Navigācijas ceļš

ES līderi ekonomiskās krīzes apstākļos nezaudē pārliecību un mērķtiecību - 20/03/2009

Čehijas prezidentūras logo uz Padomes ēkas Briselē © EC

Sammitā ekonomiskās krīzes jautājumus risina visās frontēs: finanšu tirgus regulējums, ekonomikas stimulācijas pasākumi, nodarbinātības drošība

Līderi nolēma 5 miljardus eiro no neizmantotajiem ES līdzekļiem atvēlēt enerģētisko tīklu un interneta integrācijas sekmēšanai. Viņi arī nolēma palielināt maksimālo apjomu, kas noteikts atbalstam, ko ES sniedz valstīm, kurām ir problēmas. Kredītlīniju, kas ir pieejama valstīm, kurās nav ieviests eiro, palielināja līdz 50 miljardiem eiro.

Līderi nolēma arī Starptautiskajam valūtas fondam piešķirt papildu 75 miljardus eiro, lai palīdzētu pārvarēt problēmas valstīm, kuras ar tām saskaras.

Divu dienu sammita nobeigumā līderi nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka bloks ir panācis “labu progresu”, īstenojot 200 miljardu eiro budžetu, kuru decembrī pieņēma, lai stimulētu ekonomiku. Līderi pauda pārliecību, ka pasākumi, tostarp nodokļu samazināšana un palīdzība, ko sniedz grūtībās nonākušajām bankām, atdzīvinās ekonomiku, tomēr tas prasīs laiku.

“Vēlāk būs jāveic novērtējums, bet šobrīd ir jākoncentrējas uz izpildi”, paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

27 valstu bloks jau licis lietā aptuveni 400 miljardus eiro — kādus 3,3% no sava IKP —, kas divos gados izlietojami, lai pārvarētu pēdējos gadu desmitos vissmagāko ekonomikas krīzi. Papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, šo naudu izmantos, lai segtu sociālos maksājumus, kas, pieaugot bezdarbam, palielinās. Janvārī ES bezdarba līmenis bija 7,6%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos divos gados.

Daudzi ES līderi pauda bažas par deficītu, ko rada politika tērēt tagad, maksāt vēlāk. Līderi atzina, ka ES dalībvalstīm cik iespējams drīz ir jādzēš uzkrātais deficīts, “ievērojot valsts finanšu ilgtspēju”. Daudzas valstis ir pārkāpušas ES noteikumus par budžeta deficītu, kas nosaka, ka tas nedrīkst pārsniegt 3% IKP.

Gatavojoties G20 sammitam 2. aprīlī, līderi izziņoja kopīgo nostāju par to, kā uzlabot finanšu nozares regulējumu un uzraudzību.

Piecu miljardu eiro budžetā ietilpst līdzekļi, kas izmantojami, lai mazinātu klimata pārmaiņas izraisošo oglekļa dioksīda emisiju un nodrošinātu gāzes piegādes no Kaspijas jūras reģiona. Interese par jaunu gāzesvadu ir pieaugusi pēc konflikta starp Maskavu un Ukrainu janvārī, kura dēļ tika pārtrauktas gāzes piegādes Austrumeiropai.

Līderi arī apstiprināja ciešāku attiecību veidošanu ar valstīm uz austrumiem Englishfrançais. Gruzijas un Krievijas karš ir aktualizējis šo darba kārtības jautājumu.

Īrijas valdība informēja ES līderus par saviem plāniem organizēt atkārtotu Lisabonas līguma referendumu.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites