Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Runā, ka Eiropas Savienība piespieda slēgt cukurfabrikas Latvijā
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

27/04/2009 00:00:00

    Kāpēc bija nepieciešama reforma?

    Cukura ražošana Eiropā 40 gadus ir bijusi vissubsidētākā nozare. Par katru cukura kilogramu no ES budžeta ražotājam tika piemaksāti 20 santīmi. Eiropas Savienības eksporta sistēma tika reglamentēta pretēji starptautiskās tirdzniecības normām, un Eiropas cukura ražotāji varēja pārdot cukuru par trīsreiz augstāku cenu nekā vidēji pasaules tirgū. Tāpēc 2004. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) pieņēma lēmumu, nosakot importa ierobežojumu atcelšanu un tirgus atvēršanu importam no 49 pasaules nabadzīgākajām valstīm. Eiropas Savienībai kā PTO loceklei ir saistoši tās lēmumi.

    Kādas bija alternatīvas?

    Augsti aizsargātajai Eiropas cukura nozarei bija divas iespējas – reformēties vai iznīkt. ES pieņēma lēmumu to reformēt un savlaicīgi palīdzēt ES uzņēmumiem sagatavoties tirgus atvēršanai,  un cukuru ražot tikai tur, kur ir ekonomiski izdevīgi to darīt. Valstīm, kurās ražoja cukuru,  reforma piedāvāja trīs iespējas:

    •   slēgt rūpnīcas un atteikties no cukura kvotas pilnībā, pretī saņemot dāsnas kompensācijas un palīdzību restrukturizācijā;

    •   turpināt  ražošanu un konkurēt brīvā tirgū;

    •   pārprofilēt ražošanu un cukura vietā no cukurbietēm ražot, piemēram, bioetanolu.

    Kāpēc Latvijā izvēlējās slēgt cukurfabrikas?

    •   Latvijā tiek iegūtas vidēji 5,2 tonnas cukura no viena hektāra cukurbiešu, bet citur Eiropā šis skaitlis ir ap 9 tonnām.

    •   Lēmumu slēgt rūpnīcas pieņēma cukurfabriku īpašnieki, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, nevis Latvijas valsts vai Eiropas Savienība. Nolemjot slēgt ražotnes, abām Latvijas cukurfabrikām pienācās kompensācijas.

    Ko ieguva Latvijas cukura ražotāji?

    Kaut arī lēmumu pārtraukt ražot cukuru pieņēma cukurfabrikas, nevis zemnieki, cukurbiešu ražotāji nepalika upuru lomā. 333 lauksaimnieki kopumā 2008. gadā saņēma kompensācijas 19,1 miljonu latu apmērāturklāt vairums zemnieku saimniecību ir mainījušas darbības profilu, neciešot finansiālus zaudējumus. Cukura ražotāji 2008.gadā saņema kompensāciju 40% apmērā: Jelgavas cukurfabrika saņēma 4,2 miljonus latu un Liepājas cukurfabrika – 2,5 miljonus. Pārējos 60% cukurfabrikām izmaksās 2009. gadā. Vēl dažādošanas atbalstu saņems arī pašvaldības (Jelgavas 1,6 miljonus latu, Liepājas 0,96 miljonus, novadu pašvaldības – 3,4 miljonus).

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 14/11/2011  |Lapas sākums