Navigācijas ceļš

Integrētā jūrlietu politika

Definīcija un darbības joma

Somija © Lionel Flageul

Integrētajai jūrlietu politikai jānodrošina saskaņotāka pieeja jūrlietu risināšanā, pastiprinot koordināciju starp dažādām politikas jomām. Tā pievēršas:

  • jautājumiem, kas nav ierindojami atsevišķas nozares politikā, piemēram, t.s. zilajai izaugsmei (ekonomikas izaugsme, kuras pamatā ir dažādas jūras ekonomikas nozares),
  • jautājumiem, kuru risināšanā jākoordinē dažādas nozares un iesaistītās personas, piemēram, saistībā ar zināšanām par jūru.

Tā attiecas uz vairākām starpnozaru politikas jomām.

Tā tiecas koordinēt (nevis aizstāt) politiku dažādās ar jūru saistītās nozarēs.

Kāpēc mums tāda vajadzīga?

  • Lai ņemtu vērā savstarpējo saikni starp nozarēm un cilvēku darbību, kas saistīta ar jūru. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par jūras transportu un ostām vai par vēja enerģiju, jūras izpēti, zveju vai tūrismu, vienā jomā pieņemts lēmums var ietekmēt visas pārējās jomas. Piemēram, jūrā izvietoti vēja ģeneratori var traucēt kuģu kustību, bet tas savukārt ietekmēs ostas.
  • Lai ietaupītu laiku un naudu, mudinot iestādes datus izmantot kopīgi dažādās politikas jomās un sadarboties, nevis risināt problēmu savrupi.
  • Lai ciešāk sadarbotos dažādu nozaru lēmumu pieņēmēji visos pārvaldes līmeņos — valstu jūrlietu iestādes, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī starptautiskās iestādes gan Eiropā, gan ārpus tās. Daudzas valstis to jau ir atskārtušas un virzās uz strukturētāku un sistemātisku sadarbību.

Jūras un jūrlietu programma — Limasolas deklarācija

Kipras prezidentūras organizētajā konferencē Limasolā par jūrlietu politiku atbildīgie Eiropas ministri un Eiropas Komisija, ko pārstāvēja priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (runaVisi tulkojumi.) un komisāre Marija Damanaki (runaVisi tulkojumi.), 2012. gada 8. oktobrī pieņēma Jūras un jūrlietu programmu izaugsmei un nodarbinātībai pdf - 214 KB [214 KB] Visi tulkojumi.. Piecus gadus pēc ES integrētās jūrlietu politikas sākuma dalībvalstis un Komisija atkārtoti apstiprināja, ka dinamiska un koordinēta pieeja jūrlietām veicina ES jūras nozaru ekonomikas attīstību, vienlaikus gādājot par veselīgu vidi jūrās un okeānos.

Finansējuma saņemšanas iespējas

ES nodrošina finansējumu integrētās jūrlietu politikas prioritātēm, kuras Komisija, Padome un Eiropas Parlaments definēja Regulā Nr. 1255/2011. Šo finansējumu liek lietā saskaņā ar 2011. un 2012. gada darba programmu pdf - 115 KB [115 KB] Visi tulkojumi., kuras budžets ir 40 miljoni eiro, un tie izlietojami galvenokārt publiskā iepirkuma konkursiem, kuros aicina iesniegt piedāvājumus un priekšlikumus.

Oficiālie dokumenti

Integrētā jūrlietu politika kopumā

Integrētā jūrlietu politika valstu un starptautiskajā līmenī

Plašāka informācija

Jūras forums

Jūrlietas

Jaunumi