Navigācijas ceļš

ES zivsaimniecība briesmās — jāglābj zivju resursi - 23/04/2009

Komisija aicina ieinteresētās aprindas palīdzēt pārveidot zivsaimniecību Eiropas Savienībā

Pienācis 2020. gads, un zivsaimniecība plaukst un zeļ. Pārmērīga nozveja ir lieta, kas palikusi pagātnē. Gandrīz visi Eiropas zivju krājumi ir atjaunojušies, un piekrastē jaunieši zveju atkal sāk uzskatīt par pievilcīgu iztikas pelnīšanas veidu.

Tā sākas ES ziņojums par Eiropas zivsaimniecības nākotni English. Tomēr dokumentā uzreiz paskaidrots, ka šī aina ir tālu no pašreizējās realitātes. Eiropas Savienībai būs ievērojami jāmaina politika, lai līdz šādai idillei nonāktu.

Minētais ziņojums ir pirmais solis ceļā uz pavisam citādāku pieeju. Tuvākajos mēnešos Eiropas Komisija konsultēsies ar nozares pārstāvjiem, lai izstrādātu jaunu plānu.

“Mūsu mērķis nav tikai kārtējā reforma”, teica jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs. “Mēs izvērtējam pat pašreizējās politikas pamatprincipus, un neviens jautājums šajā sakarībā nedrīkst palikt neatbildēts.”

Pašreizējo politiku danskDeutschελληνικάEnglishespañolfrançaisitalianoNederlandsportuguêssuomisvenska, kas pēdējoreiz pārveidota 2002. gadā, nebija paredzēts pārskatīt līdz pat 2012. gadam. Tomēr stāvoklis ir tik nopietns, ka ilgāk vairs nevar gaidīt.

Jau 88% Eiropas zivju resursu pašlaik nozvejo pārmērīgi. Citur pasaulē šis skaitlis ir tikai 25%. Gandrīz trešā daļa zivju sugu nespēj sevi normāli atražot, jo populācija ir pārāk novājināta. Piemēram, Ziemeļjūrā 90% mencu nozvejo, pirms tās spēj vairoties.

Tāpēc nav brīnums, ka Eiropas Savienība, kurai ir pasaulē otra lielākā zvejas kuģu flote (pirmajā vietā ir Ķīna), pašlaik divas trešdaļas patērēto zivju importē.

Galvenā problēma ir tā, ka joprojām ir pārāk daudz zvejas kuģu un ka visiem zivju nepietiek. Eiropas flote — tajā ir aptuveni 88 000 dažāda izmēra un jaudas kuģu — pēdējos gados ir samazinājusies, tomēr tas nav bijis pietiekami, jo ir uzlabojusies tehnoloģija un kuģi spēj nozvejot vairāk. Lai atjaunotu resursus un nodrošinātu rentabilitāti, flote jāsamazina vēl.

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta arī lielajām subsīdijām, ko nozarei maksā valdības un kuru dēļ pārliecīgas nozvejas apjoms ir pieaudzis vēl vairāk.

ES nosaka nozvejas kvotas, tomēr tās nav palīdzējušas jūras no jauna piepildīt ar zivīm un ir nepopulāras. Protestējot pret jūras mēleszivju un mencu nozvejas kvotām, franču zvejnieki nesen bloķēja vairākas Lamanša jūras šauruma ostas.

Nozarē joprojām ir daudz darbavietu, tomēr lielākā daļa no tām ir saistītas ar zivju apstrādi, iesaiņošanu un citām ar zveju tiešā veidā nesaistītām darbībām. Pašlaik ir tikai aptuveni 190 000 cilvēku, kas nodarbojas ar zvejošanu.

Plašāk par ES zivsaimniecības politiku danskDeutschελληνικάEnglishespañolfrançaisitalianoNederlandsportuguêssuomisvenska

Izvēlēties tumšu fonu Atjaunot rakstzīmju standartizmēru Palielināt rakstzīmju izmēru par 200 % Pārsūtīt šo lapu draugam Izdrukāt šo lapu

 

Vai atradāt meklēto?

Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?

Noderīgas saites