Navigācijas ceļš

ES ekonomikai prognozē plašāka mēroga izaugsmi - 05/05/2014

Eiro banknotes augšup un lejup vērstu bultiņu formā

ES ekonomikas perspektīva uzlabojas. Svarīgākie indikatori liecina, ka tuvākajā laikā sāks pieaugt IKP, un uzlabojas arī priekšnoteikumi stabilai atlabšanai vidējā termiņā.

Par atveseļošanos liecina visi svarīgākie indikatori  

Atšķirībā no Komisijas pēdējās prognozes, kas tapa ziemā, tagad gan ES, gan eiro zonas prognoze apstiprina lēnu, bet nepārtrauktu atlabšanu. Faktiskais ES IKP 2014. gadā pieauga par 1,6 % un eiro zonas IKP — par 1,2 %, bet 2015. gadā ir sagaidāms, ka saimnieciskā darbība pieaugs attiecīgi līdz 2 % un 1,7 %. Kaut arī saglabāsies izaugsmes atšķirības, samazināsies plaisa starp valstīm, kurās ir vislabākie rezultāti, un tām, kuras vēl cīnās ar problēmām. Gaidāms, ka 2015. gadā visās ES dalībvalstīs atgriezīsies ekonomikas izaugsme.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass sacīja: “Atveseļošanās ir sākusies. Ir samazinājies deficīts, atjaunojas investīcijas un svarīgākais — sāk uzlaboties nodarbinātība. Dalībvalstu un pašas ES neatlaidīgie pūliņi sāk nest augļus. Šīs nepārtrauktās strukturālās pārmaiņas man atgādina Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu centienus pamatīgi pārveidot ekonomiku 20. gs. 90. gados un vēlāk, gatavojoties pievienoties ES pirms 10 gadiem. Šo valstu pieredze liecina, cik svarīgi ir laikus veikt strukturālās reformas un nenovirzīties no kursa, lai arī kādas grūtības šajā ceļā nerastos. Turpinot tādā pašā garā, mums Eiropā neatslābstoši jārada arvien jaunas darbvietas un jāuzlabo izaugsmes potenciāls.”

Bezdarbs 

Darba tirgus apstākļi 2013. gadā sāka uzlaboties. Tā kā ekonomika atlabst ļoti lēni un starp ekonomikas atlabšanu un nodarbinātību parasti ir laika nobīde, tuvākajā laikā ir paredzams niecīgs darbvietu neto skaita pieaugums. 

Šogad eiro zonā un ES tiek prognozēts nedaudz mazāks bezdarbs. 2015. gadā prognozēts aptuveni 10,1 % bezdarba līmenis ES un 11,4 % — eiro zonā. Starp ES valstīm aplūkotajā periodā joprojām būs lielas atšķirības (Austrijā bezdarba līmenis šogad būs 4,8 %, bet Grieķijā — 26 %).

Inflācija

Kādu laiku vajadzētu saglabāties zemai inflācijai. Faktori, kas nosaka samazinātu patēriņa cenu inflāciju: krītošas preču cenas, nepārtraukts eiro vērtības pieaugums, ilgstoši zems pieprasījums un konkurētspējas pieaugums grūtākā stāvoklī esošajās ES dalībvalstīs. 

2014. gadā eiro zonā inflācija pieauga tikai par 0,8 % un ES par 1 %, bet 2015. gadā inflācija nedaudz palielināsies, vidēji sasniedzot attiecīgi 1,2 % un 1,5 %. 

Valsts finanses 

Laikā no 2011. līdz 2013. gadam daudzās ES valstīs tika ievērojami samazināti publiskā sektora izdevumi. Pateicoties tam un arī labākiem nosacījumiem, tagad fiskālā politika ir neitrālāka.

Sagaidāms, ka 2014. gadā budžeta deficīts ES un eiro zonā būs aptuveni 2,5 % no IKP. ES parāda attiecība pret IKP šogad palielināsies aptuveni līdz 90 % (eiro zonā līdz 96 %), pirms tā no 2015. gada sāks samazināties.

Paziņojums presei par 2014. gada pavasara prognozi

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites