverošu reformu.

Eiropas eksperti iesaka ieviest stingrāku uzraudzību, lai nepieļautu krīzes atkārtošanos.

Komisijas ziņojumā secināts, ka ES paplašināšanās 2004. gadā un 2007. gadā nākusi par labu tās ekonomikai.

Uzņēmumi iegūs atelpu, pateicoties vienkāršotiem ES noteikumiem par PVN.

Tā kā finanšu krīzes mērogs un no tās izrietošā pasaules ekonomikas lejupslīde ir lielāki nekā gaidīts, Komisija maina tautsaimniecības izaugsmes prognozi.

Slovākijas iedzīvotāji gatavojas eiro ieviešanai no 2009. gada 1. janvāra, kad Slovākija kļūs par eirozonas sešpadsmito dalībvalsti.

Panākta vienošanās par klimata pārmaiņām, ekonomikas glābšanas plānu un Lisabonas līgumu, kuras dēļ šis sammits ieies vēsturē.

Ekonomikas atveseļošanas plāns apvieno dalībvalstu rīcību ar ES politiku.

ES plāno izdot noteikumus kredītreitinga aģentūrām.

ES vēlas, lai G20 valstu sanāksme dotu zaļo gaismu starptautiskās finanšu sistēmas reformai.

Finanšu krīzes un visas pasaules ekonomikas krasās lejupslīdes dēļ ES tautsaimniecības izaugsme gandrīz apstājusies.

ES līderiem gatavojoties starptautiskam sammitam, Komisija iezīmē vispārējus plānus, kā pārvarēt finanšu krīzi.

ASV un ES vadītāji vienojas sarīkot vairākas augsta līmeņa sanāksmes, lai apspriestu pasaules finanšu sistēmu.

ES līderi aicina pārveidot starptautisko finanšu sistēmu.

ES nāk klajā ar banku glābšanas pamatnostādnēm, lai aizsargātu nodokļu maksātāju naudu un nodrošinātu godīgu konkurenci.

Panākta vienošanās 15 eirozonas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmē, kas notika Parīzē. Kārtējā sammitā, kas notiks 15. oktobrī Briselē, šo plānu izskatīs visu 27 ES dalībvalstu valdību vadītāji.

Jauni noteikumi, kuru mērķis ir ierobežot tās banku darbības izpausmes, kas izraisījušas finanšu krīzi

Pastāvīgi pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē, pasliktinās arī ES ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, un inflācija vēl nav sākusi mazināties.

Priekšlikumā, kā samazināt smēķēšanu un smēķu kontrabandu, ierosināts pakāpeniski palielināt minimālo nodokli, ar ko ES dalībvalstīm jāapliek cigarešu un tabakas pārdošana.

ES dalībvalstis ir krietni sasparojušās budžeta jomā, taču publisko finanšu stāvoklis vēl jāuzlabo.

ES svin vienotās valūtas desmitgadi, un Slovākija var pievienoties eirozonai 2009. gadā.

Pārdomātas nodokļu sistēmas stimulē ekonomisko izaugsmi un veicina nodarbinātību.

Eiropas iedzīvotāji ir izvēlējušies dizainparaugu jaunai divu eiro piemiņas monētai, kas veltīta vienotās valūtas desmitajai gadskārtai.

ES vienotā tirgus noteikumus ES valstīs pieņem paredzētajā laikā.

Eiropieši ir aicināti balsot par labāko zīmējumu, kas rotās divu eiro piemiņas monētu, kuru emitēs par godu vienotās valūtas desmit gadiem.

Apvienojot ES patēriņa kredītu tirgu, gaidāma lielāka izvēle un labākas cenas.

Jaunās eiro monētas un banknotes pavisam drīz būs daļa no kipriešu un maltiešu ikdienas, jo abas šīs valstis ir gatavas pievienoties eirozonai.