Navigācijas ceļš

Bankām nāksies maksāt par kļūdām - 26/05/2010

Eiro banknotes krājkasītē ©ES

Komisija ierosina bankas aplikt ar nodokli, lai segtu maksātnespējas izmaksas.

Šis priekšlikums ir pirmais Komisijas gājiens, izstrādājot vienotu pieeju banku nodokļiem, ko ES valstu valdības kopš krīzes sākušas ieviest arvien biežāk. Tomēr pagaidām nav noteikumu, kas tos regulētu ES līmenī, tāpēc starp dažādu valstu banku pakalpojumu tirgiem ir krietnas atšķirības konkurētspējas ziņā. Pastāv arī bažas, ka tas apdraudētu pārrobežu sadarbību, ja nākotnē gadītos cita krīze.

Komisijas plāns paredz, ka valdības izmantos no banku nodokļa gūtos ieņēmumus, lai izveidotu drošības fondus, kuri darbotos visās valstīs pēc vienādiem noteikumiem. Šo fondu līdzekļus metodiski izmantotu valstis, ja banka kļūtu maksātnespējīga.

No šīs naudas varēs segt tādus izdevumus kā juridiskās izmaksas, pagaidu bankas operācijas un slikto aktīvu pārvaldību. Banku noregulējuma fondi DeutschEnglishfrançais būtu skaidras naudas avots, tie palīdzētu pārvarēt krīzi un novērst aktīvu pāragru pārdošanu par neadekvāti zemu cenu.

Vairākas valstis (piemēram, Vācija un Zviedrija) ir jau ieviesušas vai grasās ieviest banku nodokļus. Tomēr nav vienprātības par to, cik daudz naudas no bankām prasīt un kā to izlietot. Dažas valstis grib izmantot šos resursus, lai novērstu turpmākās banku krīzes vai atgūtu šajā krīzē zaudētos līdzekļus. Savukārt citas banku nodokli vērtē kā iespēju samazināt savu budžeta deficītu.

Vienotā tirgus komisārs Mišels Barnjē sacīja, ka šāds fonds nepildīs apdrošināšanas polises funkcijas un netiks izmantots banku glābšanai. Viņš drīzāk pauda cerību, ka šo fondu darbība palīdzēs novērst situāciju, kad nodokļu maksātājiem jāsedz banku maksātnespējas izmaksas, un mazinās negatīvo efektu, ko vienas bankas bankrots atstāj uz visu nozari.

"Es vados pēc principa — "piesārņotājs maksā". Mums ir jāizveido tāda sistēma, kura nodrošinātu, ka par banku krīzi nākotnē maksās finanšu sektors," norādīja Barnjē.

Finanšu krīzes laikā daudzu Eiropas un pasaules valstu valdības izdeva milzīgas summas no valsts līdzekļiem, lai glābtu bankas un neļautu nogrimt savas valsts ekonomikai.

Pašlaik iecerēts, ka šāds nodoklis būs jāmaksā tikai bankām. To neuzliks, piemēram, ieguldījumu fondiem vai apdrošināšanas sabiedrībām. Banku iemaksas būs atkarīgas no tā, cik liels ir to aktīvs, pasīvs vai peļņa, — precīza metode vēl nav izstrādāta. Arī par summu vēl daudz jāspriež. Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, ierosina, ka tai jābūt robežās no 2 līdz 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Šis priekšlikums papildina ES plānu par varbūtējo finanšu krīžu pārvaldību. Tajā paredzēta rūpīgāka uzraudzība, uzlabota korporatīvā pārvaldība un stingrāki noteikumi.

Gaidāms, ka ES ar šo ideju iepazīstinās 20 ekonomiski visattīstītāko valstu grupu (G20), piedāvājot to kā visā pasaulē lietojamu risinājumu banku izputēšanas gadījumā. ES vadītāji apspriedīs šo priekšlikumu jūnijā pirms G20 valstu sanāksmes, kas gaidāma Toronto mēneša beigās.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites