Navigācijas ceļš

Ekonomikas lejupslīde ES stabilizēsies, pateicoties atveseļošanas pasākumiem - 04/05/2009

Uzņēmējs lasa avīzi ©EC

ES pašlaik piedzīvo vissmagāko recesiju kopš Otrā pasaules kara beigām. Inflācija gan ir piebremzējusi, bet nodarbinātība un publiskās finanses ir piedzīvojušas smagu triecienu. Stāvoklim vajadzētu stabilizēties 2010. gadā.

Pēdējā oficiālajā ekonomikas prognozē English teikts, ka ES ekonomika 2009. gadā saruks par 4 % (2008. gadā tās izaugsme bija 0,8 %). Gandrīz visas ES dalībvalstis ir smagi skārusi finanšu krīze, pasaules ekonomikas straujā lejupslīde un dažās valstīs arī izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū.

Tomēr, iedarbojoties fiskālajiem un monetārajiem pasākumiem, kuru mērķis bija stimulēt ekonomiku, nākošā gada beigās droši vien jau sāksies izaugsme (lai gan 2010. gadā kopumā vēl būs vērojama ekonomikas lejupslīde par 0,1 %). Rādītāji, kas gandrīz neatšķiras eirozonai un ES kopumā, tomēr ir kritušies salīdzinājumā ar rudens prognozi un 2009. gada janvāra vidusposma prognozi.

Pēdējos mēnešos ir ievērojami samazinājusies inflācija. Gaidāms, ka 2009. gadā inflācija English ES būs mazāka par 1 % (0,5 % eirozonā), taču 2010. gadā tā pakāpeniski palielināsies līdz apmēram 1,25 %.

Paredzams, ka nodarbinātības līmenis šogad pazemināsies par 2,5 % gan ES, gan eirozonā, bet nākošgad to gaida vēl 1,5 % kritums. Kopumā 2009 un 2010. gadā ES darbu zaudēs aptuveni 8,5 miljoni cilvēku (salīdzinājumam — no 2006. līdz 2008. gadam tika izveidoti 9,5 miljoni jaunu darba vietu).

Smagi iedragātas ir arī publiskās finanses. Kopumā raugoties, dalībvalstu budžeta deficīts šogad ES ir divkāršojies — 2008. gadā tas bija 2,3 % no IKP, bet šogad jau 6 %. Tas vēl nav viss — 2010. gadā šis rādītājs palielināsies līdz 7,25 %. Tā iemesls ir mazāki nodokļu ieņēmumi, ko papildina lieli valsts izdevumi, lai iedvestu jaunu sparu kuslajai tautsaimniecībai.

Šajā pasaules ekonomikas krīzē, kas ir vissmagākā kopš Otrā pasaules kara, izredzes joprojām ir neskaidras. Liela loma ir arī finanšu krīzes pēcefektiem, jo no tiem būs atkarīgs, kā dažādas ekonomikas nozares reaģēs uz notikumiem citās jomās un cik efektīvi izrādīsies fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komisija publicē ekonomikas prognozes četrreiz gadā. Lielajās pavasara un rudens prognozēs ir aplūkota visu ES dalībvalstu un vēl dažu citu valstu ekonomikas izaugsme, inflācija, nodarbinātība, budžeta deficīts un parāds. Februārī un septembrī parasti publicē starpposma prognozes, kas nav tik vērienīgas, — tajās analizēta notikumu attīstība kopš iepriekšējās prognozes un aplūkotas vienīgi lielākās valstis.

Finanšu un ekonomikas krīze — fakti un politika DeutschEnglishespañolfrançaisportuguês

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites