Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Runā, ka Eiropas Savienība iznīcina Latvijas zivsaimniecību un sagriež kuģus
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

27/04/2009 00:00:00

    Kāpēc zivsaimniecībā nepieciešamas pārmaiņas?

    Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas flote ir pārāk liela pieejamajiem zivju resursiem. Lielās piesārņotības dēļ zivju daudzums Baltijas jūrā ir samazinājies un vairākas zivju sugas ir apdraudētas, tāpēc vienīgais veids, kā nodrošināt zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, ir noteikt nozvejas kvotas. Vissliktākajā stāvoklī Baltijas jūrā ir paltusu un mencu populācijas, kas mainoties Baltijas jūras ekosistēmai, grūti pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šo zivju sugu zvejošanu Eiropas Savienība ir stingri ierobežojusi.

    No kvantitātes uz kvalitāti

    Lai sabalansētu Latvijas zvejas flotes jaudu ar zivju resursiem Baltijas jūrā, Eiropas Zivsaimniecības fonds līdzfinansē aktīvo zvejas kuģu skaita samazināšanu, proti, to sagriešanu metāllūžņos vai nodošanu citam izmantojumam ārpus zvejas.

    Kuģu sagriešanas mērķis nav iznīcināt zivsaimniecības nozari, bet gan modernizēt to un padarīt ekonomiski izdevīgāku. Jo mazāk kuģu pretendē uz zivju kvotām, jo palikušajiem kuģim ekonomiski izdevīgāk zvejot. Latvijas zvejas flotes vidējais vecums ir 28 gadi, un liela daļa šo kuģu ekspluatācijā ir neekonomiski. Ja uzņēmums, kuram pieder 3 kuģi, vienu sagriež, tas ļauj palikušajiem strādāt efektīvāk, ieguldot par sagriešanu saņemto naudu pārējo kuģu remontā vai modernizējot ražošanu.

    Tādējādi tiek uzlabojas zvejas flotes darbības ekonomiskie rādītāji. Turklāt, samazinot zivsaimniecībā iesaistīto kuģu skaitu, atkrīt nelegāli noķerto lomu skaits, jo esošajiem uzņēmējiem par noteiktajām kvotām vairs nav jācīnās, bet gan smagi jāstrādā, lai tās apgūtu.

    Kuģu sagriešana ir īpašnieka lēmums

    Kuģu izņemšana no aprites ir kuģa īpašnieka brīvprātīgs lēmums. Kompensācijas,  kas pārsniedz kuģa tirgus cenu, mērķis ir palīdzēt kuģa īpašniekam pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības veidu. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam šo iespēju izmantoja ap 50 zvejas kuģu īpašnieku, katrs saņemot kompensācijās no dažiem tūkstošiem līdz 800 000 latu atkarībā no kuģa lieluma un jaudas. Kopējā atvēlētā summa zvejas aktivitāšu pilnīgai pārtraukšanai laikā no 2007. līdz 2012.gadam ir 12,4 miljoni latu, uz ko 2009. gada martā saņemti 106 pieteikumi.

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 30/10/2010  |Lapas sākums