Navigācijas ceļš

Komisija ierosina jaunu ekonomikas stratēģiju "Eiropa 2020" - 03/03/2010

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu © ES

Komisija nāk klajā ar nākamajai desmitgadei paredzētu stratēģiju, kā iedvest sparu Eiropas ekonomikā, tiecoties uz "gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu" izaugsmi, kas sakņotos uzlabotā valstu un ES līmeņa politikas koordinēšanā.

Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija visilgākā un visdziļākā ES pastāvēšanas vēsturē, nu ir publiskots ilgi gaidītais plāns Eiropa 2020 DeutschEnglishespañolfrançaisitaliano , kurā ieskicētas gaidāmās pārmaiņas, kas nebūs no mazajām. Ekonomikas krīze uzskatāmi pierādīja, ka pastāv nopietni trūkumi papildus tām problēmām, ko radījusi globalizācija, ierobežoti resursi un sabiedrības novecošanās. Komisija uzskata, ka šīs grūtības varētu pieveikt, ja Eiropa pārorientētu tirgu uz ekoloģiskākiem un inovatīvākiem principiem, kas veicinātu arī sociālo labklājību.

Ar šo stratēģiju paredzēts atbalstīt rūpniecības nozares, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis, kā arī veicināt investīcijas jaunu ražojumu izstrādē, digitālās ekonomikas veidošanu un izglītības un mācību modernizēšanu. Ierosināti pieci kvantitatīvi mērķi, piemēram, paaugstināt nodarbinātību līdz vismaz 75 % (salīdzinājumā ar pašreizējiem 69 %), pētniecībai un izstrādei atvēlēt vairāk naudas — līdz 3 % no iekšzemes kopprodukta (pašlaik tikai 2 % no IKP, tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un Japānā).

Tāpat šajā plānā iekļauts ES mērķis klimata pārmaiņu jomā — t.s. 20/20/20, kas jau tagad ir viens no vērienīgākajiem pasaulē, — un ierosināts par 25 % samazināt nabadzību, palīdzot no tās izkļūt 20 miljoniem cilvēku.

Izglītības jomā Komisija vēlas panākt, lai skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars būtu mazāks nekā 10 % (pašlaik 15 %) un lai to cilvēku vidū, kam mazliet pāri trīsdesmit, vismaz 40 % būtu augstskolas grāds vai diploms (tagad — 31 %).

Stratēģijā ieteikts, ka valdībām būtu jāvienojas par saviem valsts līmeņa mērķiem, ņemot vērā katrā valstī pastāvošos apstākļus, tomēr vienlaikus palīdzot sasniegt ES kopējos mērķus. Komisija sekos līdzi sasniegtajam un izteiks brīdinājumus, ja panākumi nebūs gana pārliecinoši.

ES jau tagad pārrauga valstu finanses, lai novērstu nestabilitāti, kas varētu satricināt eirozonu. Jaunais plāns būs vēl plašāks, ietverot arī tās jomas, kurās pastāvošie trūkumi spēj apdraudēt ES konkurētspēju.

Stratēģijā ir norādītas septiņas pamatiniciatīvas, kuras ES jāīsteno, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Tajās iekļautas programmas, kas paredz uzlabot apstākļus un piekļuvi finansējumam pētniecības un izstrādes jomā, paātrināt ātrgaitas interneta ieviešanu un vairāk izmantot no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju.

Marta beigās valstu vadītāji diskutēs par šīm pamatnostādnēm kopumā. Konkrētāki jautājumi, piemēram, valstu mērķi, tiks apspriesti sammitā, kas, iespējams, notiks šā gada jūnijā.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites