Centrālās dzelzceļa stacijas atjaunošana tās agrākajā spožumā, jaunās mākslas kuratoru paaudzes izglītošana, pamesta klostera izglābšana — tā ir tikai daļa no lielā darba, ko paveikuši tūkstošiem brīvprātīgo un speciālistu, lai saglabātu Eiropas vēstures liecības.

Viņi restaurē un saglabā ēkas, nocietinājumus un dažādus citus objektus, kas ir mūsu kultūras mantojums.

ES pauž atzinību šā darba veicējiem, ik gadu piešķirot balvu par kultūras mantojuma aizsardzību. Tā pazīstama arī kā "Europa Nostra " (jeb "Mūsu Eiropa") balva. Šogad ir 27 uzvarētāji. Seši no viņiem saņems balvu par "izciliem panākumiem kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā", kā arī 10 000 eiro katrs.

Šo balvu finansē ES programmas "Kultūra", kura kopš 2007. gada ir piešķīrusi 26 miljonus eiro kultūras mantojuma projektu līdzfinansēšanai. Šī nauda ir ieguldījums Eiropas kultūrā un radošajā nozarē, kas nodarbina aptuveni 8,5 miljonus cilvēku un dod 4,5 % no ES iekšzemes kopprodukta.

Daži no 2011. gada uzvarētājiem:

• Vīldas un Daunlendas brīvdabas muzejs Čičisterā (Lielbritānija) - vēsturisku celtņu saglabāšanas centrs, kurā studentus, speciālistus un brīvprātīgos apmāca, kā celt ēkas ar koka karkasu un restaurēt senas ķieģeļu būves;
• Antverpenes centrālā dzelzceļa stacija (Beļģija) - iespaidīgo 19. gs. "dzelzceļa katedrāli" gan atjaunoja, gan pārveidoja par modernu staciju ar sliedēm trijos līmeņos;
• arheologs Tomašs Durdiks - vairāk nekā 25 gadus viņš ir pētījis, atjaunojis un aizsargājis pilis un nocietinājumus Čehijā un tās kaimiņreģionos;
• arhitektūras izpēte buferzonā, ko noteikusi ANO ar mūri apjoztajā Nikosijas pilsētā (Kipra) - kultūras mantojuma saglabāšanas projekts politiski saspringtā reģionā. Piedalījās zinātnieki un citi darbinieki gan no Kipras grieķu, gan turku kopienas;
• Bredelaras klostera atbalstītāju biedrība Marsbergā (Vācija) - brīvprātīgo grupa, kas agrāko klosteri izglāba no pārvēršanās par drupu kaudzi un to pārveidoja par sabiedrisku un kultūras centru.

Plašāk par kultūras un tās mantojuma atbalstīšanu