Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Vai taisnība, ka...
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

„ES iznīcina cukura rūpniecību…”, "ES sagriež kuģus..."

Ar šādiem un līdzīgiem stereotipiem parasti ir bruņojušies cilvēki, kuriem trūkst informācijas par ES politiku, tās piedāvātajām iespējām un par to, kā ne tikai katra dalībvalsts, bet arī ikviens iedzīvotājs var ietekmēt to, kādi lēmumi tiek pieņemti Eiropas Savienībā.

Mūsu pārliecība – eiroskeptiķis ir slikti informēts eirooptimists!

 

Vai taisnība, ka...

Šajā tīmekļa vietnē piedāvājam uzzināt:

 

 

 

Nē. “Brisele” (šajā gadījumā - visu dalībvalstu un Eiropas Komisijas eksperti) ir vienojušies noteikt zemāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu pieļaujamo līmeni kūpinājumos. Tās ir vēzi izraisošas vielas, kas rodas dažādos rūpnieciskos procesos – ne tikai kūpinot, bet arī, piemēram, žāvējot. Jaunās normas tika pieņemtas 2011.gadā, nosakot trīs gadu pārejas laiku.

Šis lēmums nenozīmē tradicionālo kūpināšas metožu aizliegumu – kaitīgo ogļūdeņražu līmeni iespējams samazināt, kūpinot arī koka dūmos, bet izvēloties piemērotu malku, izvairoties no tauku pilēšanas ugunī u.c.

Eiropas Komisija ir gatava meklēt risinājumus, lai novērstu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai. Kā zināms, Latvijas šprotēm jau iepriekš tika piešķirts šāds izņēmuma statuss.

 

 

Vai taisnība, ka Eiropas Komisija nākamajā ES fondu periodā 2014.-2020.gadā negrib dot naudu Latvijas ceļu remontiem?

Nē, nav. Vairāk kā 1000 kilometru Latvijas autoceļu ir atjaunoti par ES naudu, kas krīzes laikā bija vienīgais investīciju avots. Ceļu remontu finansēšana turpināsies arī nākamajos gados, taču ir jāapzinās, ka kohēzijas politikai paredzētie līdzekļi ir ierobežoti un nevar atrisināt visas dalībvalstu problēmas.

Latvijas plānotās investīcijas tā saucamajā TEN-T autoceļu tīklā (Eiropas nozīmes autoceļi) un pilsētu infrastruktūras savienojumos ar šo tīklu atbilst EK nostājai un ES transporta politikas vadlīnijām. Taču papildus tam būtu svarīgi palielināt pašas LV finansējumu ceļu būvei un uzturēšanai, tāpat ieviest to daudzgadu plānošanu. EK arī vēlas redzēt pietiekamu finansējumu par ES naudu salaboto autoceļu uzturēšanai.

Investīcijas reģionālas nozīmes ceļos no ES līdzekļiem var tikt finansētas izņēmuma gadījumos, un tam nepieciešams pārliecinošs pamatojums.

Kaut gan ES kopējais politiskais mērķis ir atteikties no lielām investīcijām infrastruktūrā, tā vietā stiprinot reģionu konkurētspēju saskaņā ar Eiropas prioritātēm un nacionālajiem attīstības plāniem, atsevišķos gadījumos iespējami ieguldījumi arī ceļu būvē – ja attiecīgā ceļa nozīmi nosaka ekonomiska stratēģija un tas noteiktā mērā veicina izaugsmi. Tas jāparedz partnerības līgumā, kura projekts EK iesniedzams jūnijā.

Vai Eiropas Komisija gatavojas apturēt pārtikas paku piegādi trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem?  

Gluži otrādi, 3.oktobrī Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz turpināt pārtikas izdales programmu līdzšinējā apmērā, kā arī neieviest sākotnēji paredzēto nacionālo līdzfinansējumu. 

No ES zemkopības budžeta finansētās vistrūcīgāko personu atbalsta programmas ietvaros pārtiku saņem 18 miljoni ES iedzīvotāju, taču Eiropas Savienības tiesa aprīlī nolēma, ka programmai paredzēto pārtikas produktu iepirkšana tirgū neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem un ir nelikumīga. Šā tiesas lēmuma dēļ Komisijai bija juridisks pienākums atteikties no nepieciešamo produktu iepirkšanas tirgū un ierobežot 2012. gada programmas finansējumu atbilstoši pieejamiem lauksaimniecības produktu intervences krājumiem 113,5 miljonu eiro apmērā, lai gan programmai paredzēts 500 miljonu eiro budžets. 

Ņemot vērā tirgus situāciju (nākamgad nav paredzami intervences krājumi), ir bažas, ka 2013. gada programmai vispār nebūs pieejami līdzekļi, ja vien ministri neakceptēs ierosinātās izmaiņas. Iepriekš priekšlikumus par to, kā novērst šo problēmu, Komisija iesniedza 2008. un 2010. gadā, paredzot arī valstu līdzfinansējumu vismaz 10% apmērā. Šos priekšlikumus atbalstīja Eiropas Parlaments un vairākas dalībvalstis, taču lietu, vairākām valstīm iebilstot, bloķēja Padome. Oktobra sākumā ierosinātajos grozījumos paredzēts programmai noteikt juridisko pamatu, tā pieļaujot produktu iepirkšanu tirgū. Tāpat paredzēts atteikties no prasības pēc nacionālā līdzfinansējuma. 

Ja Eiropas Parlaments un dalībvalstu ministri Eiropas Padomē piekritīs šim priekšlikumam, tas attieksies tikai uz 2012. un 2013.gadu. No 2014.gada Komisija rosinās programmu turpināt no sociālajiem tēriņiem paredzētās naudas, piešķirot tai 2,5 miljardus eiro uz septiņiem gadiem.

Vai taisnība, ka 10% ES fondu naudas jāatvēl publicitātes prasību izpildei? 

Nē, tā nav. Ir virkne dokumentu – regulu, ministru kabineta noteikumu, rekomendāciju un skaidrojumu - , kuros sīki un smalki izklāstītas publicitātes prasības jeb noteikumi, kas jāievēro ES finansētu projektu īstenotājiem, taču nevienā no tiem nav minēti procenti vai kā citādi nosaukta summa, kas obligāti jātērē projekta atpazīstamībai. Prasības ir pavisam pieticīgas – ja par ES naudu tiek, piemēram, siltināta skola vai būvēts ceļš, tad darbu vietā jābūt stendam, kurā atrodams ES un attiecīgā fonda logo, kā arī ziņas par pašu projektu. Ja par ES naudu tiek, piemēram, apmācīti cilvēki, tad projekta īstenotāja pienākums ir viņus par to informēt – un tai nav jābūt dārgai reklāmai TV. Citādāk, protams, ir tad, ja paša projekta mērķis ir nevis jauna ceļa izbūve vai bezdarbnieku apmācība, bet informācijas sniegšana par to, kā Latvijā tiek tērēta ES nauda.

Īsāk sakot – ja par vienu miljonu eiro ES naudas tiek atjaunots ceļš, ES to neliek reklamēt par 100 000 eiro.

 

Vai tiesa, ka ES gatavojas aizliegt sarkanos 50 litru gāzes balonus? 

Nav "Eiropas prasību", kas aizliegtu Latvijā lietot sarkanos 50 litru gāzes balonus, vienalga, vai tie ražoti pirms gada vai 40. 2010.gada jūlijā spēkā stājās jaunā ES direktīva par pārvietojamām spiediena iekārtām, taču tā nosaka drošības prasības tikai jauniem baloniem vai tādiem, ko vēlas vest lietošanai citā ES valstī. To, kādus balonus var pildīt un lietot Latvijā, nosaka vienīgi Latvijas valdības noteikumi. Tie paredz sarkanos 50 litru balonus atļaut līdz 2013.gada 1.janvārim, taču šis termiņš nekādi nav saistīts vai pamatojams ar ES prasībām.

Runā, ka ES aizliedz bērniem pūst balonus

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējuši maldīgi apgalvojumi par jauno Rotaļlietu drošuma direktīvu, kura stājās spēkā 2011. gada 20. jūlijā. Tiek nepatiesi apgalvots, ka minētā direktīva aizliedz bērniem, kuri ir jaunāki par 8 gadiem, pūst balonus bez pieaugušo uzraudzības, jo ir risks, ka mazi bērni varētu balonu košļāt vai norīt. Citos neprecīzos ziņojumos apgalvots, ka balonus izmantot aizliegts bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem. Lai labotu šos apgalvojumus, tālāk sniegts direktīvas patiesais saturs.

ES rotaļlietu drošuma noteikumi par baloniem – skaidrojums

 -       Plašsaziņas līdzekļos ziņotā informācija ir nepareiza.

 -       Saskaņā ar ES rotaļlietu drošuma noteikumiem, kuri ir spēkā kopš 1998. gada, uz baloniem, kas izgatavoti no lateksa, ir brīdinājums, lai neļautu bērniem nosmakt, pūšot vai norijot nepiepūstus vai saplēstus balonus.

 -       Uz stiprākiem baloniem šāds brīdinājums nav nepieciešams.

 -       Šis brīdinājums iesaka pieaugušajiem bērnus uzraudzīt, bet tas neaizliedz bērniem, kuri ir jaunāki par 8 gadiem, pūst balonus.

 -       Brīdinājumu ieviesa un saglabāja arī jaunajā direktīvā tādēļ, ka ir bijuši vairāki nāves gadījumi saistībā ar baloniem. Brīdinājuma mērķis ir pievērst vecāku uzmanību tam, ka ir risks, kas saistīts ar nosmakšanu.

 -       Jaunajā Direktīvā 2009/48 un ar to saistītajos standartos šis brīdinājums ir saglabāts, lai nodrošinātu tikpat augstu aizsardzības līmeni kā agrāk.

 "Uzmanību! Bērni, kuri ir jaunāki par 8 gadiem, var nosmakt, spēlējoties ar nepiepūstiem vai saplēstiem baloniem. Vajadzīga pieaugušo uzraudzība. Nedodiet bērniem nepiepūstus balonus. Saplēstus balonus nekavējoties izmetiet."

 

Runā, ka Eiropas Parlaments aizliegs pārdot olas pēc skaita

Atbild Eiropas Parlamenta Informācijas birojs:

Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Sommera (Renate Sommer), reaģējot uz kļūdainajiem britu preses paziņojumiem, uzsver, ka ieteikumi par pārtikas iepakojuma norādēm neaizliedz tirgot olas pēc skaita. "Nekādu izmaiņu nebūs attiecībā uz pārtikas produktu pārdošanu pēc skaita, piemēram, netiks aizliegts 6, 10 vai 12 olas iepakojumā," norāda Sommera, kura atbildīgā ziņotāja par regulas virzību EP.

16.jūnijā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā balsoja par labojumiem norādēs uz pārtikas produktu iepakojuma (Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem). Likumdošanas process varētu turpināties līdz pat 2011. gada beigām.

Eiropas Parlamenta likumdošanas labojumi un ieteikumi par pārtikas iepakojuma norādēm neparedz aizliegt pārdot olas vai citus pārtikas produktus pēc skaita. Uz pārtikas marķējuma varēs tikt norādīts pārtikas izstrādājumu skaits, piemēram olu vai zivju pirkstiņu skaits.

Ziņas, ka jaunie noteikumi nepieļaus vienlaicīgi norādīt pārtikas izstrādājumu skaitu un svaru, ir nepatiesas. Jaunā regula neietekmē pašreizējos ES noteikumus attiecībā uz olu lielumu; nemainīgi paliek četri oficiālie olu lielumi: ļoti lielas (73g un vairāk), lielas (63g - 73g), vidējas (53g - 63g) un mazas (zem 53g smagas).

Jaunie marķējumu noteikumi nestāsies spēkā nākošgad

Jaunā regula tiks apstiprināta tikai tad, ja, par to būs vienojies Eiropas Parlaments un Padome (ES dalībvalstis). Diskusijas joprojām notiek un vienošanās netiek gaidīta agrāk kā 2011. gada otrajā pusē.

Kad regula stāsies spēkā, lieliem uzņēmumiem tā būs jāīsteno trīs gadu laikā. Maziem uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk nekā 100 cilvēku, tiks doti pieci gadi. Tādējādi, regula neietekmēs lielveikalus un tirgotājus agrāk kā 2014. gadā.

Pašreizējie ieteikumi paredz, ka uzturvielu norādēs uz iepakojuma obligāti jānorāda tauku, piesātināto taukvielu, cukura un sāls, kā arī kaloriju daudzums.. Tai pašā laikā nav neviena ierosinājuma, ka norādēs būtu jānorāda brīdinājumi par pārtikas kaitīgumu veselībai, piemēram, par to, ka attiecīgā pārtika veicina tuklumu.

Runā , ka Eiropas Savienība piespieda slēgt cukurfabrikas Latvijā

 

Kāpēc bija nepieciešama reforma?

Cukura ražošana Eiropā 40 gadus ir bijusi vissubsidētākā nozare. Par katru cukura kilogramu no ES budžeta ražotājam tika piemaksāti 20 santīmi. Eiropas Savienības eksporta sistēma tika reglamentēta pretēji starptautiskās tirdzniecības normām, un Eiropas cukura ražotāji varēja pārdot cukuru par trīsreiz augstāku cenu nekā vidēji pasaules tirgū. Tāpēc 2004. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) pieņēma lēmumu, nosakot importa ierobežojumu atcelšanu un tirgus atvēršanu importam no 49 pasaules nabadzīgākajām valstīm. Eiropas Savienībai kā PTO loceklei ir saistoši tās lēmumi.

Kādas bija alternatīvas?

Augsti aizsargātajai Eiropas cukura nozarei bija divas iespējas – reformēties vai iznīkt. ES pieņēma lēmumu to reformēt un savlaicīgi palīdzēt ES uzņēmumiem sagatavoties tirgus atvēršanai,  un cukuru ražot tikai tur, kur ir ekonomiski izdevīgi to darīt. Valstīm, kurās ražoja cukuru,  reforma piedāvāja trīs iespējas:

•   slēgt rūpnīcas un atteikties no cukura kvotas pilnībā, pretī saņemot dāsnas kompensācijas un palīdzību restrukturizācijā;

•   turpināt  ražošanu un konkurēt brīvā tirgū;

•   pārprofilēt ražošanu un cukura vietā no cukurbietēm ražot, piemēram, bioetanolu.

Kāpēc LATVIJĀ izvēlējās slēgt cukurfabrikas?

•   Latvijā tiek iegūtas vidēji 5,2 tonnas cukura no viena hektāra cukurbiešu, bet citur Eiropā šis skaitlis ir ap 9 tonnām.

•   Lēmumu slēgt rūpnīcas pieņēma cukurfabriku īpašnieki, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, nevis Latvijas valsts vai Eiropas Savienība. Nolemjot slēgt ražotnes, abām Latvijas cukurfabrikām pienācās kompensācijas.

Ko ieguva Latvijas cukura ražotāji?

Kaut arī lēmumu pārtraukt ražot cukuru pieņēma cukurfabrikas, nevis zemnieki, cukurbiešu ražotāji nepalika upuru lomā. 333 lauksaimnieki kopumā 2008. gadā saņēma kompensācijas 19,1 miljonu latu apmērāturklāt vairums zemnieku saimniecību ir mainījušas darbības profilu, neciešot finansiālus zaudējumus. Cukura ražotāji 2008.gadā saņema kompensāciju 40% apmērā: Jelgavas cukurfabrika saņēma 4,2 miljonus latu un Liepājas cukurfabrika – 2,5 miljonus. Pārējos 60% cukurfabrikām izmaksās 2009. gadā. Vēl dažādošanas atbalstu saņems arī pašvaldības (Jelgavas 1,6 miljonus latu, Liepājas 0,96 miljonus, novadu pašvaldības – 3,4 miljonus).

Runā, ka Eiropas Savienība iznīcina Latvijas zivsaimniecību un sagriež kuģus

 

Kāpēc zivsaimniecībā nepieciešamas pārmaiņas?

Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas flote ir pārāk liela pieejamajiem zivju resursiem. Lielās piesārņotības dēļ zivju daudzums Baltijas jūrā ir samazinājies un vairākas zivju sugas ir apdraudētas, tāpēc vienīgais veids, kā nodrošināt zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, ir noteikt nozvejas kvotas. Vissliktākajā stāvoklī Baltijas jūrā ir paltusu un mencu populācijas, kas mainoties Baltijas jūras ekosistēmai, grūti pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šo zivju sugu zvejošanu Eiropas Savienība ir stingri ierobežojusi.

No kvantitātes uz kvalitāti

Lai sabalansētu Latvijas zvejas flotes jaudu ar zivju resursiem Baltijas jūrā, Eiropas Zivsaimniecības fonds līdzfinansē aktīvo zvejas kuģu skaita samazināšanu, proti, to sagriešanu metāllūžņos vai nodošanu citam izmantojumam ārpus zvejas.

Kuģu sagriešanas mērķis nav iznīcināt zivsaimniecības nozari, bet gan modernizēt to un padarīt ekonomiski izdevīgāku. Jo mazāk kuģu pretendē uz zivju kvotām, jo palikušajiem kuģim ekonomiski izdevīgāk zvejot. Latvijas zvejas flotes vidējais vecums ir 28 gadi, un liela daļa šo kuģu ekspluatācijā ir neekonomiski. Ja uzņēmums, kuram pieder 3 kuģi, vienu sagriež, tas ļauj palikušajiem strādāt efektīvāk, ieguldot par sagriešanu saņemto naudu pārējo kuģu remontā vai modernizējot ražošanu.

Tādējādi tiek uzlabojas zvejas flotes darbības ekonomiskie rādītāji.Turklāt, samazinot zivsaimniecībā iesaistīto kuģu skaitu, atkrīt nelegāli noķerto lomu skaits, jo esošajiem uzņēmējiem par noteiktajām kvotām vairs nav jācīnās, bet gan smagi jāstrādā, lai tās apgūtu.

Kuģu sagriešana ir īpašnieka lēmums

Kuģu izņemšana no aprites ir kuģa īpašnieka brīvprātīgs lēmums. Kompensācijas,  kas pārsniedz kuģa tirgus cenu, mērķis ir palīdzēt kuģa īpašniekam pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības veidu. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam šo iespēju izmantoja ap 50 zvejas kuģu īpašnieku, katrs saņemot kompensācijās no dažiem tūkstošiem līdz 800 000 latu atkarībā no kuģa lieluma un jaudas. Kopējā atvēlētā summa zvejas aktivitāšu pilnīgai pārtraukšanai laikā no 2007. līdz 2012.gadam ir 12,4 miljoni latu, uz ko 2009. gada martā saņemti 106 pieteikumi.

Runā, ka kopš iestāšanās ES pārtika kļuvusi nedabīgāka un neveselīgāka

 

ES tirgū nonāk tikai droša pārtika. Lai iegūtu tiesības kādu produktu tirgot ES, tirgotājam jānodrošina iespēja izsekot visam šī produkta ražošanas procesam, ko dēvē par pieeju „no tīruma līdz šķīvim”.

Kā marķējums aizsargā patērētāju?

ES etiķešu standarti nosaka, ka uz visām pārtikas precēm jābūt norādītam detalizētam produkta sastāvam. Pat ja produktā ir tikai nedaudz riekstu, tas ir jānorāda, jo dažiem cilvēkiem rieksti var izsaukt alerģiju. Tāpat jānorāda visas E-piedevas un modificētās izejvielas, pat ja šokolādei pievienots tikai 1% modificētas sojas. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tagad zina, ko viņš ēd, un var izvēlēties produktus, kas vislabāk der tieši viņam.

Vai visas E-piedevas ir kaitīgas?

Apzīmējums E ir saīsinājums no vārda „Eatable”, kas nozīmē „Ēdams”. E kodi ir ES ieviestā pārtikas piedevu uzskaites sistēma, kas norāda, ka šī viela ir izgājusi rūpīgu Eiropas Pārtikas drošības pārvaldes pārbaudi.

Arī pirms iestāšanās ES Latvijā tirgotajai pārtikai tika pievienotas dažādas piedevas, taču tās netika īpaši marķētas. Zem daudziem E slēpjas vielas, kuras jau mūsu vecmāmiņas izmantoja, marinējot gurķus, piemēram, E 211 (vārāmais sāls) vai E 330 (citronskābe). Tomēr dažas E-piedevas, ja tās lieto lielos daudzumos, var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.

Sīkāku informāciju par E-piedevām, modificētu pārtiku un citiem ar pārtikas kvalitāti saistītiem jautājumiem varat www.evielas.lv

Kur palikuši dabīgie produkti?

Dabīgie jeb bioloģiski audzētie produkti Latvijā bija, ir un būs. Taču ne viss, kas agrāk tika uzskatīts par dabīgu, par tādu tiek uzskatīts arī šodien. Agrāk vienīgais nosacījums dabiskumam bija produkta izcelsme no Latvijas laukiem neatkarīgi no tā, vai, piemēram, zemenes, mēslotas ar minerālmēsliem vai vistu mēsliem, turpretī tagad uz nosaukumu „bioloģiski audzēts” var pretendēt tikai tie produkti, kas audzēti bez jebkādas ķīmijas.

Latvijas zemnieki arvien vairāk izvēlas saimniekot bioloģiski. 2001.gadā Latvijā bija 219, 2004.gadā 1043, bet, 2007.gadā jau 4150 bioloģiskās saimniecības. Pieaug arī ES atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. 2007. gadā ES finansējums (platību maksājums), ko varēja saņemt bioloģiskās saimniecības sasniedza 132 EUR, bet 2008. gadā jau 419 EUR par hektāru.

Runā, ka ES ir atbildīga par augstajām pārtikas cenām

 

Pārtikas cenas aug visā pasaulē

Pārtikas cenu kāpums novērojams visur pasaulē, un tas neskar tikai Latviju vai Eiropu. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība paliek nemainīga, bet iedzīvotāju skaits palielinās. Tā rezultātā pasaules kopējais pieprasījums pēc pārtikas ir lielāks nekā iespējas to saražot, un pārtika visā pasaulē kļūst dārgāka;

Ir paaugstinājušās enerģijas cenas, līdz ar to auguši arī ražošanas un transportēšanas izdevumi pārtikai.

Arvien biežāk sējumus iznīcina nelabvēlīgi laika apstākļi (plūdi, karstuma viļņi, pārlieku liels lietus vai sausums).

Latvijā ir viena no Eiropā augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm pārtikai (21%). Ja bez PVN kukulis maizes maksā 45 santīmus, tad ar PVN jau 54 santīmus. Austrijā PVN pārtikai ir 10%, Nīderlandē 6%, bet Čehijā tikai 5%;

Latvijā starp pārtikas ražotājiem ir mazāka konkurence kā citās ES valstīs, kas ļauj ražotājiem uzturēt augstāku produktu cenu. Eiropas Komisija turpretī iestājas par maksimālu tirgus atvērtību un konkurences radīšanu, tādējādi veicinot cenu pazemināšanos.

Runā , ka ES grasās aizliegt plazmas TV pārdošanu liela elektroenerģijas patēriņa dēļ

 

Eiropas Savienība patiešām iestājas par „zaļu” dzīvesveidu, kas ietver arī efektīvu enerģijas izmantošanu. Pētījumi liecina, ka augstas izšķirtspējas (full HD) plazmas televizori darbības stāvoklī (on-mode) šobrīd patērē visvairāk elektroenerģijas no visiem tirgū esošajiem TV veidiem, turklāt, jo lielāks ekrāns, jo lielāks enerģijas patēriņš. Tādēļ Eiropas Komisija strādā pie jauniem standartiem, lai šo patēriņu samazinātu visu veidu televizoriem.

Eiropas Komisijas eksperti 2008. gada rudenī sagatavotā darba dokumentā ierosina divos posmos noteikt jaunas energoefektivitātes prasības. Pašreizējās tehnoloģijas lielākoties atbilst pirmajam posmam noteiktajām prasībām.

Energoefektivitātes prasības tiks vēl vairāk pastiprinātas otrajā posmā, samazinot full HD TV enerģijas patēriņu par veseliem 30%. Taču paredzams, ka jaunās paaudzes plazmas TV tehnoloģijas, kas tirgū ienāks jau visai drīz, atbildīs arī šīm stingrākajām prasībām.

Pie šiem noteikumiem pašlaik strādā tehniskie eksperti, un tie neattieksies uz datoru monitoriem. Ja jaunie noteikumi tiks pieņemti, tie visticamāk nestāsies spēkā ātrāk par 2010. gadu. ES nekad neaizliedz pārdošanā un lietošanā jau esošas preces, ja vien tās neapdraud patērētāju veselību. Jaunu noteikumu pieņemšanas gadījumā prasības pēc uzlabojumiem attieksies tikai uz jaunu modeļu ražošanu.

Runā , ka Eiropas Komisija pieprasa "govju nodokli"

 

Izplūdes gāzes, kas veicina globālo sasilšanu, rada ne tikai auto izpūtēji un fabriku skursteņi, bet arī govis – un runā, ka Eiropas Komisija ierosinājusi "govju gāzi" aplikt ar nodokli.

Lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres Bolas pārstāvis Maikls Manns paziņojis, ka EK ar šādu ideju nav nākusi klajā un nemaz nav pilnvarota noteikt "govju nodokli".

Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) valstis vienojušās līdz 2020.gadam īstenot ambiciozu klimata aizsardzības programmu, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu par 20%. Kā norāda M. Manns, ievērojot dalībvalstīm noteiktā sloga izlīdzināšanas mehānismu, vairākās valstīs izplūdes gāzu apjoms varēs pat pieaugt, bet citās tas būs jāsamazina. Īrijā, kur izplatījušās maldinošās ziņas, tas būs jāsamazina par 20%. Ierobežojumi attieksies uz nozarēm, kuras neregulē izmešu tirdzniecības mehānisms – transportu, zemkopību, celtniecību un atkritumu apsaimniekošanu.

EK palīdzēs zemniekiem veikt pārmaiņas ar Lauku attīstības politikas palīdzību, kuras ietvarā būs pieejami līdzekļi atmosfērā nonākošā gāzu daudzuma mazināšanai.

"Labs piemērs ir Dānija, kur daudzās saimniecībās gāze no cūku aizgaldiem tiek atsūkta ar sifoniem," norāda M. Manns.

Lai samazinātu mājlopu radītās gāzes, nepieciešams veikt pētniecisko darbu, piemēram, attiecībā uz lopbarības sastāvu. Šajā jomā interesi par sadarbību izrādījušas vairākas ES valstis, uzsver M. Manns, piebilstot, ka katrai dalībvalstij pašai jāizstrādā stratēģija gāzu apjoma samazināšanai.

Runā, ka veikalu plauktos nevar atrast "īstu cukuru", jo tas ir ģenētiski modificēts

 

Eiropas Savienībā nav atļauts audzēt nevienu ģenētiski modificētu cukurbiešu šķirni. Viss Eiropas Savienībā ražotais cukurs ir brīvs no ĢM!

Tiesa, šogad ASV sāka kultivēt vienu ĢM cukurbiešu šķirni, kas ir izturīga pret herbicīdu "RoundUp". Šo cukuru drīkst importēt, apliecināja Antonija Kervina, ES veselības komisāres preses sekretāre. Bet viņa uzskata, ka mazticama iespēja, ka šis ASV izcelsmes cukurs varētu tikt pārdots Latvijā, un ja arī ir ASV ražots cukurs, tad visticamāk, tas ir tradicionāli ražots.

Jebkurā gadījumā, saskaņā ar ES likumdošanu, ja produkta sastāvā ir ĢM cukurs un tas tiek pārdots ES teritorijā, tas ir jāmarķē ar uzrakstu "satur cukuru, kas ražots no ģenētiski modificētām cukurbietēm" – tādējādi dodot patērētājam tiesības izvēlēties.

 

Runā, ka Eiropas Komisija samazinās caurumu skaitu dušas uzgalim?

 

Plašsaziņas līdzekļos izplatījušās ziņas par to, ka Eiropas Komisija grasās noteikt jaunus ierobežojumus – pēc 100 vatu kvēlspuldzēm tagad kārta esot pienākusi dušas uzgaļiem un ūdens krāniem, lai samazinātu ūdens patēriņu. Tikšot aizliegti boileri un ieviesti īpaši ūdeni taupoši dušas uzgaļi, kas darbojas ar pēc iespējas mazāku ūdens caurteci. Jo mazāks ūdens daudzums caur dušu iztecēs, jo mazāks enerģijas daudzums vajadzīgs tā uzsildīšanai.

Principā domu gaita ir pareiza. Ar enerģiju saistīti ražojumi veido lielu daļu no dabas resursu un enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā. Tie arī ievērojami ietekmē vidi vairākos citos veidos un veicina klimata pārmaiņas. Ar tā sauktajiem ekodizaina noteikumiem ES ir apņēmusies cīnīties pret klimata pārmaiņām. Pavisam nesen no apgrozības tika izņemtas neekonomiskās 100W kvēlspuldzes, tāpat tika nolemts turpmāk ražot energoefektīvākus televizorus.

Līdz šim jau pieņemtās normas ES līdz 2020. gadam samazinās apmēram 150 miljonu tonnu kaitīgo CO2 izmešu (3% no to kopējā apjoma), kā norādījis enerģētikas komisārs A.Piebalgs. Savukārt tādu izstrādājumu kā logu, izolācijas materiālu vai ražojumu, kas izmanto ūdeni, piemēram, dušas uzgaļu vai krānu uzlabošana arī varētu būtiski palīdzēt ietaupīt enerģiju lietošanas laikā un samazināt kaitīgo izmešu apjomu vēl par 5%.

Eiropas Komisijas iecerējusi iesniegt savus priekšlikumus ūdens sildītāju, gaisa kondicionieru, televizoru, saldētāju, datoru, veļas mašīnu un trauku mazgājamo mašīnu energoefektivitātes uzlabošanai.

Taisnība, ka ekodizaina direktīvas piemērošana 2009. gadā tika paplašināta, attiecinot to arī uz tādiem ražojumiem, kas netieši saistīti ar enerģijas patēriņu – piemēram, logiem, durvīm, dušas uzgaļiem, veļas pulveri un tamlīdzīgiem produktiem. Tomēr Komisija ierosinās pasākumus tikai attiecībā uz tādiem produktiem, kam vienlaikus ir gan ievērojama ietekme uz vidi, gan arī liels uzlabojuma potenciāls. Turklāt, pirms jebkādu jaunu pasākumu ieviešanas tiek rūpīgi analizēta produkta ietekme uz vidi, kā arī jebkādu izmaiņu tehniskais un ekonomiskais pamatojums. Izstrādājot ieteikumus, notiek apspriešanās gan ar ražotājiem, gan ar patērētājiem un vides NVO, un lēmumu pieņemšanā piedalās dalībvalstis.

Šobrīd gan vēl ir pāragri runāt par konkrētiem produktiem, kuriem varētu tikt izstrādāti jauni energoefektivitātes priekšlikumi – Eiropas Komisija ir tikai sākusi analizēt, kuri būtu prioritārie ar enerģijas patēriņu saistīti ražojumi, kas būtu jāiekļauj tās darba plānā.

Noderīgas saites
Komisārs Andris Piebalgs
Eiropa 2020
Europe Direct informācijas centri
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
Pēdējā atjaunināšana: 21/01/2014  |Lapas sākums