Navigācijas ceļš

Rudens ekonomikas prognoze — atveseļošanās stagnē - 10/11/2011

Seši strādnieki aizsargķiverēs © ES

2012. gadā ES joprojām nav gaidāma tikpat kā nekāda izaugsme, tā gausi atgriezīsies 2013. gadā. Bezdarba līmenis joprojām būs augsts.

Visi svarīgākie rādītāji liecina par stagnējošu atveseļošanos un vairākiem nopietniem riskiem.

Šajā kvartālā un nākamajos nekāda ekonomiskā izaugsme nav gaidāma. Līdz ar to IKP pieaugums 2012. gadā būs tikai 0,5 % ES un eirozonā. Zināmi uzlabojumi gaidāmi 2013. gadā, kad izaugsme sasniegs 1,5 % ES un 1,25 % eirozonā. Kaut arī pieauguma tempi ES būs atšķirīgi, palēninājums skars pilnīgi visas valstu grupas.

Pastāvīga nenoteiktība finanšu tirgos, kas saistīta ar publiskā sektora finanšu ilgtspēju dažās no eirozonas ekonomikām, kā arī bailes no inficēšanās, kas skārušas lielākās eirozonas valstis, sekmēs pieticīgu izaugsmi. Šo tendenci nostiprinās pasaules ekonomikas un dažu īpaši nozīmīgu ES partneru vājums.

Tiek prognozēts, ka valsts parāda krīzi iegrožojošu pasākumu iedrošināta paļāvība pakāpeniski atgriezīsies 2012. gadā.

Darba tirgi stagnēs

Paredzams, ka nodarbinātības līmenis 2012. gadā paliks nemainīgs. Prognozētais ekonomikas izaugsmes temps nav pietiekams, lai darba tirgu skartu pozitīvas pārmaiņas. Tāpēc saglabāsies augsts bezdarba līmenis — 9,5 %, bet situācija dalībvalstu darba tirgos būs atšķirīga.

Publiskā sektora finanses pakāpeniski uzlabosies

Publiskā sektora finanšu konsolidācijai 2011. gadā bijuši rezultāti. Tiek plānots, ka šī gada fiskālie deficīti sasniegs 4,75 % no IKP ES un nedaudz vairāk par 4 % eirozonā. Deficītiem 2012. gadā saskaņā ar prognozi būtu jāsamazinās līdz nedaudz mazāk par 4 % un 3,5 % no IKP attiecīgi ES un eirozonā.

Saskaņā ar prognozi parāda attiecība pret IKP 2012. gadā Eiropas Savienībā sasniegs apmēram 85 % un tad 2013. gadā stabilizēsies. Eirozonā šī parāda attiecība turpinās lēnām pieaugt un 2012. gadā pārsniegs 90 % no IKP.

Sagaidāms, ka inflācija nokritīsies zem 2 %.

Pateicoties zemākām enerģijas cenām, inflācija 2012. gadā nokritīsies zem 2 %. Pieticīga ekonomiskā aktivitāte un niecīgi algu pieaugumi, domājams, prognozes periodā inflāciju iegrožos.

Joprojām pastāv nopietns risks

ES un eirozonas ekonomiku apdraud trīs nopietni jautājumi: pastāvīga ar valsts parādu saistīta nenoteiktība, finanšu nozares vājums un gausa globālā tirdzniecība. Pastāv negatīvas dinamikas iespēja: gausāka izaugsme var skart publiskā sektora parādniekus, un tas, savukārt, var pasliktināt situāciju finanšu sektorā, kurš tad nespētu atbalstīt izaugsmi.

Pozitīvi, ka paļāvības atgriešanās agrāk nekā gaidīts varētu pamudināt spējus ieguldījumus un privāto patēriņu. Turklāt uzlabojumi aiz ES robežām, piemēram, izaugsmes atgriešanās citur pasaulē, varētu stimulēt ES eksportu. Preču cenu samazināšanās varētu arī sekmēt dinamiskāku patēriņu.

Nākamo starpposma prognozi publicēs 2012. gada februārī. 2012. gada maijā publicēs pilno prognozi.

Vairāk par pilno 2011. gada rudens ekonomikas prognozi English

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites