Kopš eiro krīzes sākuma ES jau ir daudz paveikusi, lai nostiprinātu ekonomiskās un monetārās saites starp dalībvalstīm. Ciešāka koordinācija palīdz valdībām saskaņot pasākumus, lai pārvarētu ES galvenās ekonomikas problēmas, kā arī dara efektīvākus pūliņus stimulēt izaugsmi un veidot jaunas darbvietas.

Šie pūliņi izpaužas sešās ES regulās , kas gādās par dalībvalstu budžeta un valsts parāda labāku pārraudzību un kontroli. Plānots arī stingrāk pārraudzīt tās eirozonas valstis, kurām ir pārāk liels budžeta deficīts.

2012. gada oktobrī ES valstu un valdību vadītāji vienojās, ka darbs jāturpina, un aicināja iesniegt priekšlikumus, kā izveidot banku savienību, fiskālo savienību, ekonomikas un politisko savienību.

Nu Komisija ir nākusi klajā ar sīki izstrādātu plānu [397 KB] , kā sasniegt šos mērķus. Turpmāko 18 mēnešu laikā Eiropas Savienībā iecerēts:

• īstenot reformas, par kurām jau panākta vienošanās (vai tāda drīzumā gaidāma) un kuras paredz uzlabot ekonomikas un budžeta pārvaldību;

• ieviest kopējus noteikumus, kas regulēs iejaukšanos gadījumos, kad bankām rodas finanšu grūtības. Tie papildinās priekšlikumus par ES banku nozares pārraudzību;

• apstiprināt ES 2014.–2020. gada budžetu  — kolīdz tas būs izdarīts, izveidos īpašu budžetu, kas palīdzēs ES valstīm pabeigt ekonomikas reformas.

Turpmāko piecu gadu laikā ES vēlas panākt nodokļu un nodarbinātības politikas ciešāku koordinēšanu. Eirozonas valstīm būtu pieejams kopīgs budžets, no kā palīdzību varētu saņemt valstis, kuru tautsaimniecība saskaras ar smagām problēmām.

Šo budžetu garantētu parāda dzēšanas fonds, kas dalībvalstīm palīdzēs lielu valsts parādu samazināt līdz pieņemamam līmenim. Valstīm, kas izmantos šā fonda līdzekļus, būs jāievēro stingri noteikumi. Eirozona varētu arī kolektīvi izdot eiro obligācijas — vērtspapīrus līdzekļu iegūšanai kapitāla tirgū.

Kad būs pagājuši pieci gadi, ES turpinās darbu, lai pabeigtu banku, budžeta un ekonomikas savienības, vēlāk arī politiskās savienības izveidi. Pēdējos posmos būs nepieciešamas izmaiņas ES dibināšanas līgumos, kā arī lielāka demokrātiskā pārskatatbildība.

Šis plāns ir Komisijas devums priekšlikumos par ciešākas Savienības izveidi, kurus ES valstu un valdību vadītāji apspriedīs 13.–14. decembra sanāksmē.

Līdztekus šim plānam Komisija ir publicējusi arī 2013. gada izaugsmes pētījumu [109 KB] . Tas iezīmē Eiropas pusgada sākumu. Šajā sešu mēnešu ciklā ES valstis apspriežas cita ar citu, lai koordinētu ekonomikas un budžeta politiku.

Ciešākas Savienības plāns

2013. gada izaugsmes pētījums un ar to saistītie priekšlikumi