Kopš tautsaimniecības krīzes sākuma ES jau ir veikusi reformas , lai uzlabotu finanšu tirgus regulējumu un aizsargātu ieguldītājus.

Viena no šādām pārmaiņām bija kredītreitinga aģentūru stingrāka uzraudzība, kas mazina iespējamos interešu konfliktus, liek tām uzņemties vairāk atbildības un sniegt informāciju investoriem. Tagad šīs aģentūras uzrauga ES jaunā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kura var tās sodīt par noteikumu pārkāpumiem.

Vajadzīgi stingrāki noteikumi

Tomēr parādu krīze, no kuras eirozona joprojām nav izkļuvusi, ir likusi saprast, ka aktīvāk jāuzrauga arī dažas citas jomas. Lai šos trūkumus novērstu, Komisija ir ierosinājusi jaunus pasākumus , kuru mērķis ir stabilizēt finanšu tirgus un investorus labāk informēt par kredītrisku.

Reitings ir kredītspējas novērtējums. Piemēram, tas atspoguļo, cik riskanti ir aizdot naudu kādam konkrētam uzņēmumam vai valstij. Reitingam var būt milzīga ietekme. Ja tiek samazināts valsts kredītreitings, investori, iespējams, pieprasīs augstāku procentu likmi. Līdz ar to naudas aizņemšanās attiecīgajai valstij izmaksā vairāk.

Jauno pasākumu priekšrocības

• Tie samazinās pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem, jo, izvēloties, kur investēt līdzekļus, finanšu iestādes vairs akli nepaļausies tikai uz kredītreitingiem. Tām būs jāveic pašām savi novērtējumi. Savukārt aģentūrām būs jāsniedz plašākas ziņas par to piešķirtajiem reitingiem.

• Būs biežāk jānovērtē valstu kredītspēja, proti, aģentūrām būs jāatjauno ES dalībvalstu kredītreitingi divreiz gadā (nevis vienu reizi, kā tas bija agrāk). Lai tirgū neradītu traucējumus, valstu kredītreitingus publicēs tikai pēc darbalaika beigām un vismaz vienu stundu pirms biržu atvēršanas ES.

• Tiks nodrošināta neatkarība, proti, kredītņēmējiem būs ik pēc trim gadiem jānomaina aģentūra, kas viņiem piešķir reitingu. Turklāt sarežģītu investīciju gadījumā būs vajadzīgs divu dažādu aģentūru piešķirts reitings. Vienam un tam pašam akcionāram nedrīkstēs piederēt liels skaits divu dažādu savstarpēji konkurējošu kredītreitinga aģentūru akciju.

• Aģentūrām būs jāuzņemas vairāk atbildības, proti, investoriem būs iespēja iesniegt civilprasību pret aģentūru, ja tā tīšām vai aiz nolaidības pārkāpusi ES noteikumus.

Lai minētie priekšlikumi varētu stāties spēkā, tiem vajadzīgs ES valstu valdību un Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Gaidāms, ka attiecīgais regulējums varētu stāties spēkā 2012. gadā.