Navigācijas ceļš

Eiropieši atceras dzelzs priekškara krišanu - 06/11/2009

Eiropieši atzīmē 20. gadadienu kopš Berlīnes mūra krišanas

9. novembrī aprit 20 gadi kopš Austrumvācijas valdība beidzot padevās un atļāva saviem pilsoņiem bez ierobežojumiem ceļot no komunistu režīma varā esošās Austrumberlīnes uz Rietumberlīni un atpakaļ.

Tolaik — 1989. gadā — cilvēki šos jaunumus sākuma uztvēra ar neticību, bet drīz ielās sākās svinības, izveidojās garas rindas, jo daudzi gribēja apciemot “otru pusi”, un uz bijušās robežas bija vērojama emocionāla reiz šķirtās tautas satikšanās. Šī diena bija pret Austrumeiropas valstu komunistiskajiem režīmiem vērstās kustības kulminācijas brīdis. Daudzās valstīs tā bija pagrīdes kustība.

Dzelzs priekškara krišanu pieminēs kultūras pasākumos DeutschEnglishfrançaispolski visā Eiropā. Lielbritānijā uz ievērojamām ēkām projicēs jau par klasiku kļuvušus 1989. gada plakātus, savukārt ES birojā Dublinā notiks izstāde.

Berlīnes mūris no 1961. gada Berlīni sadalīja divās daļas — Austrumberlīnē un Rietumberlīnē.

Pirmās pārmaiņu vēsmas bija jūtamas jau 1988. gadā, kad pēc vesela streiku viļņa Polijas valdība piekrita sākt sarunas ar opozicionāro kustību “Solidaritāte”. Pretestība līdzšinējiem režīmiem ātri izplatījās arī pārējā Austrumeiropā.

Ungārija 1989. gadā atvēra savu robežu ar Austriju, izveidojot pirmo “robu” dzelzs priekškarā. Tā paša gada augustā divi miljoni cilvēku trijās Baltijas valstīs — Latvijā, Igaunijā un Lietuvā — sadevās rokās, izveidojot 600 km garu cilvēku ķēdi starp šo valstu galvaspilsētām. Tas tika darīts tādēļ, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību šo tautu centieniem pēc neatkarības.

1990. gada 3. oktobrī Austrumvācija oficiāli apvienojās ar Rietumvāciju, un agrākā Austrumvācijas teritorija kļuva par daļu no ES. Kad arī pārējie komunistu režīmi sabruka un tos aizstāja jaunas, demokrātiski ievēlētas valdības, tika izstrādāti plāni, kā tām palīdzēt panākt atbilstību kritērijiem, kas noteikti dalībai ES. Piemēram, bija jāizveido stabila demokrātija, jānodrošina tiesiskums un cilvēktiesību aizsardzība, kā arī jāievieš funkcionējoša tirgus ekonomika.

Kopš tā laika minētās prasības ir izpildījušas 10 bijušās komunistu bloka valstis. 2004. gadā Čehija, Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Slovākija un Slovēnija kļuva par ES dalībvalstīm. 2007. gadā tām pievienojās arī Rumānija un Bulgārija.

ES pilsoņi tagad var ceļot, strādāt un studēt jebkurā no 27 dalībvalstīm. Uzņēmēji ir ieguvēji no ES vienotā tirgus, kurš kļūst aizvien integrētāks. Savukārt Slovākija un Slovēnija pat ir spējušas izpildīt prasības, kas izvirzītas valstīm, kas vēlas ieviest ES vienoto valūtu, proti, eiro.

Tas viss ir palīdzējis Eiropā panākt mieru un stabilitāti, proti, sasniegt vienu no galvenajiem ES mērķiem.

 

Plašāk par dzelzs priekškaru DeutschEnglishfrançaispolski

ES vēsture

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites