Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Runā, ka kopš iestāšanās ES pārtika kļuvusi nedabīgāka un neveselīgāka
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

27/04/2009 00:00:00

    ES tirgū nonāk tikai droša pārtika. Lai iegūtu tiesības kādu produktu tirgot ES, tirgotājam jānodrošina iespēja izsekot visam šī produkta ražošanas procesam, ko dēvē par pieeju „no tīruma līdz šķīvim”.

    Kā marķējums aizsargā patērētāju?

    ES etiķešu standarti nosaka, ka uz visām pārtikas precēm jābūt norādītam detalizētam produkta sastāvam. Pat ja produktā ir tikai nedaudz riekstu, tas ir jānorāda, jo dažiem cilvēkiem rieksti var izsaukt alerģiju. Tāpat jānorāda visas E-piedevas un modificētās izejvielas, pat ja šokolādei pievienots tikai 1% modificētas sojas. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tagad zina, ko viņš ēd, un var izvēlēties produktus, kas vislabāk der tieši viņam.

    Vai visas E-piedevas ir kaitīgas?

    Apzīmējums E ir saīsinājums no vārda „Eatable”, kas nozīmē „Ēdams”. E kodi ir ES ieviestā pārtikas piedevu uzskaites sistēma, kas norāda, ka šī viela ir izgājusi rūpīgu Eiropas Pārtikas drošības pārvaldes pārbaudi.

    Arī pirms iestāšanās ES Latvijā tirgotajai pārtikai tika pievienotas dažādas piedevas, taču tās netika īpaši marķētas. Zem daudziem E slēpjas vielas, kuras jau mūsu vecmāmiņas izmantoja, marinējot gurķus, piemēram, E 211 (vārāmais sāls) vai E 330 (citronskābe). Tomēr dažas E-piedevas, ja tās lieto lielos daudzumos, var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.

    Sīkāku informāciju par E-piedevām, modificētu pārtiku un citiem ar pārtikas kvalitāti saistītiem jautājumiem varat www.evielas.lv

    Kur palikuši dabīgie produkti?

    Dabīgie jeb bioloģiski audzētie produkti Latvijā bija, ir un būs. Taču ne viss, kas agrāk tika uzskatīts par dabīgu, par tādu tiek uzskatīts arī šodien. Agrāk vienīgais nosacījums dabiskumam bija produkta izcelsme no Latvijas laukiem neatkarīgi no tā, vai, piemēram, zemenes, mēslotas ar minerālmēsliem vai vistu mēsliem, turpretī tagad uz nosaukumu „bioloģiski audzēts” var pretendēt tikai tie produkti, kas audzēti bez jebkādas ķīmijas.

    Latvijas zemnieki arvien vairāk izvēlas saimniekot bioloģiski. 2001.gadā Latvijā bija 219, 2004.gadā 1043, bet, 2007.gadā jau 4150 bioloģiskās saimniecības. Pieaug arī ES atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. 2007. gadā ES finansējums (platību maksājums), ko varēja saņemt bioloģiskās saimniecības sasniedza 132 EUR, bet 2008. gadā jau 419 EUR par hektāru.

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 30/10/2010  |Lapas sākums