Navigācijas ceļš

Ko darīt ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem - 22/10/2009

Monētas uz laikraksta lapas, kur rakstīts par finanšu lietām ©EK

Plānā paredzēta paradigmas maiņa attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem

ES ir paziņojusi par savu ieceri ieviest regulējumu attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgu DeutschEnglishfrançais . Tie ir sarežģīti finanšu produkti, kas bija viens no finanšu krīzes izraisītājiem.

Lai mazinātu risku, ko šādi vērtspapīri rada ekonomikai, Komisija 2010. gadā iesniegs attiecīgos tiesību aktu projektus. Tie būs vēl viens no vairākiem pasākumiem, ko ES veic, lai pastiprinātu finanšu nozares uzraudzību un tādējādi nepieļautu krīzes atkārtošanos.

Par finanšu pakalpojumiem atbildīgais komisārs Čārlijs Makrīvijs teica, ka minētie plāni ir “paradigmas maiņa un atsacīšanās no tradicionālā viedokļa, ka atvasinātie finanšu izstrumenti ir paredzēti tikai speciālistiem un ka tāpēc tiem vajadzīgs tikai vispārīgs regulējums”.

Tiesību aktu izstrādes gaitā Komisija sadarbosies ar “lielā divdesmitnieka” valstīm, lai nodrošinātu globālās politikas vienotību. G20 valstis nesen vienojās ieviest stingrākas prasības atvasinātajiem finanšu instrumentiem, un ASV valdība jau ir pieņēmusi attiecīgus tiesību aktus.

Šos finanšu produktus sauc par atvasinātiem instrumentiem tāpēc, ka to vērtība ir atvasināta no bāzes aktīva, piemēram, procentu likmēm vai naftas cenas. ES plāns attiecas uz ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, proti, vērtspapīriem, par kuriem vienojas un ar kuriem tirgojas tikai pircējs un pārdevējs bez starpniekiem.

Pēdējā desmitgadē ļoti strauji pieaudzis šādu vērtspapīru tirdzniecības apjoms, un tagad pasaules tirgū tas ir simtiem triljonu eiro. Tomēr pēdējos gados pirms krīzes tirgotāji nepietiekami novērtēja ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku.

ES vēlas tirgu padarīt pārredzamāku, pieprasot, lai šo instrumentu standartizētas versijas tiktu pārdotas ar centrālo tīrvērtes iestāžu jeb centrālo mijieskaita darījumu starpniekiestāžu starpniecību, tādējādi ievērojami samazinot kredītsaistību neizpildes risku. Visi pārējie darījumi būs jāreģistrē.

Jaunajos noteikumos būs prasīts, lai finanšu iestādes sniegtu vairāk garantiju un uzkrātu vairāk kapitāla tiem darījumiem, kuru tīrvērte netiek veikta centralizēti.

Komisija arī vēlas uzklausīt sabiedrības viedokli DeutschEnglishfrançais par to, kā nepieļaut, ka grūtībās nonākušas bankas apdraud visu finanšu sistēmu kopumā un piespiež valsti izdot nodokļu maksātāju naudu, lai tās glābtu. Tā kā finanšu krīzes dēļ vesela virkne banku nonākušas grūtībās, ir nonākts pie atziņas, ka vajadzīgi jauni juridiski līdzekļi, ar kuriem risināt šādas starptautiska mēroga problēmas.

Komisārs Makrīvijs teica, ka “neviena banka nekad nebūs pilnīgi pasargāta” un aicināja ieviest “stingru regulējumu”, ar kura palīdzību prognozēt bankas iespējamo maksātnespēju un, ja iespējams, to nepieļaut, bet tad, ja tas nav iespējams, pārorganizēt.

Plašāk par finanšu pakalpojumiem

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites