Navigācijas ceļš

ES ekonomikas prognoze: atlabšana uzņem ātrumu - 25/02/2014

Attēls ar eiro monētām ©iStock

Eiropas ekonomika turpina atlabt lielākajā daļā ES valstu, kaut arī tās tempi un intensitāte ir atšķirīgi. Tomēr finanšu krīzes atstātais parādu un fiskālās konsolidācijas mantojums nozīmē, ka atlabšana joprojām būs nestabila.

Visi pamatrādītāji liecina par noturīgu atlabšanu

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ES ekonomikas prognozi, kas tika publicēta rudenī, tiklab visas Savienības, kā eirozonas izredzes ir uzlabojušās. ES IKP 2013. gadā pieaudzis par 0,1 %, un tagad tiek lēsts, ka šogad tas pieaugs par 1,5 % un 2015. gadā — par 2 %. Izaugsmes prognozes eirozonai ir nedaudz zemākas — 1,2 % 2014. gadā un 1,8 % nākamajā gadā.

Paredzams, ka šī atlabšana šogad aptvers visu ES un sāks nostiprināties vājākajās eirozonas perifērijas valstīs. Kaut arī izaugsmes atšķirības saglabāsies, plaisa starp valstīm, kuras uzrādījušas labākos rezultātus, un tām, kuras joprojām saskaras ar problēmām, samazināsies. 2014. gadā tikai Kiprai un Slovēnijai tiek prognozēti negatīvi gada IKP izaugsmes rādītāji; 2015. gadā visās ES ekonomikās atgriezīsies izaugsme.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura ziņā ir ES ekonomika un monetārās lietas un eiro, paziņoja: “Atveseļošanās Eiropā paātrinās pēc tam, kad pagājušā gada vidū ekonomikā atkal atgriezās izaugsme. Tā kā iekšējais pieprasījums šogad nostiprinās, mums, domājams, ir labākas izredzes panākt līdzsvarotāku un noturīgāku izaugsmi. Eiropas ekonomikas līdzsvara atgūšana turpinās, un ārējā konkurētspēja uzlabojas, īpaši visneaizsargātākajās valstīs. Grūtākie krīzes momenti tagad ir garām, bet tas nenozīmē, ka varam būt pašapmierināti, jo atlabšana joprojām ir pieticīga. Lai atlabšana nostiprinātos un rastos vairāk darbvietu, mums ir jāturpina ekonomikas reformas.”

Bezdarbs

2014. un 2015. gadā apstākļi darba tirgū uzlabosies tikai nedaudz. Tas tā ir tāpēc, ka darba tirgus parasti tikai nedaudz vēlāk reaģē uz ekonomisko izaugsmi un kopumā gauso ekonomiskās aktivitātes atlabšanu ES.

Bezdarbs eirozonā šogad nostabilizēsies. Tam vajadzētu nedaudz samazināties 2015. gadā — līdz aptuveni 10,4 % visā ES un 11,7 % eirozonā. Prognozes periodā joprojām saglabāsies lielas atšķirības starp ES valstīm, no 4,8 % Austrijā līdz 26 % Grieķijā.

Inflācija

Inflācija 2013. gadā ir būtiski samazinājusies. Tas izskaidrojams ar zemākām enerģijas un izejvielu cenām, vāju pieprasījumu un eiro vērtības pastāvīgu nostiprināšanos. Paredzams, ka patēriņa cenu inflācija šogad turpinās samazināties un nostabilizēsies pie 1,2 % visā ES un 1,0 % eirozonā.

Valsts finanses

Kopš 2011. gada valsts sektora izdevumu samazinājums ES bijis būtisks. Grūtākais, bez šaubām, ir garām lielākajā daļā valstu: nekādi jauni vērā ņemami valsts budžeta samazinājumi atlikušajam prognozes periodam nav paredzami.

2014. gadā budžeta deficīts, paredzams, sasniegs 2,70 % no IKP visā ES kopumā un 2,6 % — eirozonā. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība pret IKP 2014. gadā sasniegs rekordlīmeni — 90 % visā ES kopā ņemtā un 96 % eirozonā.

Paziņojums presei: 2014. gada ziemas ekonomikas prognoze

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites