Navigācijas ceļš

Briselē panākta vienošanās par klimatu un ekonomiku - 12/12/2008

 Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Francijas prezidents un pašreizējais ES Padomes priekšsēdētājs Nikolā Sarkozī, kā arī citi Eiropadomes dalībnieki tiekas ar žurnālistiem © EK

Panākta vienošanās par klimata pārmaiņām, ekonomikas glābšanas plānu un Lisabonas līgumu, kuras dēļ šis sammits ieies vēsturē.

Pēc divām intensīvās sarunās aizvadītām dienām Eiropas līderi panāca vienošanos, kā sasniegt vērienīgos ES mērķus klimata pārmaiņu jomā, un apstiprināja 200 miljardu eiro vērtu plānu, kā iedvest jaunu elpu stagnācijas apdraudētajai ES ekonomikai. Viņi arī izstrādāja Īrijai domātu plānu par Lisabonas līguma ratifikāciju.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu izteicās, ka šī vienošanās “ieies vēsturē” un aicināja pasauli sekot ES piemēram klimata pārmaiņu jomā. “Jā, tas ir iespējams. Jūs varat izdarīt to pašu, ko mēs,” viņš sacīja preses konferencē, komentējot šā gada pēdējo ES sammitu.

Sanāksme Briselē bija svarīgs pārbaudījums Eiropas labajiem nodomiem cīnīties pret globālo sasilšanu. Eiropas Savienībai ir pasaulē visvērienīgākie klimata pārmaiņu novēršanas mērķi DeutschEnglishespañolfrançaisitalianopolski , kas, piemēram, paredz līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tomēr ES vadītāji un likumdevēji visu gadu ir daudz sprieduši par to, kā tos sasniegt. Viedokļu atšķirības palielinājās pēc finanšu krīzes sākuma, kas deva pamatīgu triecienu Eiropas ekonomikai. Vairākas valstis pauda bažas, ka to rūpniecībai jau tā jācīnās ar grūtībām.

Šī vienošanās Eiropas Savienībai sagādās stiprākas pozīcijas nākošgad paredzētajās starptautiskajās sarunās par klimatu. ES cer, ka pārējie to dalībnieki, piemēram, ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Brazīlija, sekos tās paraugam. “Eiropa ir pierādījusi, ka tās vārdi saskan ar darbiem,” sacīja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

ES dalībvalstis arīdzan ir vienojušās par pasākumu kopumu ekonomikas stimulēšanai, lai mazinātu finanšu krīzes ietekmi. Izaugsmes veicināšanas plānam ir atvēlēti apmēram 200 miljardi eiro jeb 1,5 % no ES iekšzemes kopprodukta. Vairums līdzekļu — 170 miljardi eiro — nāks no dalībvalstu budžeta. Atlikušos 30 miljardus eiro sarūpēs no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas. Valstis šo naudu izlietos atbilstoši to ekonomiskajām vajadzībām.

Attiecībā uz Lisabonas līgumu Īrija apņēmās nākošgad sarīkot otro referendumu, kolīdz Īrijas balsotāji būs saņēmuši apmierinošu atbildi uz jautājumiem, kas tiem dara raizes. Viņi jūnijā noraidīja referendumu, tādējādi apturēdami ilgi gaidīto ES institūciju reformu.

Daudzus īrus satrauc tas, kā Lisabonas līgums ietekmēs valsts nodokļu politiku, militāro neitralitāti un tādus ētiskus jautājumus kā aborts. Eiropadome piedāvāja Īrijai juridiskas garantijas, ka līgums neietekmēs šīs valsts valdības pilnvaras minētajās jomās.

Īru vēlētāji arī izteica iebildumus pret plānu samazināt Eiropas komisāru skaitu, jo vairākas dalībvalstis, ieskaitot Īriju, tādējādi zaudēs tiesības uz savu komisāru, kas pārstāvētu valsti. Eiropadome apņēmās ķerties pie vajadzīgajiem juridiskajiem pasākumiem, lai, Lisabonas līgumam stājoties spēkā, visām 27 ES valstīm būtu pa vienam komisāram Briselē.

Vairāk par šo Eiropadomi DeutschEnglishespañolfrançaisitalianopolski .

Citizens' summary - EU climate and energy package.

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites